21.06.2022.

Monetārās politikas virziena maiņa – kas notiks ar kredītu procentu likmēm

Ilustratīvs attēls daudzdzīvokļu ēka
Foto: Shutterstock

Materiāls sagatavots publicēšanai laikrakstā “MK-Latvija” (publicēts 15.06.2022. numurā)

📈Kas tuvākajā laikā notiks ar procentu likmēm?

Šogad un nākamajā gadā mājokļa aizdevumu un citu aizdevumu procentu likmes kāps, gan līdz ar ECB monetārās politikas atbalsta mazināšanos, gan arī pieaugot aizņēmēju kredītriskam un procentu likmēs iecenotajai  kredītriska prēmijai. Piemēram, aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei pieaugs kredītam piemērojamā EURIBOR likme, bet varētu pieaugt arī uzcenojums virs EURIBOR likmes, kas ietver aizņēmēja kredītrisku jeb spēju savlaicīgi norēķināties par savām kredītiesaistībām ar banku, inflācijai samazinot mājsaimniecību reālo pirktspēju.

Vispārinot, aizdevumu likmes ir atkarīgas no naudas tirgus vai vērtspapīru tirgus likmju (piemēram, EURIBOR, valsts obligāciju) līmeņa (sauktas arī par atsauces tirgus likmi) un virs atsauces tirgus likmes iekļautā uzcenojuma. Tirgus likmes ir cieši saistītas ar ECB realizēto monetāro politiku, pieprasījumu un piedāvājumu naudas vai obligāciju tirgū, banku finansiālo stiprumu un riska tolerances līmeni, obligāciju gadījumā – valstu riska līmeni. Savukārt likmes uzcenojumu nosaka galvenokārt aizņēmēju kredītriska novērtējums – cik liela iespējamība, ka kredītņēmējs nespēs norēķināties saprātīgā termiņā par savām saistībām ar banku. Uzcenojumu nosaka arī kredītriska prēmija – samaksa, ko banka vēlas saņemt par kredītriska uzņemšanos, kas ir atkarīga no banku riska tolerances līmeņa un nenoteiktības.

Tāpat uzcenojums ir atkarīgs no bankas peļņas mērķa līmeņa, bankas administratīvajām izmaksām, finansiālā stipruma, banku savstarpējās konkurences, banku konkurences ar nebanku kreditētājiem, parāda un kapitāla vērtspapīru emisiju alternatīvajām iespējām. No minētajiem faktoriem īpaši jāuzsver banku savstarpējā konkurence, kuras rezultātā Latvijas bankas pēdējos gados ir nedaudz samazinājuši pievienoto likmi aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Taču tuvākajā perspektīvā aktuālāki kļūs tādi pretēji vērsti faktori kā patērētāju konfidence un mājokļa tirgus perspektīva.

📈Vai Eiropas Centrālā banka nosaka EURIBOR procentu likmi?

ECB pieņem lēmumus par galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi, aizdevumu un noguldījumu iespējas procentu likmēm, nestandarta situācijās – arī par aktīvu pirkšanas programmu apjomu, speciālo ilgtermiņa aizdevumu programmu nosacījumiem. Tiešā veidā ECB nenosaka nedz €STR, nedz EURIBOR procentu likmes.

Tomēr ECB monetārās politikas lēmumi atstāj ietekmi uz €STR likmi – (euro short-term rate) – atsauces procentu likme, kas pamatojas uz Eirosistēmas naudas tirgu statistikas pārskatu datiem un atspoguļo eiro zonas banku nenodrošināto eiro aizņēmumu naudas tirgū uz nakti izmaksas. ECB noteiktā noguldījumu iespējas likme nosaka īstermiņa naudas tirgus likmes zemāko līmeni, bet aizdevumu iespējas likme – augstāko. Īstermiņa tirgus likme nevar būt stipri zemāka par ECB noguldījumu iespēju likmi, jo citādi bankas savus brīvos finanšu līdzekļus noguldīs ECB un tām nebūs motivācijas aizdot citām bankām. Īstermiņa tirgus likme nevar būt augstāka par ECB aizdevumu iespēju likmi, jo citādi bankas aizņemsies no ECB, bet nevis viena no otras.

EURIBOR likme, pa kuru finanšu institūcijas aizņemas viena no otras uz ilgāku termiņu, galvenokārt ir atkarīga no gaidām par €STR likmju attīstību attiecīgās EURIBOR likmes termiņa laikā, bankas kredītriska un likviditātes līmeņa un vēlmes aizdot viena otrai.

📈Vai EURIBOR var pārsniegt nulles līmeni?

EURIBOR var palielināties līdz nulles līmenim un to pārsniegt. Pirms netradicionālo ECB monetārās politikas instrumentu ieviešanas EURIBOR likmes bija pozitīvas. EURIBOR pieaugums līdz pozitīvam līmenim atbilst ECB uzsāktajam monetārās politikas normalizācijas virzienam jeb citiem vārdiem monetārās politika atbalsta mazināšanai.

Kamēr EURIBOR līmenis būs negatīvā teritorijā, tā pieaugums būtiski neietekmēs procentu likmes jaunajiem aizdevumiem un lielākai daļai esošo aizdevumu. Savukārt, kad EURIBOR pieaugs, atrodoties pozitīvā teritorijā, jauno un esošo aizdevumu likmes kāps. Tomēr gaidāmais EURIBOR kāpums ir mērens: tirgus dalībnieki nākotnes darījumos iecenojuši, ka 3 mēnešu EURIBOR likme pēc gada būs ap 1.4%, bet pēc pieciem – ap 1.8%.

📈Kā aizdevumu likmes ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā?

Pagaidām Krievijas iebrukums Ukrainā mājokļa aizdevumiem likmes nav būtiski ietekmējis. Nodrošināto mājokļa aizdevumu likmes kopš februāra pat ir nedaudz samazinājušās. Tomēr ilgākā termiņā, karam ieilgstot, būs netieša augšupvērsta ietekme uz mājokļa aizdevumu likmēm. Kā zināms, Krievija un Ukraina ir bijušas svarīgas dažādu resursu piegādātājas, un karš ir izraisījis energoresursu, pārtikas u.c. izejvielu cenu kāpumu, un līdz ar inflācijas spiedienu paplašināšanos arī centrālo banku lēmumus par procentu likmju celšanu.

📈Vai hipotekārajam kredītam ir iespējams noteikt fiksētu likmi?

Attīstītos aizdevumu tirgos, ja ir gaidāms likmes kāpums finanšu tirgos, palielinās mājsaimniecību motivācija aizņemties mājokļa iegādei ar fiksētu likmi. Tomēr Latvijā līdz šim kredītiestāžu piedāvātajās fiksētajās likmēs aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei ir iekļauta nesamērīgi augsta termiņriska prēmija jeb uzcenojums virs gaidāmās īsa fiksācijas termiņa likmes attīstības trajektorijas. Šis uzcenojums tiek veidots kā atlīdzība kredītiestādei par šāda riska uzņemšanos, ja tomēr īsa fiksācijas termiņa likme attīstās citādi, nekā prognozēts. Šobrīd, kad nākamo piecu gadu laikā 3 mēnešu EURIBOR kāpums ir gaidāms 2 procentu punktu līmenī, starpība starp mājokļa aizdevumu likmi ar fiksācijas periodu no 1 līdz 5 gadiem un mainīgo mājokļa aizdevumu likmi, ir 6¬– 10 procentu punkti. Augsto fiksēto likmju dēļ mājsaimniecības Latvijā visbiežāk (vairāk nekā 90% gadījumos) izvēlas aizdevumus mājokļa iegādei ar mainīgo likmi.

📈Kā kreditēšanas likmju pieaugums ietekmēs pieprasījumu pēc hipotekārajiem kredītiem?

Parasti aizdevumu likmju pieaugums samazina pieprasījumu pēc aizdevumiem mājokļa iegādei. Saglabājoties nemainīgiem mājsaimniecības ienākumiem, pirmās iemaksas apjomam un izvēlētajam aizdevuma termiņam, augstāka likme nozīmē, ka samazināsies arī maksimālais aizdevuma apjoms, uz ko var pretendēt. Tomēr jāatzīst, ka gala lēmumu par mājokļa aizdevumu parasti ietekmē mājokļa tirgus attīstības perspektīvas, tai skaitā, mājokļa tirgus cenu attīstības novērtējums, mājsaimniecību konfidence par saviem ieņēmumiem nākotnē, ģimenes apstākļi. Tādēļ visticamāk mājokļa aizdevumu likmju kāpums samazinās izsniegto mājokļa aizdevumu apjomu, bet ne gala lēmumu par jaunu kredītsaistību uzņemšanos.

Lielākajā daļā gadījumu, ja aizņēmums noformēts, ņemot vērā finanšu speciālistu ieteiktos piesardzības mērus (aizņēmuma ikmēneša maksājums nepārsniedz 30– 40% no ģimenes ienākumiem), aizdevuma likmes kāpuma gadījumā aizņēmēji varēs rast nepieciešamo papildu finansējumu, lai turpinātu veikt maksājumus par aizdevumu, mainot savus ikdienas ieradumus, izdevumu struktūru. Jāatzīst, ka nelielai daļai esošo aizņēmēju likmes kāpums tomēr var radīt grūtības savlaicīgi veikt kredītu maksājumus.

📈Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus saistībā ar inflāciju, būvmateriālu un enerģijas cenu kāpumu?

Celtniecības izmaksu un elektroenerģijas cenu kāpums samazinās jaunu mājokļu piedāvājumu, bet mājsaimniecību reālās pirktspējas kritums – pieprasījumu pēc mājokļiem. Skaidrs, ka piedāvājuma un pieprasījuma kritums negatīvi ietekmēs aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū. Minēto pārmaiņu ietekme uz cenu nav viennozīmīga, un atkarīga, kurš aspekts spēlēs nozīmīgāku lomu. Jaunu mājokļu tirgū lielāka ietekme uz cenu būs būvniecības izmaksu kāpumam, otrreizējā – pieprasījuma kritumam. Arvien būtiskāku lomu spēlēs energoefektivitātes aspekti mājokļa izvēlē.

Pieprasījuma kritumu varētu kavēt tas, ka daļai mājsaimniecību pandēmijas laikā ir izveidoti papildu uzkrājumi, uz ko norāda pieaugušie mājsaimniecību noguldījumu apjomi, un līdz ar pieaugošo inflāciju, varēs tikt izmantoti nekustamā īpašuma iegādei.

📈Kas jāņem vērā pirms aizņemšanās?

Pirms aizņemšanās nepieciešams saprast, ka aizņēmums mājokļa iegādei ir ilgtermiņa darījums: laika gaitā var mainīties ģimenes vajadzības, mājokļa cena, kā arī ekonomiskā un finansiālā situācija, veicinot vai - tieši otrādi - apgrūtinot aizdevuma atmaksu.

Pirms aizņemties mājokļa iegādei, nepieciešams izprast, kā mainīsies ģimenes vajadzības aizdevuma termiņa laikā, lai nenonāktu situācijā, ka iegādātais mājoklis vairs neatbilst vajadzībām, bet aizdevums vēl nav atmaksāts. Tāpat svarīgi saprast, kā var mainīties situācija nekustamā īpašuma tirgū: ja sagaidāms, ka nekustamā īpašuma cena kāps, nepieciešams pasteigties ar pirkumu, bet, ja tā kritīs, labāk nogaidīt. Svarīgi pārdomāt, vai ģimenes ienākumi nākotnē būs pietiekami, lai atmaksātu aizdevumu. Jābūt gatavam pielāgot izdevumus dažādiem tautsaimniecības un finanšu tirgus attīstības scenārijiem, piemēram, aizdevuma likmes kāpumam.

📈Vai tiem, kuri plāno ņemt hipotēku, jāsteidzas pieteikties aizdevumiem?

Tas, vai mājokļa aizdevumu nepieciešams izmantot ātrāk vai vēlāk, ir atkarīgs no katra individuālajām vēlmēm pēc dzīves apstākļu uzlabošanas. Jaunu mājokļu tirgū cenu attīstību ietekmēs pretēji vērsti faktori: būvniecības cenu izmaksu kāpums un mājsaimniecību pieprasījuma kritums, rudenī pieaugot inflācijai un maksājumiem par mājokļu apkuri. Citāda situācija ir otrreizējo mājokļa tirgū, kur, samazinoties pieprasījumam, cenu kāpums var gan mitēties, gan arī koriģēties uz leju. Zemo aizdevumu likmju periods tuvojas beigām, un, ja kāds to neizmantoja, būs jārēķinās ar augstākām likmēm tuvākajos gados.

📈Kāda situācija šobrīd ir uzņēmumu kreditēšanā?

Atbilstoši banku sniegtajam viedoklim šā gada 1. ceturksnī pieauga pieprasījums pēc īstermiņa aizdevumiem uzņēmumiem krājumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem, bet samazinājās – pēc ilgtermiņa aizdevumiem ilgtermiņa investīcijām. Arī nākamajos ceturkšņos gaidāms pieprasījuma kritums pēc aizdevumiem uzņēmumiem. Lielās bankas nav būtiski ierobežojušas uzņēmumiem aizdevumu pieejamību. Tomēr tās ieņem nogaidošu pozīciju un vērtēs, kā uzņēmumi dažādās nozarēs spēs tikt galā ar jaunajiem izaicinājumiem: Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ noteiktajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem un ražošanas izmaksu pieaugumu. Tādēļ nākamajos ceturkšņos stingrākus banku kreditēšanas standartus var sagaidīt minēto apstākļu smagāk skartajās nozarēs un uzņēmumos.

📈Kas šobrīd notiek ar noguldījumu likmēm?

Noguldījumu likmju līmenis šobrīd ir tuvu nullei. Lielāku atdevi no noguldījumiem daļa mājsaimniecību gūst noguldot uz ilgāku termiņu vai mazākās kredītiestādes, kas piedāvā nedaudz augstāku likmju līmeni. Šobrīd reālās noguldījumi likmes ir negatīvas un naudu izvietot depozītos nav izdevīgi, ja vien tā nav paredzēta neatliekamām vajadzībām vai kā drošības rezerve (tā saucamais “drošības spilvens”).

📈Vai ir mainījies pieprasījums pēc noguldījumiem?

Pandēmijas laikā, kad bija ierobežotas iespējas tērēt, iedzīvotāji “piespiedu kārtā” pastiprināti veidoja uzkrājumus. Šobrīd, kad ir atcelta lielākā daļa ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem, pieprasījums pēc pastiprinātas noguldījumu uzkrāšanas sarūk. Tomēr, ņemot vērā, ka patērētāju konfidence šobrīd vēl nav pilnībā atguvusies, bažas par cenu pieaugumu un Covis-19 atgriešanos rudenī, mājsaimniecības joprojām saglabā zināmu piesardzību, un pieprasījums pēc uzkrājumiem saglabājas augsts.

📈Vai noguldījumu likme var sasniegt inflācijas līmeni?

Ja ECB noteikto likmju un naudas tirgus likmju līmenis ir pozitīvs, mājsaimniecību noguldījumu likme parasti ir nedaudz zemāka nekā likme, par kuru bankas var noguldīt piesaistītos līdzekļus tālāk citās bankās. Kad naudas tirgus likmju līmenis būs pozitīvs, arī mājsaimniecību noguldījumu likmes sāks pieaugt. Tomēr noguldījumu likmju kāpums nepārsniegs gaidāmo naudas tirgus likmju kāpumu, t. i., 2 procentu punktus.

APA: Mičūne, V. (2022, 30. sep.). Monetārās politikas virziena maiņa – kas notiks ar kredītu procentu likmēm. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5619
MLA: Mičūne, Vija. "Monetārās politikas virziena maiņa – kas notiks ar kredītu procentu likmēm" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 30.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5619>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up