26.07.2011.

Pārtikas cenas pasaulē Latvijas iedzīvotāju un inflāciju ietekmē vairāk

Inflācija Latvijā jau kādu laiku ir visai augsta. Visi eksperti vienbalsīgi par vaininieku piesauc pēdējo gadu straujo cenu kāpumu pasaulē. Skaidrs, ka pasaules resursu cenu kāpums ietekmē cenu līmeni ne tikai Latvijā, bet arī visur pasaulē. Tomēr pasaules cenu – gan pārtikas, gan dabas resursu ietekme uz dažādu valstu inflāciju ir atšķirīga. To, protams, nosaka daudz un dažādi faktori: katras tautsaimniecības uzbūve, cik izejvielu un patēriņa preču valsts importē, cik lielā mērā ražotāji spēj pārnest cenu kāpumu uz saviem pleciem, tāpat arī tas, ko iedzīvotāji pērk jeb patērē. Šoreiz tieši par pēdējo. Kāda tad Latvijā ir iedzīvotāju patēriņa uzbūve, un kā tā ietekmē inflāciju?

Vislielākie tēriņi mājoklim un pārtikai

Katrai mājsaimniecībai ir savs patēriņa grozs. Balstoties uz saviem ienākumiem un dzīves veidu mēs pērkam to, kas mums nepieciešams un ko varam atļauties. Ja ienākumu līmenis ir zems, bieži vien lielāko daļu ienākumu paņem pārtikas preces un maksājumi par mājokli. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuru līdzekļi to atļauj, pārtika veido mazāku izdevumu daļu, jo tie var atļauties nozīmīgu daļu ienākumu novirzīt citām precēm un pakalpojumiem, tai skaitā, piemēram, braukt ceļojumos, izmantot ēdināšanas pakalpojumus un citus.

Lai pēc iespējas precīzi atainotu patēriņa cenu kāpuma ietekmi uz visiem iedzīvotājiem, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informāciju par patēriņa grozu, ko izmanto inflācijas aprēķinam, atjauno ik gadu. Pašlaik tiek izmantota 2010. gada vidējā iedzīvotāju patēriņa struktūra, un nozīmīgāka loma jeb svars inflācijas aprēķinā ir tām precēm un pakalpojumiem, kuriem iedzīvotāji atvēl lielāku daļu savu ienākumu. Pēc CSP datiem "vidējais" Latvijas iedzīvotājs vislielāko daļu savu ienākumu, 42%, veltīja pārtikas produktu iegādei un mājokļa izmaksām. Tāpat nozīmīga ienākumu daļa (14.5%) aiziet par transportu, tajā ietverot gan maksu par degvielu, auto iegādi un sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Palikušie 43% tiek sadalīti apģērbiem, apaviem un dažādu pakalpojumu iegādei, tai skaitā atpūtas un kultūras pakalpojumiem, un maksai par veselības un izglītības pakalpojumiem.

1. attēls. Patēriņa groza struktūra 2011. gadā

Patēriņa grozs 2011. gadā 

Laika gaitā aizvien vairāk atļaujamies maksāt par pakalpojumiem

Salīdzinot ar 90. gadiem, kad šādā veidā sāka aprēķināt patēriņa grozu, tā struktūra ir krasi mainījusies. Visnozīmīgāk samazinājies pārtikas produktu īpatsvars – 16 gadu laikā tas samazinājies par 16.6 procentu punktiem (2. attēls). Tas nenozīmē to, ka iedzīvotāji ir sākušu mazāk ēst, bet gan to, ka iedzīvotājiem pietiek ar mazāku savu ienākumu daļu, lai nodrošinātu sevi un savu ģimeni ar pārtiku. Vismazāko daļu ienākumu (21.6%) "vidējais" Latvijas iedzīvotājs pārtikai veltīja pirms krīzes, kad iedzīvotāju ienākumu līmenis vidēji bija nozīmīgi audzis. Iestājoties krīzei un strauji augot bezdarba līmenim, kreditēšanai apstājoties un algu līmenim mazinoties, iedzīvotājiem nācās pārskatīt savus tēriņus, un pārtikas produktu īpatsvars patēriņā atsāka pieaugt, šogad sasniedzot 22.8%.

Tomēr ne tikai iedzīvotāju ienākumu līmenis ietekmē patēriņa groza sastāvu, to ietekmē arī cenu pārmaiņas. Tāds pats princips kā uz pārtikas produktiem attiecas arī uz maksājumiem par mājokli. Tās ir izmaksas, no kurām atteikties nevar, un, pieaugot ienākumiem, iedzīvotājiem vajadzētu varēt aizvien mazāku daļu ienākumu atvēlēt šiem obligātajiem maksājumiem. Mājokļa uzturēšanas maksājumu īpatsvars nav būtiski mainījies par spīti tam, ka iedzīvotāju ienākumi salīdzinājumā ar 90. gadu beigām ir ievērojami pieauguši. Tas tāpēc, ka līdz ar ienākumiem ievērojami augušas arī energoresursu cenas, tādējādi neļaujot mazināt tām veltīto ienākumu daļu.

Apskatītajā periodā nozīmīgi pieauga iedzīvotāju maksājumi par transporta izdevumiem – to veicinājis gan ienākumu kāpums, kas nozīmīgi palielinājis privāto autoparku, gan, protams, jau iepriekš minētā enerģijas sadārdzināšanās. Iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos pēdējos desmit, piecpadsmit gados atspoguļo arī iespēja aizvien vairāk līdzekļu veltīt atpūtas un kultūras pasākumiem, kas gan krietni samazinājās krīzes laikā.

2. attēls. Patēriņa groza struktūra no 1996. līdz 2011. gadam

Patēriņa groza struktūra no 1996. līdz 2011. gadam 

Latvijā ir trešais augstākais pārtikas īpatsvars patēriņā Eiropā

Tāpat kā iedzīvotājiem atkarībā no to ienākumu līmeņa ir atšķirīgi patēriņa paradumi un iespējas, ES valstīs – lielākoties atkarībā no to ienākumu līmeņa – patēriņa grozs atšķiras. 3. attēlā redzams, ka pārtikas preču īpatsvars svārstās no 9% Lielbritānijā līdz 33% Rumānijā. Latvijā tas ir 23% - trešais augstākais rādītājs, jo Latvijā ir arī trešais zemākais ienākumu līmenis ES uz vienu iedzīvotāju[1]. Arī maksai par enerģiju, kura ietver gan siltumenerģiju, gāzi un elektroenerģiju, gan degvielu, Latvijā iedzīvotāji velta nozīmīgāku ienākumu daļu (16%) nekā vidēji ES (11%). Tādējādi arī loģiski, ka pārējo preču – un īpaši pakalpojumu – pirkšanai Latvijā iedzīvotāji var atļauties tērēt mazāk.

3. attēls. Patēriņa groza struktūra ES

Patēriņa groza struktūra ES 

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājus pasaules pārtikas un arī enerģijas cenu pieaugums ietekmējis vairāk nekā Lielbritānijā, Francijā vai pat Igaunijā. Līdz ar to arī Latvijas inflāciju pasaules cenu kāpums ietekmē vairāk. Un tā kā pārtikas un enerģijas cenas ir visai svārstīgas, līdzu "lēkā" arī Latvijas inflācijas rādītāji.

Pārtikas un enerģijas patēriņa īpatsvars mazināsies, tikai pieaugot ienākumu līmenim

Pašlaik iedzīvotāji Latvijā, īpaši ar zemiem ienākumiem ievērojami – nozīmīgāk nekā daudzās citās ES valstīs – izjūt notikumus pasaules tirgos, kur pēdējo gadu laikā strauji pieaugušas gan pārtikas, gan enerģijas cenas. Tuvākajos mēnešos šai ietekmei vajadzētu mazināties, jo pasaulē resursu cenas kopš šī gada sākuma ir stabilizējušās. Lielākoties, mazinoties pārtikas un degvielas cenu kāpumam, šī tendence jau atspoguļojas arī Latvijas inflācijā. Tomēr pārtikas un enerģijas īpatsvars patēriņā – "pirkumu grozā" – var mazināties tikai ilgākā laikā, pieaugot iedzīvotāju dzīves līmenim.

Kāds šodien ir patēriņa grozs: kas tajā ir, kā mainījies tā saturs, kā to ietekmē iepirkšanās ieradumi? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzināsiet, noskatoties pētnieciskā seriāla Naudas Zīmes sēriju LTV-1 26. jūlijā plkst. 22.45.


[1] Eurostat, reālais IKP uz vienu iedzīvotāju PPP


Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 26. jūlijā.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 13. nov.). Pārtikas cenas pasaulē Latvijas iedzīvotāju un inflāciju ietekmē vairāk. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/410
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Pārtikas cenas pasaulē Latvijas iedzīvotāju un inflāciju ietekmē vairāk" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/410>.

Līdzīgi raksti

Up