20.02.2012.

Naudas piedāvājums sezonāli sarūk

Janvārī ierasti bija vērojams sezonāls naudas rādītāju samazinājums, mēreni sarūkot latu noguldījumu atlikumam un skaidrās naudas apjomam apgrozībā, tomēr vienlaikus nedaudz augot eiro veiktajiem noguldījumiem. Salīdzinoši nelielais samazinājums lielā mērā atkārtoja iepriekšējo divu gadu janvāra tendences. Līdz ar to kopējā naudas piedāvājuma apjoms atkāpās zem augstā 2011. gada decembra līmeņa, tomēr saglabājās virs 2011. gada iepriekšējo mēnešu rādītāja. Kredītu atlikums turpināja samazināties, sarūkot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanai, tomēr kredītu sarukuma temps bija ievērojami zemāks nekā decembrī.

Kredītu kopapjoms janvārī samazinājās par 0.5%, samazinoties eiro, bet pieaugot latos izsniegtajiem kredītiem. Līdz ar to kopējais banku kredītportfeļa gada sarukuma temps veidoja 8.2%, toties latos izsniegto kredītu atlikums janvāra beigās par 21.3% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, janvārī saruka par 1.2%, M3 gada pieaugumam veidojot 1.4%. Komercbanku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums janvārī samazinājās par 1.3% gan uz mājsaimniecību, gan uzņēmumu noguldījumu rēķina. Samazinājums gan skāra tikai norēķinu kontus un īstermiņa noguldījumus, savukārt noguldījumi ar termiņu ilgāku par gadu palielinājās par 3.2%.

Gada beigu satricinājumi finanšu sektorā lielā mērā ir pārvarēti un, gandrīz pilnībā noslēdzoties "Latvijas Krājbankas" noguldījumu kompensācijai (februāra sākumā kompensēti bija jau 313 milj. latu jeb 94% no kompensējamā apjoma), noguldījumu kopapjoms atgriezies agrākajā līmenī, lielāko daļu izmaksāto noguldījumu absorbējot pārējai banku sistēmai. Arī skaidrās naudas pieprasījums pēc gada nogales pieauguma pakāpeniski normalizējas. Tuvākajos mēnešos vērā ņemamu noguldījumu kāpumu nevaram gaidīt, jo augstās apkures un degvielas izmaksas, kā arī eksporta palēnināšanās mazinās gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu uzkrājumus bankās. Kredītu samazinājuma atgriešanās pie jau ilgstoši vērojamā vidējā mēneša sarukuma tempa rāda, ka esošajā tautsaimniecības attīstības situācijā pagaidām vēl nevaram rēķināties ar kredītportfeļa pieauguma  atjaunošanos, kopumā atmaksāto un norakstīto kredītu apjomam turpinot pārsniegt no jauna izsniegto aizdevumu apjomu. Galvenais priekšnoteikums izaugsmei kreditēšanas jomā būtu ārējā pieprasījuma stabilizēšanās, kas atjaunotu kredītu pieprasījumu un mazinātu kredītriska līmeni gan no banku, gan aizņēmēju puses. 

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Naudas piedāvājums sezonāli sarūk. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1205
MLA: Purviņš, Vilnis. "Naudas piedāvājums sezonāli sarūk" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1205>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up