07.09.2022.

MiCA: ilgtspējas aspekti Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulējumā

  • Elīna Raģe
    Latvijas Bankas vecākā ekonomiste
  • Olga Avenīte
    Olga Avenīte
    Juridiskās pārvaldes vecākā juriskonsulte
Ilustratīvs attēls karogi ar Bitcoin simbolu
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Eiropas Savienībā tapusi regula kriptoaktīvu tirgus uzraudzībai – MiCA, kas provizoriski varētu stāties spēkā līdz 2024. gadam.

  • Latvijā pašlaik nav vienota kriptoaktīvu regulējuma, tomēr tiem ir piemērojamas atsevišķas spēkā esošās tiesību normas.

  • MiCA paredzēs kriptoaktīvu emitentiem par pienākumu sniegt patērētājiem patiesu informāciju, bet prasību neizpildes gadījumā dalībvalsts kompetentās iestādes varēs piemērot administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus.

  • Panākta arī vienošanās, ka kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem būs jāatklāj informācija par savas darbības ietekmi uz vidi un klimatu.

  • Nemainīgi svarīga loma būs patērētājiem, kuri var veidot pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem risinājumiem.

2020. gada 24. septembrī Eiropas Savienība (ES) spēra līdz šim nozīmīgāko soli vienota kriptoaktīvu regulējuma ieviešanā, nākot klajā ar priekšlikumu Regulai par kriptoaktīvu tirgiem (Regulation on Markets in Crypto Assets) jeb MiCA [1]. Pēc intensīvām diskusijām šā gada 30. jūnijā starp  ES Padomi un Eiropas Parlamentu tika panākta provizoriska vienošanās par MiCA priekšlikumu [2], kas nozīmē, ka esam finiša taisnē un kriptoaktīvu ‘mežonīgajiem rietumiem’ drīz pienāks gals. MiCA regulu pieņems Eiropas Komisija un Eiropas Padome un tā stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt, ES dalībvalstis ar dažiem izņēmumiem  [3] varēs to tieši piemērot 18 mēnešus pēc tās spēkā stāšanās dienas [4]. Pašlaik nav iespējams pateikt, kad Eiropas Parlaments un Padome apstiprinās MiCA, taču līdz 2024. gadam ES ir jāievieš visaptverošs regulējums, kas ļautu lietot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas un kriptoaktīvus finanšu tirgos [5].

Vairākās ES dalībvalstīs jau pastāv tiesību akti, kas regulē kriptoaktīvu darbību [6], taču visaptverošs un harmonizēts regulējums ES līdz šim nav bijis. Ja skatāmies uz situāciju pašu mājās, tad Latvijā nav vienota kriptoaktīvu regulējuma, tomēr kriptoaktīviem ir piemērojamas atsevišķas Latvijā spēkā esošās tiesību normas. Piemēram, no 2019. gada 1. jūlija virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti [7]. Savukārt ienākumi no virtuālās valūtas (kriptoaktīvu) pārdošanas tiek noteikti atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta pirmajai daļai, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20% apmērā [8]. Pašlaik vienota pieeja ES ir nostiprināta tikai attiecībā uz virtuālo valūtu pārraudzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, proti, dalībvalstīm ieviešot ES Direktīvas 2018/843 [9] prasības, taču vienota regulējuma par kriptoaktīvu emisiju un patērētāju aizsardzību ES līmenī vēl nav. Līdz ar MiCA stāšanos spēkā pēc 18 mēnešiem tā būs tieši piemērojama visās ES dalībvalstīs, proti, tā būs uzskatāma par automātiski saistošu likumu, kuru nevajadzēs ieviest ar vietējiem dalībvalsts normatīviem aktiem.

Kopējam kontekstam ir svarīgi paskaidrot, ka MiCA ir tikai daļa no plašākas digitālo finanšu paketes. Tās mērķis ir izveidot Eiropas mēroga pieeju, kas sekmētu tehnoloģiju attīstību un nodrošinātu finanšu stabilitāti un patērētāju tiesību aizsardzību [10]. Papildus MiCA priekšlikumam paketē ir iekļauta digitālā finansējuma stratēģija, Digitālās darbības noturības akts (DORA), kas attieksies arī uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, un priekšlikums par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmēģinājuma režīmu izmantošanai vairumtirdzniecībā.

MiCA ir četri galvenie pamatmērķi:

  • Nodrošināt juridisko noteiktību. Lai kriptoaktīvu tirgi attīstītos ES, ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums, kurā skaidri definēts regulējums attiecībā uz visiem kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošie tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā.
  • Inovācijas atbalstīšana. Lai veicinātu kriptoaktīvu attīstību un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas plašāku izmantošanu, ir jāievieš drošs un samērīgs regulējums inovācijas un godīgas konkurences atbalstam.
  • Nodrošināt pienācīgu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības un tirgus integritātes līmeni, ņemot vērā to, ka kriptoaktīvi, uz kuriem neattiecas spēkā esošie finanšu pakalpojumu tiesību akti, rada daudzus no tiem pašiem riskiem, kas saistīti ar pazīstamākiem finanšu instrumentiem.
  • Nodrošināt finanšu stabilitāti [11].

MiCA sagaidāma kā svarīgs pienesums patērētāju aizsardzībai no zaļmazgāšanas riskiem, jo tajā tiek noteiktas informācijas atklāšanas prasības kriptoaktīvu emitentam šādā veidā ļaujot ieguldītājiem gūt priekšstatu par kriptoaktīva pamatā esošās tehnoloģijas ietekmi uz vidi. Proti, MiCA nosaka kriptoaktīvu emitenta pienākumu sagatavot, paziņot un publicēt savā tīmekļa vietnē kriptoaktīvu balto grāmatu [12]. Tajā kripto emitentam cita starpā būs pienākums norādīt informāciju par kriptoaktīva pamatā esošo tehnoloģiju, tostarp sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, izmantotajiem protokoliem un tehniskajiem standartiem, kā arī riskiem, kas saistīti ar izmantoto tehnoloģiju un riska mazināšanas pasākumus (ja tādi ir) [13]. Turklāt, baltajā grāmatā būs jāiekļauj kriptoaktīvu emitenta vadības struktūras paziņojumu ar apstiprinājumu, ka informācija, kas sniegta kriptoaktīvu baltajā grāmatā, ir pareiza un ka nav būtisku izlaidumu [14]. Tādējādi, MiCA paredzēs kriptoaktīvu emitentiem pienākumu sniegt patērētājiem patiesu informāciju, bet prasību neizpildes gadījumā dalībvalsts kompetentās iestādes varēs piemērot atbilstīgus administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus [15], piemēram, nosakot juridiskām personām maksimālo administratīvo naudas sodu vismaz 5 000 000 EUR apmērā, bet attiecībā uz fiziskām personām – vismaz 700 000 EUR apmērā [16].

Augstākminētās baltās grāmatas prasības ir ietvertas MiCA pašreizējā tekstā, nosakot prasības tikai attiecībā uz kriptoaktīvu pamatā esošo tehnoloģiju (nevis ietekmi uz vidi), taču, pievēršoties nākotnes iniciatīvām ir būtiski izcelt šī gada 30. jūnija ES Padomes un Eiropas Parlamenta vienošanos, ka kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem nākotnē būs jāatklāj informācija par savas darbības ietekmi uz vidi un klimatu [17]. Šajā sakarā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde izstrādās regulatīvu tehnisko standartu projektu attiecībā uz tādas informācijas saturu, metodiku un noformēšanu, kas saistīta ar galveno negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu. Divu gadu laikā Eiropas Komisijai būs jāsniedz ziņojums par kriptoaktīvu ietekmi uz vidi un par obligātu minimālo ilgtspējas standartu ieviešanu konsensa mehānismiem, ietverot darba pierādījumus [18].

Zīmīgi, ka pašas MiCA apspriešanās gaitā ir izskanējuši visai radikāli piedāvājumi [19] ierobežot noteiktu kriptoaktīvu veidu izmantošanu, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Ja šādi piedāvājumi tiktu pieņemti, MiCA ierobežotu uz ‘proof of work’ jeb PoW  balstīto kriptoaktīvu izmantošanu, faktiski aizliedzot Bitcoin ES tirgos. Neskatoties uz šiem priekšlikumiem un par prieku kripto entuziastiem, Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja ir izšķīrusies par labu kriptotirgu izaugsmei un inovācijai [20]. Tas nozīmē, ka jebkurš kriptoaktīvs, neskatoties uz tā pamatā esošās tehnoloģijas energoietilpību, varēs eksistēt ES ievērojot MiCAs prasības, proti, cita starpā, atklājot nepieciešamo informāciju baltajā grāmatā.

Sagaidāmais MiCA regulējums tomēr neliedz dalībvalstīm būt proaktīvām un pašām lemt par ilgtspējas jautājumiem. Par ES ilgtspējas karognesēju var uzskatīt Zviedrijas finanšu tirgus uzraugu, kas 2021. gada nogalē aicināja aizliegt energointensīvo kriptoaktīvu rakšanu Zviedrijā, [21] norādot, ka no atjaunojamiem resursiem ražotā enerģija varētu tikt izmantota lietderīgāk. Proti, Zviedrijas ekonomikas zaļajai pārejai ir nepieciešama atjaunojamā enerģija, savukārt PoW industrijas pieaugošais šīs enerģijas patēriņš apdraud Zviedrijas spēju izpildīt Parīzes nolīguma nosacījumus. Pieļaujot energointensīvo kriptoaktīvu rakšanu, pastāv risks, ka pieejamās atjaunojamās enerģijas daudzums nebūs pietiekošs, lai nodrošinātu akūti nepieciešamo transporta sektora elektrifikāciju.

Līdzīgus secinājumus izdarījuši arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekonomisti (Gschossmann et al.), norādot, ka, palielinoties finanšu sektora ekspozīcijām pret kriptoaktīviem, proti, to lomai ekonomikā, pieaug arī ar tiem saistītie klimata jeb zaļās pārkārtošanās apdraudējuma riski [22]. Zaļās pārkārtošanās saistību izpilde ir kritiska klimata pārmaiņu draudu pārvarēšanā un šeit vienlīdz svarīga loma ir gan valsts iestādēm, gan tirgus spēlētājiem. ECB ekonomisti [23] iesaka atbilstošajām institūcijām valsts sektorā izvērtēt, vai noteiktu kriptoaktīvu oglekļa pēdas izmērs apdraud to zaļās pārkārtošanās saistību izpildi. Savukārt investoriem jānovērtē, vai ieguldījumi kirptoaktīvos atbilst to ESG (‘environmental, social and governance’ jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) mērķiem. Finanšu institūcijām attiecīgi savās klimata stratēģijās būtu jāiekļauj ar klimatu saistītie kriptoaktīvu finanšu riski. Galu galā arī patērētāji spēlē kritisku lomu, veidojot pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem risinājumiem.

Kā nodrošināt, ka patērētājs ir spējīgs izdarīt sev vislabāko izvēli? Šobrīd nav standartu vai klasifikācijas, kas pateiktu, vai viens vai otrs kriptoaktīvs ir videi kaitīgs. Tāpēc būtiski ir industrijas centieni ilgtspējas veicināšanā un zaļmaldināšanas risku mazināšanā, ko sīkāk aprakstījām iepriekšējā rakstā. Vispārpieņemtu standartu neesamība gan, ļoti ticams, nebūs ilgstoša, jo Eiropas Parlaments šī gada martā uzdeva Eiropas Komisijai līdz 2025. gada 1. janvārim izstrādāt priekšlikumu par tādu kriptoaktīvu rakšanas aktivitāšu iekļaušanu Taksonomijas regulā (Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai), kas būtiski ietekmē klimata pārmaiņas [24]. Savukārt no tiesiskā regulējuma viedokļa raugoties, informācijas atklāšana un soda piemērošana maldināšanas gadījumā ir priekšnosacījums patērētāju tiesību aizsardzībai. Paredzētā MiCA regula šādu aizsardzību nodrošinās ar baltās grāmatas palīdzību, atstājot patērētāju kompetencē pašiem izvēlēties kādus kriptoaktīvus iegādāties. Šeit MiCA pildīs vārtsarga lomu, mazinot emitentu vēlmi sniegt nepatiesu informāciju, tādējādi mazinot zaļmazgāšanas riskus.

Turpinot ilgtspējas tēmu, nākamajā rakstā pievērsīsimies centrālo banku digitālajām valūtām un to iespējamajiem ilgtspējīga dizaina apsvērumiem.

[1] Priekšlikums “Eiropas Parlamenta Regula par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937” (turpmāk – MiCA).;

[3] Atbilstoši MiCA 126. pantam MICA noteikumus par aktīviem piesaistītiem tokeniem (bieži apzīmēti kā “stabila kriptomonēta”) un elektroniskās naudas tokeniem varēs piemērot no regulas spēkā stāšanās dienas;

[4] MiCA 126. pants;

[5] Eiropas Komisija “COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS on a Digital Finance Strategy for the EU” no 2020. gada 24. septembra. “By 2024, the EU should put in place a comprehensive framework enabling the uptake of distributed ledger technology (DLT) and crypto-assets in the financial sector… It should also address the risks associated with these technologies.” Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0591&from=EN

[8] Valsts Ieņēmuma dienesta uzziņa no 2018. gada 19. aprīļa “IIN normu piemērošana ienākumam no darījumiem ar kriptovalūtu”. Pieejams: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/uzzina_bitcoin_pardosana.docx;

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES;

[11] MICA, Paskaidrojuma raksts, “1. Priekšlikuma konteksts”;

[12] MICA 14. preambula;

[13] MiCA I Pielikuma "Kripotaktīvu baltā grāmata kriptoaktīvu emitentiem – minimālais saturs" E un F sadaļa;

[14] MICA 5. panta 6. punkts;

[15] MICA 92. panta 2. daļa;

[16] Ibid;

[18] Ibid;

[19] Eiropas Parlamenta sociāldemokrātiskā partija iestājās par ierobežojumu attiecībā uz PoW izmantošanu ES ieviešanu;

[21] 2021. gadā Zviedrijā Bitcoin rakšana patērēja tikpat daudz enerģijas kā 200,000 Zviedru mājsaimniecības.;

[22] ECB, Isabella Gschossmann, Anton van der Kraaij, Pierre-Loïc Benoit un Emmanuel Rocher “Mining the environment – is climate risk priced into crypto-assets?”.;

[24] Taksonomijas regula ir galvenā ES klasifikācijas sistēma, uz kuru balstoties, ieguldītāji varēs identificēt videi draudzīgas saimnieciskās darbības, jo tā noteiks vienotus Eiropas Savienības mēroga kritērijus ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām.

APA: Raģe, E., Avenīte, O. (2022, 26. sep.). MiCA: ilgtspējas aspekti Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulējumā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5665
MLA: Raģe, Elīna. Avenīte, Olga. "MiCA: ilgtspējas aspekti Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulējumā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5665>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up