06.09.2011.

Par gāzi (šoreiz ne par "gāzi grīdā")

Dabasgāzes tirgus pasaulē pēdējo gadu laikā ir nozīmīgi mainījies. Attīstītas jaunas ieguvju tehnoloģijas, kas ļāvušas ASV jau 2009. gadā kļūt par lielāko dabasgāzes ražotāju pasaulē, apsteidzot Krieviju. Mazliet par to, kā tas noticis un kā šie tālie notikumi ietekmē mūs.

Jauna tehnoloģija nozīmīgi palielina piedāvājumu

ASV pēdējo gadu laikā, īpaši 2010. gadā, ir strauji palielinājušas slānekļa gāzes ieguvi. Iemesls tam – jaunas tehnoloģijas izmantošana. Ar tās palīdzību ir iespējams veidot horizontālos urbumus, tādējādi spējot piekļūt gāzes krātuvēm, kuras iepriekš tika atzītas par pārāk dārgām un neizdevīgām[1]. Izpētot aizvien jaunas krātuves, tikai pēdējā gada laikā ieguvēs atrodamais dabasgāzes daudzuma novērtējums palielināts divas reizes. 2005. gadā slānekļa gāze veidoja tikai 4%[2] no kopējā gāzes patēriņa ASV. Ieguvei īpaši strauji pieaugot tieši 2010. gadā, tās īpatsvars dabasgāzes patēriņā jau sasniedza 23%, galvenokārt aizstājot dabasgāzes importu. Pašlaik tiek plānots turpināt slānekļa gāzes ieguves paplašināšanu un līdz 2035. gadam jau sasniegt 46%, tādējādi nodrošinot gandrīz 100% pieprasījuma pēc dabasgāzes ar pašu saražoto. Plānots arī strauji kāpināt eksporta apjomus un, lai to panāktu, šobrīd ASV investē un aicina arī citas valstis investēt sašķidrinātās dabasgāzes termināļos. Pašlaik to aktīvi dara Ķīna[3].

Šī neparedzēti straujā dabasgāzes ražošanas kāpuma ietekmē veidojas nozīmīga atšķirība starp gāzes cenām ASV un pārējā pasaulē. Līdz pagājušajam gadam cenas attīstījās līdzīgi. Pēc 2008. gada pīķa cenas samazinājās gan ASV, gan Eiropā par aptuveni 70% no sava augstākā punkta. Pēc tam atsākās gāzes cenu kāpums, taču aina ASV un Eiropā nu veidojas atšķirīga. Pagājušajā gadā, kā noskaidrojām, nozīmīgi kāpa ASV slānekļa gāzes ražošanas apjoms, padarot dabasgāzi brīvi pieejamu vietējiem ražotājiem. Savukārt šīs gāzes eksporta ceļi vēl nav pietiekami attīstīti. Tātad kopš sava zemākā punkta 2009. gadā dabasgāzes cenas Eiropā (attēlā jāskatās indekss NBP, Lielbritānija), kur vairākums dabasgāzes iepirkuma līgumu cenu joprojām ir piesaistītas naftas cenu dinamikai, pieaugušas par 167% jeb tuvu naftas cenu kāpumam. Turpretim ASV (Henry Hub) cenas kāpušas tikai par 36%.

1. attēls Dabasgāzes cenu indekss ASV un Lielbritānijā, 2006=100

Dabasgāzes cenu indekss ASV un Lielbritānijā, 2006=100

Avots: Bloomberg

Kas notiks ar cenām turpmāk?

Gaidāms, ka dabasgāzes piedāvājuma pieaugums tuvākajā laikā turpināsies. Arī citas valstis ir apsvērušas izmantot jaunās tehnoloģijas un sākt slānekļa gāzes ieguvi savā teritorijā. EIA (US Energy Information Administration)[4] publicētā izpēte liecina, ka pasaulē pieejamie slānekļa gāzes krājumi ir nozīmīgi. Tomēr, tā kā slānekļa gāzes ieguve saistīta ar ekoloģiskiem riskiem, ir grūti novērtēt, kuras valstis šos projektus attīstīs.

Tomēr vienlaikus gaidāms, ka tuvākajā laikā strauji pieaugs arī pieprasījums pēc dabasgāzes. Pirmkārt, Japāna, kas jau tā ir viena no lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes importētājām pasaulē, pēc zemestrīces martā nozīmīgi kāpina dabasgāzes patēriņu, tādējādi aizpildot enerģijas iztrūkumu, kas radies bojāto atomelektrostaciju dēļ. Japānas katastrofas ietekmē vairākas valstis Eiropā ir nolēmušas atteikties no atomenerģijas, un gaidāms, ka liela daļa nepieciešamo jaudu tiks aizstātas ar dabasgāzi. Turklāt tiek masīvi investēts jaunu sašķidrinātās gāzes termināļu būvē (jau pieminētā Ķīna plāno līdz 2015. gadam dubultot spēju importēt sašķidrināto gāzi), tādējādi nozīmīgi attīstot dabasgāzes tirdzniecības kanālus, kas savukārt izlīdzinātu cenu starp pasaules reģioniem.

Pašlaik nevar precīzi prognozēt dabasgāzes cenu izmaiņas tālākā nākotnē – to noteiks pieprasījuma un piedāvājuma attīstības samērs. Taču skaidrs, ka 1) ilgākā laikā dabasgāzes cena pasaulē atkal izlīdzināsies, bet 2) tās attīstība nozīmīgi atšķirsies no naftas cenu dinamikas. Aizvien vairāk valstu Eiropā un Āzijā mēģina mainīt dabasgāzes līgumu nosacījumus, kas joprojām paredz cenu piesaisti naftas cenām. Pašlaik šie centieni nav pārāk sekmīgi, un, šķiet, tikai Vācijai ir izdevies Gazprom dabasgāzes cenu aprēķina formulā paralēli naftas cenu dinamikai iekļaut arī dabasgāzes cenas pārmaiņas biržās. Tomēr skaidrs – jo lielākas būs valstu iespējas aizstāt Krievijas dabasgāzes piegādes ar alternatīviem piegādātājiem, jo vieglāk būs uzstāt uz cenu aprēķina principa maiņu.

Ko no tā varam secināt? Ja Latvijas enerģētikas politikas stratēģija arī turpmāk lielā mērā balstīsies uz dabasgāzes izmantošanu (2009. gadā dabasgāze veidoja 28% no kopējā energoresursu patēriņa), tad nedrīkstam vilcināties ar lēmumu pieņemšanu, kas ļautu šīs jaunās globālās tendences izmantot savā labā un dažādot piegādātāju loku. Tas radītu pamatu arī cenu piesaistes maiņai no naftas uz dabasgāzes tirgu, kurš kļūst aizvien aktīvāks.

Te jāatgādina, ka dabasgāzes cenu attīstība nozīmīgi ietekmē inflāciju Latvijā – ne tikai liekot mainīt elektroenerģijas un siltuma tarifus, bet arī palielinot vai samazinot ražošanas izmaksas un tādējādi nonākot preču un pakalpojumu cenās.  

2. attēls. Dabasgāzes cenu ietekme uz inflāciju

Dabasgāzes tirdzniecības cenas ietekme

Pašlaik Latvijā 100% dabasgāzes importējam no Krievijas, un tās piedāvātā cena pilnībā piesaistīta norisēm naftas tirgū. Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta lēmums pagaidām nav pieņemts, un vilcināšanās šajā jomā tikai uzlabo Krievijas pozīciju sarunās par cenu noteikšanu jaunajos tirgus apstākļos. Latvijai arī vēl priekšā nopietna slānekļa gāzes potenciālo ieguvju izpēte. Lai gan par to iespējamo atdevi dažādi speciālisti izteikušies skeptiski un arī ekoloģisko risku jautājums nav maznozīmīgs, Lietuva pašlaik apsver šādas iespējas izmantošanu[5].

Pašreizējā situācija noteikti pilnībā apmierina mūsu dabasgāzes piegādātājus, bet vai tā apmierina Latvijas dabasgāzes patērētājus? Skaidrs ir tikai viens: jo ilgāk tiks novilcināti lēmumi, jo lielāks risks, ka būsim spiesti pārmaksāt par dabasgāzes lietošanu nākotnē.

 

Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 6. septembrī.

 

[5] Pēc EIA aprēķiniem iespējamās ieguves Kurzemē ir 1900m dziļumā (Lietuvā, kas pašlaik apsver ieguvju izmantošanu, tās ir 2300m dziļumā). http://www.eia.gov/analysis/studies/worldshalegas/

APA: Kalnbērziņa, K. (2024, 20. apr.). Par gāzi (šoreiz ne par "gāzi grīdā"). Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/405
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Par gāzi (šoreiz ne par "gāzi grīdā")" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/405>.

Līdzīgi raksti

Up