16.06.2016.

Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2016

Šodien,16. jūnijā, aprit tieši 10 gadi, kopš saņēmu otro vietu 2006. gada Latvijas Bankas zinātniski pētniecisko darbu konkursā. Pašlaik varu teikt, ka dalība tajā bija viens no svarīgākajiem manas profesionālās attīstības pakāpieniem.

Konkursā piedalījos viena iemesla dēļ – vēlējos, lai manu diplomdarbu, kurā ieguldīju daudz laika un sviedru, izlasītu vairāk cilvēku, ne tikai tā zinātniskais vadītājs un recenzents.

Pateicoties studiju programmai (Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, analītiskā ekonomika / Eirofakultāte) un darba vadītajam izdevās izrauties no "ekonomistu sagatavošanas konveijera", kurā daļa studentu ierodas auditorijā tikai tādēļ, ka tā diemžēl jādara saskaņā ar lekciju sarakstu, turklāt daži pasniedzēji māca pēc principa "dispersiju jums reālajā dzīvē rēķināt tāpat nevajadzēs - to varam izlaist". Sadzirdot šo frāzi pirms 12 gadiem, uzreiz padomāju "man - vajadzēs", un laiks parādīja, ka man ir taisnība. Tāpēc pēc absolvēšanas kopā ar vairākiem citiem pasniedzējiem cīnos ar "konveijera" pieeju ekonomikas izglītībā stāstot, kā var uzrakstīt labāku diplomdarbu, nekā savulaik bija man.

No 13 šogad zinātniski pētniecisko darbu konkursā iesniegtajiem darbiem tika godalgoti seši. Pagaidām visā 14 gadu ilgajā Latvijas Bankas konkursa pastāvēšanas vēsturē – šis rekords nav pārspēts. Tas atspoguļo iesniegto darbu augsto kvalitāti - šogad konkurence bija īpaši sīva.

Vai varat iedomāties bakalaura programmas studentus, kas diplomdarbu pamato uz aprēķiniem Matlab programmā un cenšas pārspēt Latvijas Bankas pētnieku (ekonomikas doktoru ar starptautisko darba pieredzi) IKP īstermiņa prognozēšanas modeļus gan plašumā, gan dziļumā? Sākumā ambīcijas ir pat svarīgākas par darba rezultātiem, jo mums visiem pašā sākumā bija plikas ambīcijas vien – tās deva motivāciju strādāt – mūsu sasniegumi ir darba rezultāts. Vai tos, kas pasaka – "vidējā ienākuma slazda definīcijām zinātniskajā literatūrā ir vairāki trūkumi, tāpēc mēs piedāvājam savu un tā ir labāka"? Turklāt "sava definīcija" nav jēdziena vienkāršošana – tā ir dziļāka nekā plaši atzītiem ārvalstu pētniekiem (vairāki citi šī jēdziena definīciju autori, piemēram, Barry EichengreenDonghyun ParkKwanho ShinShekhar Aiyar, Romain Duval un Jesus Felipe pēc vairākiem rādītājiem iekļaujas top 5% pasaules ekonomistu RePEc reitingā), bet vienlaikus – tik intuitīva, ka dažiem no ārpuses mēdz izskatīties vienkārša (mums bija joks, ka tikai trīs cilvēki uz planētas zina, ar kādām pūlēm un izaicinājumiem tapa šī definīcija).

Piedaloties darbu vērtēšanā gan sarežģīto ekonometrisko metožu pielietošana, gan teicama zinātniskā valoda lika man vienā mirklī "aizmirst", ka tie ir bakalaura programmas absolventu pirmais daudzmaz nopietns pētījums. Noķēru sevi pie domas, ka vērtēju darbus tikpat strikti, kā recenzējot doktora disertācijas vai zinātnisko žurnālu publikācijas. Rezultātā daži darbi, kas tipiskā Latvijas augstskolā bez šaubām iegūtu atzīmi 10 (izcili), šodien palika bez godalgas.

Tāpēc varu teikt, ka starp konkursā iesniegto darbu autoriem zaudētāju nav. Ir tie, kas vinnēja šodien un tie, kas vinnēs rītdien. Ja kāds domā, ka daži cilvēki "vinnē visur" - tas ir mīts. Vienkārši CV nav pieņemts rakstīt par zaudējumiem - likteņa mīluļa ārējais tēls šķiet pievilcīgāks par darba rūķa tēlu. Bet realitātē, ja Tavs CV pagaidām ietver tikai vienu lapu, bet kādam citam - trīs lapas ar sasniegumiem, tas nozīmē, ka viņš būtu varējis aizpildīt 30 lapas ar zaudējumiem (savukārt Tev ir zaudējumu saraksts vien uz 10 lapām). Vērts atcerēties, ka Voltu Disneju karjeras sākumā atlaida no darba avīzē ar formulējumu "par izdomas un labu ideju trūkumu". Ja viņš noticētu avīzes galvenajam redaktoram, nevis sev, mēs šodien dzīvotu bez Disnejlendas.

Svarīgākais ir tas, ka visus 14 pastāvēšanas gadus Latvijas Bankas rīkotais konkurss ir motivācija, kas liek studentiem uzrakstīt labāku diplomdarbu, nekā būtu nepieciešams teicamas atzīmes saņemšanai augstskolā. Tādējādi tas dod savu artavu ekonomikas izglītības veicināšanā Latvijā. Tāpat Latvijas Bankas konkurss palīdz vairākiem jauniem ekonomistiem noticēt saviem spēkiem un tiekties uz turpmākiem profesionāliem mērķiem. 

APA: Krasnopjorovs, O. (2024, 25. apr.). Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2016. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3712
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2016" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 25.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/3712>.

Restricted HTML

Up