20.04.2011.

Naudas piedāvājuma kāpumā pauze

Martā naudas piedāvājums nedaudz samazinājās, atspoguļojot tautsaimniecības rādītāju svārstīgo attīstību, īpaši ar iekšzemes pieprasījumu saistītajās jomās. Ja ārējā pieprasījuma noturīgumu, neraugoties uz resursu cenu kāpumu un ģeoloģiskajām un politiskajām kataklizmām vairākos pasaules reģionos, joprojām raksturoja stabilais eksporta kāpums, tad iekšzemes pieprasījumu aizvien mērenāku padarīja aizvien jauni ar nodokļu paaugstināšanu saistītie lēmumi, kā arī pārtikas preču un energoresursu sadārdzināšanās. Līdz ar to turpinājās neliels banku piesaistīto ārvalstu valūtas noguldījumu kāpums, vienlaikus jau trešo mēnesi mazinoties latu noguldījumu piesaistei un praktiski nemainoties skaidrās naudas pieprasījumam. Gandrīz nemainīgā tempā turpināja samazināties banku kopējais kredītportfelis. 

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, martā samazinājās par 0.4%, M3 gada pieauguma tempam samazinoties līdz 7.1%. Samazinājās arī banku piesaistīto noguldījumu (līdz 4.3%) un skaidrās naudas apgrozībā (līdz 18.9%) gada pieauguma temps. M3 samazināšanos noteica būtisks noguldījumu uz nakti kritums, vienlaikus pieaugot termiņnoguldījumu un noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu atlikumam. Martā samazinājās gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumi, tomēr atšķirīga bija to dinamika valūtu skatījumā. Eksporta izaugsme nodrošināja uzņēmumu eiro noguldījumu kāpumu, savukārt iekšējā pieprasījuma zemais līmenis un iedzīvotāju reālās pirktspējas mazināšanās ietekmēja uzņēmumu latu noguldījumu sarukumu un mājsaimniecību latu un eiro noguldījumu kritumu. 

Iekšzemes kredītu atlikums martā samazinājās par 1.0%, bet kredītu gada krituma temps saglabājās 8.7% līmenī. Samazinājumu noteica galvenokārt uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto eiro kredītu atlikuma pakāpeniskā mazināšanās, bet latu kredītu atlikums gandrīz nemainījās. Niecīgs bija patēriņa kredītu atlikuma sarukums, toties mājokļa kredīti turpināja stabili mazināties. 

Riski ārējā pieprasījuma jomā pastāv, tomēr galveno Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsmes prognozes pat uzlabojas, tādēļ nākamajos mēnešos tieši iespējamās iekšzemes pieprasījuma svārstības varētu mazināt naudas piedāvājumu. Krasais elektroenerģijas tarifu pieaugums, ilgstošais degvielas cenu kāpums, 2011. gada valsts budžeta grozījumos ietvertais vairāku nodokļu paaugstinājums, eiro procentu likmju kāpuma iespaids uz kredītņēmējiem, visticamāk, atstās negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju reālajiem ienākumiem, pakāpeniski mazinoties mājsaimniecību uzkrājumiem bankās. Līdz ar patēriņa svārstībām visticamāk mazināsies iekšzemes tirgū strādājošo uzņēmēju noguldījumi, zemāks kļūs arī skaidrās naudas pieprasījums. Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi, svarīgi ne tikai panākt budžeta deficīta līmeni zem 3% no IKP, bet arī neveikt pasākumus, kas kāpinātu inflāciju, to vietā budžeta izdevumu mazināšanai aktivizējot strukturālās reformas.

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Naudas piedāvājuma kāpumā pauze. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1297
MLA: Purviņš, Vilnis. "Naudas piedāvājuma kāpumā pauze" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1297>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up