20.12.2011.

Naudas piedāvājumā aug likvīdāko instrumentu loma

Situāciju finanšu tirgū un naudas piedāvājuma struktūru novembrī iespaidoja AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšana. Strauji pieauga skaidrās naudas pieprasījums, savukārt piesaistīto noguldījumu kopapjomā samazinājās termiņnoguldījumu, bet pieauga pieprasījuma noguldījumu atlikums. Kopējais naudas piedāvājums nedaudz pieauga galvenokārt skaidrās naudas un uzņēmumu noguldījumu kāpuma iespaidā, savukārt banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi samazinājās. Kredītu kopapjoms novembrī samazinājās, nedaudz sarūkot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanai, tomēr kopējais banku kredītportfeļa gada sarukuma temps bija zemākais pēdējos 15 mēnešos (-7.6%).

Eiro izsniegtie kredīti, galvenokārt turpinoties mājokļa kredītu atmaksai, joprojām samazinājās, savukārt latu kredīti pieauga par 5.3%, un latu kredītu īpatsvars kredītu kopapjomā sasniedza 10.6%. Kreditēšana latos auga gan uzņēmējdarbības, gan mājsaimniecību sektorā, kur turpināja palielināties latos izsniegto mājokļa kredītu atlikums.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, novembrī palielinājās par 0.8%, M3 gada pieaugumam veidojot 2.3%. Komercbanku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī samazinājās par 3.0%, sarukumu galvenokārt nosakot Noguldījumu garantiju fonda vēl nekompensētajai noguldījumu daļai. Tā kā apturētās bankas noguldījumi koncentrējās galvenokārt mājsaimniecību sektorā, samazinājums skāra mājsaimniecību noguldījumu kopapjomu, savukārt uzņēmumu noguldījumi pieauga.

Kreditēšanas aktivitāte tuvākajā laikā, visticamāk, nepalielināsies, jo satricinājumi iekšzemes finanšu sektorā, saspringtā ekonomiskā situācija eiro zonā un politiskās nestabilitātes pazīmes Krievijā mazinās gan minētajos tirgos iesaistīto uzņēmēju vēlmi uzņemties jaunas kredītsaistības un banku vēlēšanos palielināt kredītriska līmeni. No vienas puses, pozitīvāku noti šajā ainā varētu ieviest nākamā gada budžeta apstiprināšana un ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktā vienošanās par starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanu, kā arī cerības, ka eiro zonas dalībvalstis pieņems lēmumus, kas nodrošinās finanšu ilgtspēju un veiks efektīvus krīzes mazināšanas pasākumus. Tomēr jārēķinās, ka ņemot vērā nozīmīgo situācijas pasliktināšanos ārējos tirgos, riski joprojām ir lieli, un budžeta konsolidāciju var nākties turpināt jau nākamā gada pavasarī. Uzkrājumu jomā pēdējo nedēļu notikumi liedz veidot tālejošākas prognozes. Vien skaidrs, ka decembris acīmredzot noslēgsies ar rekordaugstu skaidrās naudas daudzumu apgrozībā un arī noguldījumu ietvaros pārsvarā tiks izvēlēti likvīdākie no tiem – pieprasījuma noguldījumi.

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Naudas piedāvājumā aug likvīdāko instrumentu loma. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1221
MLA: Purviņš, Vilnis. "Naudas piedāvājumā aug likvīdāko instrumentu loma" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1221>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up