15.04.2011.

Parāda cena

Valdības parāds gan Latvijā – saistībā ar tā straujo kāpumu pēdējos gados un gaidāmo pārfinansēšanos – gan ES un globāli – ir kļuvis par jautājumu Nr.1 makroekonomiskās stabilitātes jomā. Arī Latvijā tas tieši vai netieši attiecas uz ikvienu, tai skaitā uzņēmējiem, investīciju un darbavietu iespējām un izaugsmi. 

Valdības parāda jautājums vienmēr aktualizējas pēc finanšu krīzēm. Vēsture rāda, ka pārmērīgs valdības parāds var novest valsti līdz maksātnespējai un hiperinflācijai.

Valdības parāda sloga – parāda lieluma attiecības pret IKP – izmaiņas nosaka budžeta deficīta lielums, kā arī izmaiņas valsts spējā apkalpot esošo parāda nastu: ja IKP izaugsmes temps pārsniedz procentu likmi, kas maksājama par parādu, tad valsts esošā parāda nasta pret IKP sarūk.   

Pašlaik parāda problēmu visvairāk mocītajās Eiro zonas valstīs jau 2009. gadā strauji samazinājās ekonomiskā izaugsme, pieauga budžeta deficīts un valsts parāds. Grieķijas gadījumā īpaši izteikts bija budžeta deficīta faktors (gan tā nekontrolētais pieaugums, gan bažas par tā patieso lielumu). Īrijas gadījumā bažas radīja parāda līmeņa straujais lēciens līdz ar atbalstu, ko valdība apņēmās sniegt savam problēmās grimstošajam banku sektoram. Toties Portugāles gadījumā lielākais bažu avots bija tās zemie ekonomiskās izaugsmes rādītāji. Ārkārtas risinājumus maksātspējas nodrošināšanai šīs valstis viena pēc otras meklēja brīdī, kad augošos riskus parāda ilgtspējai tirgus pastiprināti iecenoja parāda apkalpošanas procentu likmēs, tātad radot lielāka deficīta – parāda spirāli. 

Faktori, kas nosaka, cik lielu parādu valdība ilgtermiņā var atļauties, ir valsts makroekonomiskā stabilitāte – atbildīga fiskālā politika, sabalansēta ekonomiskā izaugsme un zema inflācija –, kā arī parāda apkalpošanas izmaksas, kuras savukārt valstīm ar mazu iekšzemes uzkrājumu pieejamību, kā Latvija, var būt ļoti svārstīgas. Tām jārēķinās, ka, saasinoties riska uztverei pasaules finanšu tirgū un pieaugot procentu likmēm, ilgtermiņā uzturama parāda līmenis var izrādīties stipri zemāks. 

Tāpat jārēķinās, ka procentu likmes var negaidīti strauji pieaugt, parādam sasniedzot kādu noteiktu slieksni, ko tirgus dalībnieki vairs neatbalsta. Pētījumi rāda, ka attīstītās valstīs šis "droša" parāda slieksnis ir pie 90% no IKP, savukārt attīstības valstīm slieksnis mēdz būt jau ap 15–20%. Tirgus dalībnieku vēlmi investēt kādā valstī ietekmē šīs valsts institucionālā struktūra un politiskā sistēma, kurai jāveicina pārliecība, ka valdības aizņemšanās nav instruments, lai izvairītos no sarežģītiem budžeta lēmumiem. 

Mazinot parādu, ne tikai jūtami mazinās valsts maksātnespējas draudi, bet arī parāda apkalpošanas izmaksas. Samazināt parāda un IKP attiecību var vairākos veidos, bet galvenie ir budžeta deficīta mazināšana un tautsaimniecības izaugsme, kam nepieciešamas investīcijas, bet tām – stabila, uzticama makroekonomiskā vide – tātad izaugsme un parāda mazināšana savstarpēji viena otru veicina. 

Būtiska valdības parāda līmeņa mazināšana daudzās Eiropas valstīs bija vērojama deviņdesmitajos gados, īpaši to otrajā pusē, kad valstis centās sagatavoties dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā un tiešām mērķtiecīgi mazināja valdības parāda līmeni. Uz pārējo valstu fona, valstis kam izdevās visvairāk samazināt parāda līmeni, izcēlās ar to, ka tās īstenoja disciplinētu fiskālo politiku pamatā uz izdevumu ierobežošanas rēķina, turklāt tajās arī bija novērojama augstāka izaugsme. 

Pārliecinošai budžeta/fiskālajai politikai ir liela ietekme uz procentu likmēm – ja finanšu tirgus redz, ka valsts pārvalda savu budžetu, vajadzības gadījumā iegrožojot deficīta augšanu veidā, kas neapdraud, bet gluži otrādi – veicina izaugsmi, tad attiecībā pret tām valda lielāka uzticēšanās arī finanšu krīžu un satricinājumu brīžos. Valdības parāda samazināšana, protams, ir ilgstošs process, tas bieži prasa piecus un vairāk gadus, taču rezultāti ir jūtami jau agrāk – visai straujā procentu maksājumu sloga mazināšanā.

Valstiskam Latvijas mērķim būtu jābūt deficīta-parāda maksājumu mazināšanai, kas atbrīvotu līdzekļus izglītībai, veselībai, investīcijām citām valsts vajadzībām un veicinātu izaugsmi. 

Par valdības parāda cenu un pārfinansēšanās scenārijiem diskutēsim Ekspertu sarunā Latvijas Bankā 15. aprīlī – tiešraidi 14:00 varat skatīties makroekonomika.lv.


Raksts saīsināti publicēts laikrakstā Dienas bizness 2011. gada 15. aprīlī

APA: Zakulis, E. (2019, 14. nov.). Parāda cena. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/422
MLA: Zakulis, Elmārs. "Parāda cena" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/422>.

Līdzīgi raksti

Up