28.07.2022.

Par gaidīšanu, steigu un “lielo tautu staigāšanu”

Bērnu no virtuves švammītēm veidoti kuģīši
Foto: Shutterstock

Tautsaimniecības dalībnieku gaidīšanai mijoties ar steigu, kā arī liekot svaru kausos atlikto ieceru īstenošanu un esošo plānu atlikšanu, ekonomiskā izaugsme 2. ceturksnī ir izpalikusi.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma iekšzemes kopprodukts (IKP) 2. ceturksnī bija par 1.4% zemāks nekā gada 1. ceturksnī, kad tautsaimniecība pieredzēja sparīgu izrāvienu no pandēmijas ierobežojumu skavām. Bet līdzīgi kā ar slaveno vidējo temperatūru slimnīcā arī šajā gadījumā negatīvās pārmaiņas ietver daudzveidīgas norises.

Lai gan IKP izvērsti dati gaidāmi augusta beigās, tomēr nojaušams, ka 2. ceturksnī straujāko attīstību piedzīvojušas vairākas pakalpojumu nozares. Vieniem ceļojot, bet citiem – izmitinot un ēdinot; vieniem organizējot, bet citiem – izbaudot kultūras, atpūtas, izklaides un sporta pasākumus krietni kuplākā pulkā, nekā tas kopš pandēmijas sākuma bijis iespējams. Uz šī paša viļņa traukušies arī aviosatiksmes pakalpojumi. Vienlaikus šīs ir jomas, kurās jau šobrīd patērētāji varētu likt svaru kausos, no vienas puses, vēlmi īstenot pandēmijas laikā atliktās ieceres un, no otras, piesardzību tēriņos, gaidot jauno apkures sezonu. Lai gan karšu maksājumu dati 2. ceturksnī rādīja prāvu pieaugumu nominālā izteiksmē, no dažiem plāniem reālā izteiksmē varētu būt palikusi vien ēna pieaugušās inflācijas dēļ.

Nekustamā īpašuma nozarē īslaicīgu aktivitāti varētu ģenerēt “lielā tautu staigāšana”, ja šādi tēlaini apzīmējam gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu mēģinājumus  rast risinājumu izmaksu sloga mazināšanai (iespējams, līdz jaunās apkures sezonas sākumam)  izvēloties kompaktākas un energoefektīvākas platības dzīvošanai vai uzņēmējdarbībai. Savu artavu atsevišķas NĪ tirgus nišas aktivitātē sniedz arī Ukrainas kara bēgļu nepieciešamība pēc mājokļa. Colliers International dati rāda vakanto platību īpatsvara kāpumu A un B1 klases biroju nomas tirgū Rīgā, kā arī augstu neizmantoto telpu īpatsvara saglabāšanos tirdzniecības centros 2. ceturksnī, kas varētu liecināt gan par minēto “staigāšanu”, gan uzņēmumu plānu atlikšanu tuvākajā laikā.

Mazumtirdzniecība lielu daļu pulvera varētu būt izšāvusi jau šā gada 1. ceturksnī, kad tika mazināti Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un patērētāji strauji īstenoja atlikto patēriņu atsevišķās preču grupās. Apstrādes rūpniecību 2. ceturksnī daļēji stutējuši iepriekš veidoti materiālu krājumi, tomēr materiālu trūkums jau 2. ceturkšņa noskaņojuma aptaujās spēcīgāk iezīmējās kā attīstību kavējošs faktors (Latvijā gan tas ir retāk minēts traucēklis nekā ES valstīs vidēji). Īstermiņa dati par enerģijas nozares attīstību norāda, ka resursu taupības režīms nozarē, visticamāk, jau ir ieslēgts tādējādi, piemēram, elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās noslīdējusi tuvu vēsturiski zemākajam līmenim atbilstošajā sezonā.

Steiga un gaidīšana vienuviet saglabājas kā 3. ceturkšņa izaugsmes fons. Enerģijas izmaksas un vēlme pēc lielākas autonomijas un drošības energoapgādē liek steigties ar risinājumiem, bet šo risinājumu pieprasījuma sablīvēšanās liek gaidīt īstenošanu ilgāk, nekā gribētos. Steiga un gaidīšana 3. ceturksnī arī pavada noilgojušos ceļotājus lidostās, kur pakalpojumu piedāvājums nereti netiek līdzi pieprasījumam. Līdztekus enerģijas sadārdzinājumam pieaugušais pakalpojumu pieprasījums jau būtiski palielinājis cenu līmeni izmitināšanā, ēdināšanā, atpūtas un izklaides pasākumos gan Latvijā, gan ES kopumā. Izmaksu radītās izaugsmes bremzes, neraugoties uz valdības atbalsta pasākumiem, pavadīs Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2. pusgadā.

APA: Paula, D. (2022, 07. dec.). Par gaidīšanu, steigu un “lielo tautu staigāšanu”. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5637
MLA: Paula, Daina. "Par gaidīšanu, steigu un “lielo tautu staigāšanu”" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 07.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5637>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up