11.09.2017.

Noturīgā izaugsme partnervalstīs palīdz audzēt eksportu

Foto: Shutterstock
Pasaules ekonomikas aktivizēšanās, noturīgā izaugsme galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs un globālo cenu kāpums ir turpinājis sekmēt Latvijas eksportu. Jūlijs bija devītais mēnesis pēc kārtas, kad eksporta un importa gada izaugsme bija ar pozitīvu zīmi – attiecīgi 6.9% un 20.5%.

Šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu eksports ir pieaudzis par 9.7% (mēneša kritums jūlijā bija 6.7%). Preču eksporta izaugsmi nodrošināja gan reālo apjomu palielināšanās, gan cenu kāpums. Šogad ir pieaudzis arī re-eksports, bet eksporta pieaugumā lielāks pozitīvais devums ir tieši iekšzemē ražotajai produkcijai.

Pozitīvs eksporta kāpums gada griezumā ir saglabājies gandrīz visās preču grupās. Lielākais pozitīvais devums šī gada preču eksporta pieaugumā ir bijis pārtikas produktiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, parastā metāla izstrādājumiem, mehānismiem un elektroiekārtām, koksnes izstrādājumiem un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem.

Šogad būtisku pozitīvo artavu eksporta izaugsmē sniedz arī lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta kāpums. Par pārtikas nozares atgūšanos liecina arī apstrādes rūpniecības dati, kas jūlijā uzrādīja 7.1 % pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada  jūliju. Tas liecina, ka pārtikas nozare ir atguvusies no iepriekšējo trīs gadu grūtībām, ko izraisīja atsevišķu pārtikas produktu importa aizliegums Krievijā un tā radītās sekas – konkurences pieaugums citās valstīs.

Būtiski pārtikas produktu eksporta pieaugumu uz kaimiņvalsti Lietuvu ir veicinājušas strukturālās izmaiņas vienā no lielākajām pārtikas produktu kompānijām "Orkla Foods Latvija", kurā apvienoti uzņēmumi "Spilva" un "Gutta". "Orkla Foods Latvija" no Lietuvas uz Latvijas ražotni Babītes novadā ir pārcēlusi vairāku produktu ražošanu tieši Lietuvas tirgum, kas veicinājis uzņēmuma eksporta apjomu dubultošanos uz šo valsti.

Arī zivju pārstrādē vērojama atgūšanās par spīti tam, ka Krievija joprojām nav atcēlusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu. Zivju produkcijas ražotāji, tāpat piena, kā arī gaļas produktu eksportētāji turpina meklēt un ir atraduši jaunus noieta tirgus vai paplašinājuši produkcijas klāstu jau esošajos.

Vēl strauju attīstību uzrāda Latvijas saldumu ražotāji, kas nepārtraukti attīsta un pilnveido savu produktu sortimentu. Tiek iekaroti arvien jauni eksporta tirgi, piemēram, Centrāleiropā, Ziemeļvalstīs, ASV u.c. valstīs, tādējādi attaisnojot šajā nozarē veiktās investīcijas.

Koksnes eksporta izaugsme vairs nav mērāma divcipara skaitļos, tomēr ārējais pieprasījuma pēc Latvijas kokapstrādes produkcijas  joprojām saglabājas, līdz ar to koksnes izstrādājumu eksports arī šogad sniedz nozīmīgu pozitīvo devumu kopējā preču eksporta izaugsmē. Koksnes eksporta pieaugums uz Zviedriju, Vāciju, Dāniju, Itāliju, Koreju, Lietuvu, Norvēģiju u.c. tirgiem kompensē koksnes eksporta kritumu uz Lielbritāniju.

Preču imports šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 15.1% (mēneša kritums jūlijā bija 4.1%). Importa gada izaugsme iet roku rokā ar eksporta attīstību. Importu pozitīvi ietekmē straujāka Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūde, kas ir nodrošinājusi investīciju aktivitātes atjaunošanos, t.sk., arī  "airBaltic" avio flotes paplašināšanās.

Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas šogad ir visai labas. Noturīgā izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs arī gada otrajā pusē palīdzēs audzēt eksportu un apstrādes rūpniecības izlaides apjomus. Tomēr riski turpmākai eksporta izaugsmei joprojām pastāv. Saspīlējumu veidošanās darba tirgū ir rezultējusies spēcīgā algu pieaugumā.

Lai gan jūnijā un jūlijā bija vērojams mēneša kritums preču eksporta vērtībā, tomēr pozitīvi, ka eksporta tirgus daļas pasaulē joprojām uzrāda kāpumu, lai gan izmaksu konkurētspēja ir vājinājusies algu kāpuma dēļ. Turpmāk sekmīgai izaugsmei eksporta tirgos un konkurētspējas noturēšanai nepieciešamas investīcijas ražošanas attīstībā.

Eksportu negatīvi varētu ietekmēt arī dabas kataklizmas. Šogad dabas apstākļi īpaši pārbauda arī Latvijas lauksaimniekus. Ieilgusī ziema, neraksturīgi vēlais pavasaris, vēsā vasara un stiprās lietavas ražas novākšanas laikā atsevišķos Latvijas reģionos neļauj cerēt uz īpaši labiem lauksaimniecības nozares rādītājiem. Šobrīd grūti arī prognozēt, kādas būs viesuļvētru seku likvidēšanas sekas ASV ekonomikā un visā pasaulē. 

APA: Pelēce, D. (2018, 20. feb.). Noturīgā izaugsme partnervalstīs palīdz audzēt eksportu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3895
MLA: Pelēce, Daina. "Noturīgā izaugsme partnervalstīs palīdz audzēt eksportu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.02.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3895>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up