12.12.2013.

Patēriņa cenu monitoringa dati: ko tajos meklēt un ko ne?

Latvija janvārī kļūs par astoņpadsmito eirozonas valsti – visās tajās iekšzemes norēķinos  izmanto eiro, kas aizstājis agrākās nacionālās valūtas. Dažādās eirozonas valstīs iedzīvotāju uztvere un novērtējums tam, vai un kā eiro pāreja ietekmējusi cenas, ir bijusi stipri raiba, nereti pierakstot eiro citu ekonomikas faktoru izraisītas cenu pārmaiņas un liekot piktoties nevietā. Tāpēc salīdzinoši nesen eiro ieviesušās valstis centušās panākt, lai priekšstats sabiedrībā par cenu līmeni būtu iespējami analītisks – cenu monitorings ir viens no veidiem, kā to veicināt.

Līdzās tam, ka janvāris ir gada sākums un to ir ērti izmantot, piemēram, nodokļu pārmaiņām (kas arī bieži patiešām ietekmē kopējo cenu līmeni), ir vairāki faktori, kas veido priekšstatu par cenām, tomēr nereti kopējo bildi kropļojuši.

  • Pirmkārt, sezonāli svārstīgās cenas - svaigu augļu un dārzeņu, kā arī apģērba cenas (svaigi augļi un dārzeņi ziemā ir dārgāki, pavasara sezonas apģērbu un apavu (kuri pārdošanā biežāk nonāk februāra otrajā pusē un martā) cenas ir augstākas nekā tās, kuras bijušas janvāra un februāra pirmās puses izpārdošanās u.tml.);
  • Reti pirktu preču cenas - retāk, nekā maizi un aizdaru, pērkam, piemēram, sadzīves tehniku vai kultūras pasākumu biļetes un tādēļ arī to cenas salīdzināt grūtāk. Itālijā veikta aptauja rāda, ka iedzīvotāju priekšstats par to, cik maksājusi kino biļete savulaik lirās, ir atšķīries pat vairākas reizes (piemēram, ja faktiskā biļetes cena bija no 10 000 lirām līdz 14 500 lirām, tad iedzīvotāju priekšstatā šī cena svārstījās no mazāk nekā 5000 lirām līdz 14 500 lirām, turklāt vairāk nekā pusei minot lētāku cenu nekā 10 000 liras, lai arī tāda nemaz neeksistēja);
  • psiholoģiski pievilcīgās un norēķiniem ērtās cenas (kas beidzas ar 0, 5 vai 9). Norēķinu ērtums (cenas, kas beidzas ar 0 vai 5) raksturīgs pakalpojumos, par kuriem bieži norēķinās skaidrā naudā, piemēram, sabiedriskajā transportā. Pievilcīgās cenas, kas biežāk beidzas ar 5 vai 9, bieži raksturīgas sveramām pārtikas precēm, apģērbiem, sadzīves tehnikai. Cenas, kuras šādā veidā izteiktas nacionālajā valūtā, tādas var neizskatīties eiro izteiksmē, tāpēc eiro izteiksmē cena var tikt pielāgota tuvākajai šādi pierakstāmajai cenai, gan uz leju, gan uz augšu.

Valstīs, kuru nacionālās valūtas vienības vērtība ir bijusi krietni mazāka par eiro, vienotajā Eiropas valūtā izteiktas cenas izskatās mazākas. Tā bija vairākumā valstu, kas pašlaik ir eiro zonas dalībvalstis. Tāpēc var gadīties, ka mazs skaitlis izskatās gana labi, paverot iespēju cenu neglīti apspēlēt gan no pārdevēja puses, gan arī no sabiedriskās apspriešanas viedokļa.

Latvijas gadījumā šī sakarība darbojas pretēji, tāpēc jebkura cena izskatīsies lielāka bez jebkādas papildu izdomas. Tomēr dažādu spekulatīvu diskusiju iespējamība pastāv un to novēršanai kalpo cenu pierakstīšana pietiekami ilgu laiku vienām un tām pašām precēm un pakalpojumiem dažādās tirdzniecības vietās. To var darīt katrs pats saviem nolūkiem, pēc sava patēriņa, bet var izmantot datu krājumu, kas Latvijā šogad jau izveidojies aktivitātes "Patēriņa cenu monitorings" rezultātā.

"Patēriņa cenu monitoringa" galvenais mērķis ir novērot cenu līmeni pirms eiro ieviešanas un tās laikā, lai identificētu nepamatotu un spekulatīvu cenu kāpumu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Lai cenas būtu salīdzināmas un pēc iespējas varētu izslēgt sezonas ietekmi, tās plānots reģistrēt 2013. un 2014. gadā, lielākajās Latvijas pilsētās pierakstot aptuveni 120 preču un pakalpojumu cenas dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Cenu pierakstīšanu veic SIA "Aptauju centrs".

Šis pasākums neveido paralēlu patēriņa cenu indeksa (PCI) aprēķinu līdzās tam, ko veic Centrālā statistikas pārvalde. Tas neaizstāj un nepapildina PCI aprēķinu, taču ir interesants ar to, ka cenas pierakstītas un publicētas www.em.gov.lv naudas vienībās par preces vai pakalpojuma vienību, nevis relatīvās mērvienībās (tādās kā indekss vai procentuālās pārmaiņas). Patēriņa cenas pierakstītas gan latos, gan eiro, un savāktie dati ir noderīgi gan pircējam, gan pārdevējam. Pircējam tas rada iespēju gadu pirms un gadu pēc eiro ieviešanas salīdzināt gan ikdienā iecienītu, gan retāk pirktu preču un pakalpojumu cenas. Pārdevējam šāds pasākums palīdz "aiztaupīt" spekulatīvas diskusijas, kas pēc eiro ieviešanas varētu būt saistītas ar cenu līmeņa atcerēšanos retāk pirktām precēm un pakalpojumiem.

Lapā www.em.gov.lv publicētie rezultāti par 2013. gada janvāri–novembri vedina domāt, ka laikā no janvāra līdz septembrim patēriņa cenu dinamika papildus izmaksām atspoguļoja gan sezonas ietekmi, gan atlaižu akciju ietekmi. Savukārt oktobrī, sākoties cenu paralēlās atspoguļošanas periodam, vairāki pakalpojumu sniedzēji centās izveidot ilgākam laika kalpojošu cenrādi un sortimenta cenas tika pielāgotas tā, lai kļūtu norēķiniem ērtas jeb "apaļas" eiro izteiksmē. Šādas cenu pielāgošanas notikušas, gan cenām sarūkot (1. attēls), gan tām augot (2. attēls). Attēlos sniegtie piemēri atspoguļo tikai vienu no kāda tirgotāja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem vai precēm; cenu monitorings neaptver visu sortimentu, un šie piemēri neraksturo pakalpojumu sniedzēja cenošanas politiku.

1. attēls. Kafijas tases cena restorānā "Rozalija", "Kolonna Hotel", Rēzeknē

Kafijas tases cena restorānā "Rozalija", "Kolonna Hotel", Rēzeknē

Avots: www.em.gov.lv

2. attēls. "Cēzara salātu" porcijas cena kafejnīcā "Double Coffee", tirdzniecības centrā "Origo", Rīgā

"Cēzara salātu" porcijas cena kafejnīcā "Double Coffee", tirdzniecības centrā "Origo", Rīgā

Avots: www.em.gov.lv

Ēdināšanas pakalpojumi ir starp tiem, kur cenrāžu drukāšana var veidot nozīmīgas izmaksas, tādēļ cenrādis var kalpot ilgāk nekā, piemēram, degvielas uzpildes stacijā. Tas daļēji atspoguļojas 2. attēlā, kur tāpat redzams, ka cenas kāpums konkrētajai salātu porcijai konkrētajā pakalpojumu sniegšanas vietā maijā, kas sakrīt ar tūrisma sezonas sākumu, vai nu izmaksu, vai pieprasījuma kāpuma rezultātā ir daudz lielāks nekā tas ir, pārveidojot cenrādi, lai norēķiniem ērtas cenas veidotos eiro izteiksmē.

Tajā pašā laikā ir daudz cenu, kam norēķinu ērtuma dēļ nav raksturīgs pievilcīgs izskats. Piemēram, tas raksturīgs nelielām fasētās pārtikas preču vienībām, degvielas litram u.c. Turklāt dažādu faktoru ietekmē cena pat samērā īsā laika periodā var būt svārstīga (3. attēls).

3. attēls. E95 markas degvielas cena DUS "Statoil", Esperanto ielā 2/8, Liepājā

E95 markas degvielas cena DUS "Statoil", Esperanto ielā 2/8, Liepājā

Avots: www.em.gov.lv

Tāpat ir preces, kurām nemainīgas cenas raksturīgas ilgāk nekā citām, jo šīs cenas ir vai nu regulētas (piemēram, ūdensapgāde), vai arī tās ir akcizētās preces, kurām ir ražotāja vai importētāja noteikti "cenu griesti" (piemēram, cigaretes). Cenu monitoringa datos var redzēt, ka, vienas un tās pašas markas cigarešu paciņas cena neatšķiras dažādās Latvijas tirdzniecības vietās, tikmēr vienādas fasētās pārtikas preces cena vienā un tajā pašā periodā dažādās tirdzniecības vietās var būt atšķirīga.

Rezumējot - cenu monitorings nav pasākums, kura ietvaros konstatēt cenu pārmaiņu iemeslu. Mainīgas cenas nebūtu jāsauc par kļūdainām; par kļūdainām cenām varētu runāt tad, ja tās aprēķinātas regulējamām cenām neatbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātajai metodoloģijai vai cenu paralēlās atspoguļošanas periodā pārrēķinātas pēc nepareiza kursa.

Ir svarīgi atzīmēt, ka cena jebkurā tautsaimniecībā ir lielums, kas saistīts gan ar ražotāja izmaksām, gan patērētāja pirktspēju. Tirgus cena veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā. Līdz ar eiro ieviešanu neapstājas ražošana ar tai raksturīgām izmaksām, nepazūd laika apstākļi ar tiem raksturīgu apkures sezonu, kuras intensitāte starp gadiem var ļoti būtiski atšķirties; pastāv arī tāds faktors kā nodokļi.

Ilgākā laika periodā, pakāpeniski augot pirktspējai un patēriņa apjomam reālā izteiksmē, parasti aug arī cenu līmenis, taču svārstības ap šo cenu tendenci rada dažādi vienreizēji īstermiņa faktori, kas saistīti ar nodokļu pārmaiņām, politiskiem apstākļiem, laikapstākļiem (raža, kas ietekmē pārtikas cenu) utt.

APA: Paula, D. (2019, 15. nov.). Patēriņa cenu monitoringa dati: ko tajos meklēt un ko ne?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/327
MLA: Paula, Daina. "Patēriņa cenu monitoringa dati: ko tajos meklēt un ko ne?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/327>.

Līdzīgi raksti

Up