Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9.3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot  augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 1.4%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri - par 6.1%. Salīdzinājumā ar janvāri preču eksporta un importa vērtība pieaugusi attiecīgi par 3.0% un 0.1%, bet gada kāpums attiecīgi bija par 5.7% eksportā un 6.5% importā.

Raugoties valstu griezumā, lielākais preču eksporta gada pieaugums šā gada pirmajos divos mēnešos bija vērojams uz Krieviju. Lai gan piekto daļu no šī pieauguma nodrošināja dzērienu eksporta kāpums, tomēr eksportā uz Krieviju pieaugums ir arī citām precēm, piemēram, farmācijas produktiem, mehānismiem un elektroiekārtām, transportlīdzekļiem (gan sauszemes, gan ūdens), medicīnas un mērierīcēm, mēbelēm u.c. Arī uz citiem Latvijas tradicionālajiem partnervalstu tirgiem, izņemot Igauniju, šā gada sākuma preču eksports ir uzrādījis kāpumu. Pamazām turpinās arī tālāku un lielāku tirgu "iekarošana", par ko liecina būtisks eksporta pieaugums uz ASV (mehānismi, elektroiekārtas, optiskās un medicīnas ierīces, mūzikas instrumenti, mēbeles) un Ķīnu (koksnes izstrādājumi, elektroiekārtas, vara un alumīnija izstrādājumi, rotaļlietas, augļi, kosmētikas un parfimērijas izstrādājum u.c.).

Preču importa pieaugumu par 12.2% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem noteica gan patēriņa, gan starppatēriņa un kapitālpreču importa kāpums, kas varētu liecināt gan par iekšzemes patēriņa stiprināšanos, gan investīciju vides aktivizēšanos līdz ar uzņēmumu pieprasījuma pieaugumu pēc izejvielām eksporta un vietējā tirgū realizējamās produkcijas ražošanai.

Pēdējo trīs gadu laikā ir uzlabojusies Latvijas eksporta struktūra.Preču eksports ir kļuvis daudzveidīgāks, arvien vairāk var dzirdēt par jaunu inovatīvu un nišas produktu radīšanu, un līdz ar to katrā preču eksporta grupā arvien mazāk jūtama viena preču veida dominance.

Neskatoties uz joprojām valdošo nenoteiktību ārējā vidē, vairāki uzņēmumi turpina veikt ieguldījumus uzņēmumu attīstības paplašināšanā un jaunu eksporta tirgu apgūšanā. Piemēram, "Baltic Extra" par 750 000 eiro būvēs graudu pārstrādes ražotni, kurā ražos dažādus miltu maisījumus, liekot uzsvaru uz bezglutēna miltu maisījumu ražošanu, tostarp par bezglutēna produkciju ir izrādīta nopietna interese Saūda Arābijā. Savukārt piena pārstādes uzņēmums "Baltic Dairy Board" februārī nosūtījis pirmo piena proteīna pulvera kravu uz ASV, un šogad kompānija plāno palielināt savu apgrozījumu par vismaz 50%.

Pateicoties noieta pieaugumam tādos tirgos kā Izraēla, Īrija un Grieķija, "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" palielinājis zefīru eksportu līdz 52% no saražotā apjoma. Arī zivju pārstrādes uzņēmumos norit aktīvs darbs pie jaunu eksporta tirgu piesaistes, lai aizstātu NVS valstīs zaudēto produkcijas noietu, piemēram, zivju pārstrādes uzņēmums "Līcis-93" šogad nogādājis pirmās produkcijas kravas uz Kolumbiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji, Latvijas eksporta perspektīvas tiek vērtētas pozitīvi. Attiecībā uz konkurētspējas novērtējumu, Latvijas uzņēmēji šā gada 1. ceturksnī pozitīvāk noskaņoti par savu uzņēmumu konkurētspēju ārpus Eiropas Savienības (ES), bet konkurētspējas pozīcijas vērtējums ES ietvaros saglabājas diezgan stabils. Sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad pamazām pieaugs, tomēr paies laiks, kamēr tas atspoguļosies preču eksportā.