28.03.2014.

Naudas rādītāju līmenis stabilizējies

Februārī stāvoklis naudas piedāvājuma jomā bija stabils, pēc krasā noguldījumu pieauguma pērnā gada beigās un sezonālā samazinājuma janvārī atgriežoties mērenas izaugsmes gultnē. Vienlaikus arī februāra dati apliecināja, ka pāreja uz eiro noteikusi jaunu pieeju mājsaimniecību uzkrājumu uzglabāšanai. Mājsaimniecību uzkrājumi, kas nonāca banku kontos decembrī un tur saglabājās janvārī, arī februārī noteica mājsaimniecību noguldījumu augsto līmeni. Savukārt kreditēšanā, pēc strukturālu pārmaiņu izraisīta straujāka samazinājuma janvārī, februāris iezīmējās ar jau ilgstoši vērojamās mērenās kredītportfeļa sarukuma tendences atgriešanos.

Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi februārī nedaudz pieauga, mēreni palielinoties mājsaimniecību, bet praktiski nemainoties uzņēmumu noguldījumiem. Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps saglabājās augsts (12.9%), bet uzņēmumu noguldījumu atlikums pārsniedza iepriekšējā gada februāra līmeni par 5.4%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs februārī samazinājās par 1.5% un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem – par 2.4%, bet noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu nedaudz pieauga. Tā kā samazinājās arī skaidrās naudas daudzums apgrozībā, kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija nedaudz samazinoša.

Februārī banku iekšzemes kredītportfelis saruka par 0.4%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem sarūkot par 0.3% un mājsaimniecībām izsniegtajiem – par 0.5%. Kredītu  gada samazinājuma temps februārī veidoja 9.5%, tomēr, neskaitot divu janvārī no licences atteikušos banku datus, kredītu gada samazinājuma temps bija vien 3.6%.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%) 

Avots: Latvijas Banka

Lai gan iekšzemes faktori kopumā varētu būt labvēlīgi tautsaimniecības izaugsmei un pozitīvi iespaidot noguldījumu kāpumu 2014. gadā, tomēr kāpuma temps nebūs straujš. Ārējās vides riski, it īpaši Ukrainas un Krievijas konflikts un pasaules sabiedrības reakcija uz to, varētu mazināt eksporta ieņēmumus, tā bremzējot uzņēmumu noguldījumu kāpumu. No otras puses, zināma situācijas nenoteiktība varētu arī palielināt uzkrājumus banku kontos (īpaši mājsaimniecību sektorā). Vienlaikus šāda situācija zināmā mērā "iesaldētā" stāvoklī saglabās gaidītās kreditēšanas aktivizēšanās tendences.

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Naudas rādītāju līmenis stabilizējies. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1000
MLA: Purviņš, Vilnis. "Naudas rādītāju līmenis stabilizējies" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1000>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up