26.04.2011.

Pārtikas cenu kāpumu pasaulē rada gan klimats un ekonomiski faktori, gan spekulācijas

Pēdējo četru gadu laikā pasauli skārušas nozīmīgs pārtikas, energoresursu, metālu, koksnes un citu preču cenu svārstības. 2008. gada kāpums bija pirmais liela apjoma cenu kāpums vēsturē, ko uz brīdi pārtrauca globālā finanšu krīze, bet pašlaik pārtikas un arī citu resursu cenas pasaulē atkal sasniegušas cenu virsotnes.

Kas izraisa šos pēkšņos cenu lēcienus pasaulē. Vai tie ir īslaicīgi, vai tomēr jārēķinās, ka tuvākajā nākotnē cenu līmenis vairs neatgriezīsies līmenī, kāds bija pirms 2008. gada? Šoreiz detalizētāk apskatīsim pārtikas cenu svārstības un to iemeslus, kuru ir daudz un dažādi – gan ar īstermiņa, gan ar ilglaicīgu ietekmi. 

Pieprasījums pēc pārtikas precēm kāpj. Pēdējo gadu laikā strauji kāpis ienākumu līmenis attīstības valstīs ar lielāko iedzīvotāju skaitu, tai skaitā Ķīnā un Indijā, tādējādi to iedzīvotāji vairāk un dažādāk patērē pārtiku (tomēr, salīdzinot ar attīstītajām valstīm, patēriņš joprojām ir ļoti zems). Ķīnā kopš 2006. gada pārtikas produktu patēriņš pieaudzis vairāk nekā uz pusi[1], un tiek prognozēts, ka šī izaugsme turpināsies. Turklāt aizvien paplašinās arī produktu klāsts, pieaugot pieprasījumam pēc gaļas un piena produktiem, kas iepriekš tika ļoti maz patērēti.  

Otrs pieprasījuma kāpuma iemesls – biodegvielas patēriņš. Naftas cenām pasaulē strauji kāpjot, biodegvielas lietošana kļūst aizvien ekonomiski izdevīgāka un izkonkurē aizvien vairāk lauksaimniecību zemju. OECD – FAO prognozē[2], ka tuvāko 10 gadu laikā biodegvielas ražošana no pārtikas izejvielām palielināsies vairāk nekā divas reizes.  

Lai arī, atbildot uz pārtikas pieprasījuma kāpumu, ražotāji gan paplašinājuši lauksaimniecībā izmantotās zemes, gan kāpinājuši produktivitāti, piedāvājuma attīstība ir atpalikusi no pieprasījuma kāpuma. Iemesls – pēdējo gadu laikā ražošanu aizvien vairāk apgrūtinājušas klimata pārmaiņas. 2008. gadā aukstuma vilnis un plūdi Āzijā lika strauji kāpt rīsu cenai, bet pagājušā gada sausums un ugunsgrēki Krievijā, iznīcinot ražu, izraisīja strauju kviešu cenu kāpumu, kas, sadārdzinot ražošanas izmaksas, ietekmējis arī piena un gaļas cenas. 

Aizsargājot iekšzemes patērētājus no iespējama pārtikas iztrūkuma un strauji augošām pārtikas cenām, gan Indija 2008. gadā, reaģējot uz sliktu rīsu ražu, gan Krievija pagājušajā gadā noteica saražotās produkcijas eksporta aizliegumu. Kas, protams, izraisīja vēl straujāku cenu kāpumu pārējā pasaulē. 

Nenoteiktību pārtikas tirgū un līdz ar to arī straujas cenu kustības vēl papildus kāpinājis arī naftas cenu svārstīgums, kuru nesenāko kāpumu izraisījuši nemieri naftas ieguves valstīs. Turklāt gadu gaitā pieaugusi arī energoresursu cenu ietekme uz pārtikas cenām. Pirmkārt, attīstoties ražošanai un pieaugot ienākumu līmenim tādās valstīs kā Ķīna un Indija, kas ir nozīmīgi graudu ražotāji, ražošana kļūst aizvien mehanizētāka, tādējādi energoresursiem veidojot aizvien lielāku ražošanas izmaksu daļu. Otrkārt, jau pieminētā biodegvielas ražošana, kas aktivizējas naftas cenu kāpuma periodos, tādējādi vienlaikus veicinot arī pārtikas cenu kāpumu. 

Visbeidzot cenu kāpumu ietekmējuši arī tā saucamā preču financializācija jeb aktīva finanšu sektora ieguldījumu veikšana dažādos preču tirgu finanšu instrumentos. Finanšu tirgi pārtikas preču ražotājiem un pārstrādātājiem piedāvā iespēju apdrošināties pret nākotnes cenu pārmaiņām. Otru pusi šī riska uzņemas dažādu fondu investori un finanšu tirgu spekulanti, kuri nodrošina tirgū likviditāti jeb naudas pieejamību. Pēdējo gadu laikā šī otra investoru puse ir nozīmīgi pieaugusi, un aizvien vairāk preces finanšu tirgos tiek izmantotas tieši kā finanšu aktīvi, tādējādi arī nozīmīgi palielinot to cenu svārstības. Īpaši pašlaik, kad pēc krīzes kreditēšana atkopjas lēni, brīvie finanšu līdzekļi tiek novirzīti ieguldījumiem ne tikai finanšu, bet arī preču tirgos. Proti, preces pērk un pārdod ne tikai ražotājs un gala patērētājs vai tirgotājs, bet lielos apjomos tās tiek tirgotas "virtuāli", finanšu tirgos, kas, protams, kāpina cenu. 

Ieguvēji no kāpjošām pārtikas cenām ir valstis, kas ir neto pārtikas eksportētāji. Latvija diemžēl vairāk lauksaimniecības un pārtikas produktus importē, nekā eksportē. Strauja cenu līmeņa svārstīšanās negatīvi ietekmē ne tikai patērētājus, bet nozīmīgi palielina arī ar pārtikas ražošanu saistītos riskus, īpaši nabadzīgajās valstīs. 

No vienas puses, strauji cenu kāpumi apdraud pasaules nabadzīgākos iedzīvotājus, īpaši valstīs, kur iedzīvotāji pārtikai tērē vidēji 50%, 60% un pat 70% no saviem ienākumiem (Latvijā ievērojami mazāk – pašlaik 25%, kas gan ir vairāk nekā vidēji Eiropā). Strauji cenu kāpumi nozīmīgi palielina iedzīvotāju skaitu, kuriem jau pašlaik nav pieeja pietiekamai pārtikas devai un kas jau tagad veido vairāk nekā sesto daļu[3] no pasaules iedzīvotāju skaita. No otras puses, būtiskas cenu svārstības un nenoteiktība nozīmīgi apgrūtina lēmumu pieņemšanas procesus arī lauksaimniekiem, kuru ienākumi ir ļoti lielā mērā atkarīgi no pasaules pārtikas tirgus. 

Gaidāms, ka tuvākajā nākotnē lielākā daļa no iepriekšminētajiem faktoriem turpinās noteikt pārtikas cenu attīstību pasaulē. Ja laika apstākļi šī gada otrajā pusē būs labvēlīgi, nenoteiktība par piedāvājumu varētu mazināties un tādējādi arī atslābt nepietiekamā piedāvājuma spiediens uz cenām. Tomēr visdrīzāk arī nākotnē turpināsies ievērojams pārtikas cenu svārstīgums.


[1] National Bureau of Statistics of China http://www.stats.gov.cn/english/

[3] World Food Programme (2009): http://documents.wfp.org/stellent/groups/public/documents/newsroom/wfp204445.pdf

 


Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 26. aprīlī.

 

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 13. nov.). Pārtikas cenu kāpumu pasaulē rada gan klimats un ekonomiski faktori, gan spekulācijas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/420
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Pārtikas cenu kāpumu pasaulē rada gan klimats un ekonomiski faktori, gan spekulācijas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/420>.

Līdzīgi raksti

Up