29.01.2015.

Noguldījumu piesaiste paātrinās

Decembrī banku piesaistīto noguldījumu kāpums paātrinājies un bijis lielākais 2014. gada laikā. Savukārt kredītportfelis visai būtiski samazinājies un arī kreditēšanas perspektīvas tuvākajā nākotnē nav iepriecinošas. Tomēr vidējā termiņā kreditēšanas aktivitāti arī Latvijā varētu veicināt vērienīgie Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās stimulēšanas pasākumi.

Decembrī kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums pieauga par 4.0%, kas bija straujākais mēneša kāpums pēdējo trīs gadu laikā, ja neskaitām ar eiro ieviešanu saistīto ārkārtējo pieaugumu 2013. gada decembrī. Savukārt kopējais banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms būtiski samazinājās, ko galvenokārt noteica atsevišķu liela apjoma īstermiņa kredītu dzēšana, kā arī slikto kredītu norakstīšana, kas raksturīga gada nogalei.

Strauji augot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu atlikumam, kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms decembrī palielinājās par 363.3 milj. eiro. Tomēr bāzes efekts – 2013. gada decembrī bankās ieplūdušo latu ietekme – mazināja iekšzemes noguldījumu gada pārmaiņu tempu (līdz 3.4%, t.sk. mājsaimniecību noguldījumiem līdz 8.0%, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumu atlikums 2014. gada beigās bija par 4.3% zemāks kā pirms gada).

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs decembrī palielinājās par 4.1% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 18.9%, savukārt noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem  gadiem saruka par 3.8%. Noguldījumu kāpuma iespaidu papildināja arī sezonāls skaidrās naudas daudzuma apgrozībā pieaugums, līdz ar to kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija pozitīva.

Banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa samazinājumu decembrī par 2.3% galvenokārt noteica kredītu norakstīšana un atsevišķu īstermiņa kredītu dzēšana. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums saruka par 3.0%, bet kredīti mājsaimniecībām – par 1.6%. Kredītu gada samazinājuma temps decembrī bija 7.1%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem 9.6% un mājokļa kredītiem mājsaimniecībām – 6.7%.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Straujais noguldījumu pieaugums decembrī saistīts  gan ar sezonālu ieņēmumu pieaugumu, tostarp valsts budžeta augsto izdevumu iespaidā, gan ar zināmu piesardzību tēriņos, saglabājoties augstai nenoteiktībai par ārējās vides attīstību. Gada pirmie mēneši varētu nest sezonālu noguldījumu sarukumu, savukārt turpmāk gaidāms vien mērens noguldījumu kāpums. Iekšzemes tautsaimniecības izaugsmei palēninoties un ģeopolitiskajai spriedzei saglabājoties, joprojām nevaram gaidīt vērā ņemamu kreditēšanas atkopšanos. Lai gan bankas, saskaņā ar decembra nogalē veikto banku kreditēšanas apsekojumu, neplāno pastiprināt kredītu standartus uzņēmumu kreditēšanā, ekonomiskā situācija neļauj uzņēmējiem palielināt pieprasījumu pēc kredītiem. Savukārt attiecībā uz mājsaimniecību kreditēšanu kredītu standarti tiek pastiprināti saistībā ar Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanu, līdz ar to arī, samazinot potenciālo pieprasījumu pēc kredītiem. Perspektīvā kreditēšanas aktivitāti Latvijā pozitīvi gan varētu iespaidot ECB veiktie monetārās stimulēšanas pasākumi.

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Noguldījumu piesaiste paātrinās . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/942
MLA: Purviņš, Vilnis. "Noguldījumu piesaiste paātrinās " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/942>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up