26.02.2021.

Pandēmija tautsaimniecībā spilgtāk iezīmē ēnas un saules puses

Foto: Shutterstock

Iekšzemes kopprodukts 2020. gada 4. ceturksnī bija kā zemeslode, kurai viena puslode ir saules apspīdēta, bet otra slīgst naksnīgā tumsā. Preču sektoru pandēmijas 2. vilnis ir ietekmējis krietni mazāk, un daļa preču ražotāju ražo pat vairāk nekā pirms gada. Savukārt pakalpojumu sektoru ārkārtējās situācijas ierobežojumi ir skāruši spēcīgi un skarbi.

Protams, viens bez otra šie sektori nevar iztikt, jo preces ir ne vien jāsaražo, bet arī jāreklamē, jāpārdod, jāizvadā. Tātad ir arī pakalpojumu sniedzēji, kuri ir nodarbināti vairāk nekā jebkad (skat. rindas pie pasta un citiem pasūtījumu piegādātāju centriem). Tāpat ir preces, kuras šobrīd ir maz pieprasītas – vai kāds šosezon iegādājās jaunu balles tērpu?!

Tomēr vidējā temperatūra slimnīcā (lasīt - preču un pakalpojumu ēku korpusos) rāda, ka preču sektors ir gana veselīgs, bet pakalpojumiem ir pneimonija un tie labākajā gadījumā ir pieslēgti pie valdības atbalsta instrumentu elpināšanas.

Arī pieprasījuma pusē redzama valstī ieviesto ierobežojumu un ienākumu sarukuma ietekme, kā arī augstā nenoteiktība, kas bremzēja patēriņa un investīciju lēmumus. Līdzīgi kā pandēmijas sākumā pavasarī arī 2020. gada 4. ceturksnī visnozīmīgāk saruka patēriņš, ko būtiski ietekmēja vīrusa ierobežošanai ieviestie pasākumi. Tie izraisīja tēriņu neiespējamību, galvenokārt pakalpojumu jomā, tajā skaitā ceļošanai, kultūras, sporta un cita veida pasākumiem.

Investīciju aktivitāte 2020. gada nogalē un visā gadā kopumā ir bijusi kūtra. Privātā sektora investori augstas nenoteiktības apstākļos bija piesardzīgi, un daļa investoru atlika ieguldījumu plānus. Savukārt valdības investīcijas balstīja tās lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu infrastruktūras uzlabošanai un citi atbalsta veidi, tomēr projektu iedzīvināšana ne vienmēr ir izdevusies.

Ārējo pieprasījumu neapšaubāmi ietekmēja arī epidemioloģiskās problēmas pasaulē. Latvijas galveno partnervalstu sekmes krīzes pārvarēšanā bija mainīgas, tomēr kopumā to ekonomiskā aktivitāte bija noturīgāka uz kopējā pasaules fona. Preču eksportu galvenokārt stiprināja kokrūpniecība un lauksaimniecība ar rekordaugsto graudaugu ražu, kā arī pieprasījums pēc pārtikas precēm. Pakalpojumu eksportā, lielākoties ieviesto ierobežojumu dēļ, vissmagāk cieta braucienu eksports un transporta pakalpojumi, ko nekompensēja būvniecības un biznesa pakalpojumu pieaugums.

Kā izskatās nākotne? Lai gan ierobežojumi nedaudz tiek mazināti, tomēr kopumā gads ir sācies no lielu izaicinājumu pozīcijas, un nekādu grandiozu izaugsmi tuvākajā laikā nav pamats gaidīt.

Gada otrajā pusē daudz kas varētu būt atkarīgs no vakcinācijas procesa, tā efektivitātes, kā šī dinamika izskatīsies salīdzinājumā ar citām valstīm. Ir vēl viens interesants jautājums, kas būtiski var ietekmēt tautsaimniecības izaugsmes tempus: cik un kā tiks tērēti ierobežojumu laikā ietaupītie līdzekļi – piesardzības uzkrājumi un neiespējamā patēriņa radītais ietaupījums. Katrā ziņā izaicinājumu pilns būs arī šis gads.

APA: Rutkovska, A. (2021, 14. apr.). Pandēmija tautsaimniecībā spilgtāk iezīmē ēnas un saules puses. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5131
MLA: Rutkovska, Agnese. "Pandēmija tautsaimniecībā spilgtāk iezīmē ēnas un saules puses" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.04.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5131>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up