27.01.2015.

Pēc eiro ieviešanas...

Nesen publiskotajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā par eiro ieviešanu dominē divu veidu jautājumi - tādi, kas attēlo „eiro dēļ”, un tādi, kas norāda "kopš eiro ieviešanas". Lai gan ievirze ir līdzīga, tas nav viens un tas pats.

Kopš eiro ieviešanas ir saasinājušās gan Krievijas un Ukrainas attiecības, gan būtiski sarukušas naftas un pārtikas cenas pasaules tirgū. Iekšzemē ir kāpuši ne vien akcīzes nodoklis tabakai un ūdens un kanalizācijas tarifi, bet arī vidējie ienākumi. Vidējo ienākumu kāpums pārsniedz vidējo cenu kāpumu un uzlabo pirktspēju. Tas daļēji izskaidrotu vairāk nekā piektdaļas iedzīvotāju viedokli, ka kopš eiro ieviešanas viņi ir sākuši tērēt vairāk.

Tajā pašā laikā par cenām iedzīvotāji visai pārliecinoši apgalvo, ka eiro ieviešanas dēļ tās ir nedaudz vai būtiski pieaugušas. Jāatzīmē, ka šis cenu vērtējums nav gluži tāds kā Eiropas Komisijas patērētāju apsekojumā par cenu pārmaiņu (inflācijas) uztveri un inflācijas prognozi, kur to iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē ievērojamu cenu kāpumu (uztverto un gaidāmo), ir mazāks. Iespējams, „DNB Latvijas barometra” pētījuma ietvaros aptaujātie ir vēlējušies skaidri nodalīt savu sajūtu par eiro faktoru un citiem faktoriem (ar šo atbildi nenoliedzot, piemēram, naftas cenu pazeminošo ietekmi uz inflāciju). Taču vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju kopš eiro ieviešanas tērē piesardzīgāk. Iespējams, cenas vizuālais izskats eiro izteiksmē matemātiski ir kļuvis svešs un nepievilcīgs, un tādēļ uzmanīgāk tērē gan tie, kas pārrēķina cenas latos (bieži vai dažkārt to dara aptuveni divas trešdaļas), gan tie, kuri ir apraduši ar jauno naudu un dubultus aprēķinus neveic.

Savukārt mazumtirdzniecības dati rāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums reālā izteiksmē ir pieaudzis, tādējādi iedzīvotāji fiziskā apjomā ir nopirkuši vairāk preču, nevis tikai izdevuši par tām vairāk naudas. Tas notiek vai nu, uzlabojoties pirktspējai, vai, ja tiek tērēti uzkrājumi. Tomēr, tā kā ienākumu kāpums 2014. gadā (izmantoti janvāra – septembra dati) arī reālā izteiksmē ir nedaudz straujāks nekā mazumtirdzniecības gada pieaugums temps (izmantoti  janvāra – novembra dati), uzkrājumi preču pirkšanas dēļ drīzāk netiek tērēti.

Mazumtirdzniecība gan nepārstāv pakalpojumus, kur pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem cenu līmenis gada laikā bija noturīgs un gada laikā pieauga par gandrīz 3%. Iespējams, tieši uz zemāka preču cenu līmeņa un pakāpeniska ienākumu kāpuma rēķina iedzīvotāji spēj uzturēt pakalpojumu patēriņa līmeni. 

APA: Paula, D. (2019, 19. nov.). Pēc eiro ieviešanas.... Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/554
MLA: Paula, Daina. "Pēc eiro ieviešanas..." www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/554>.
Up