27.12.2023.

Centrālās bankas bilances samazināšana: ASV pieredze un potenciālā ietekme eirozonā

Pētījums 9/2023

Pētījum 9/2023 Centrālās bankas bilances samazināšana: ASV pieredze un potenciālā ietekme eirozonā vāks

Inflācijai sasniedzot līmeni, kādu attīstītās valstis nav pieredzējušas gadu desmitiem, gan ASV Federālo rezervju sistēma, gan Eiropas Centrālā banka pēdējā gada laikā līdztekus procentu likmju paaugstināšanai īsteno arī bilances samazināšanu (quantitative tightening). Šā procesa laikā centrālās bankas samazina savu aktīvu apjomu, kas būtiski pieauga pēdējo 10 gadu laikā, kad tautsaimniecības stabilizēšanas nolūkos tika īstenotas kvantitatīvās stimulēšanas (quantitative easing) programmas. ASV Federālo rezervju sistēma bilances samazināšanu atkārtoti uzsāka 2022. gada vidū (iepriekš – no 2017. līdz 2019. gadam), savukārt Eiropas Centrālā banka – 2023. gada sākumā.

Ekonomikas literatūrā plaši dokumentēta ir kvantitatīvās stimulēšanas ietekme gan uz ASV, gan eirozonas tautsaimniecību, secinot, ka tā ir nodrošinājusi papildu monetārās politikas atbalstu laikā, kad īstermiņa procentu likmes atradās pie efektīvās zemākās robežas (effective lower bound). Samazinot valdību aizņemšanās izmaksas, kā arī uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, tā veicināja kreditēšanu un ekonomisko aktivitāti, tādējādi virzot inflāciju uz centrālās bankas mērķi.

Savukārt liecību par centrālās bankas bilances samazināšanas ietekmi uz tautsaimniecību ir būtiski mazāk, un esošajos pētījumos dokumentēta tikai ASV pieredze (ASV paguva to īstenot arī iepriekšējā procentu likmju paaugstināšanas ciklā). Tajos secināts, ka centrālās bankas bilances samazināšana rada asimetrisku ietekmi uz tautsaimniecību salīdzinājumā ar bilances palielināšanu. Proti, lai gan bilances samazināšanai joprojām ir noturīga ietekme uz finanšu nosacījumiem, tās spēja aizstāt tradicionālo procentu likmju paaugstināšanu ir ierobežota. Taču trūkst liecību par abu šo monetārās politikas instrumentu mijiedarbību augstas inflācijas apstākļos, kā arī par bilances samazināšanas potenciālo ietekmi eirozonā, ņemot vērā heterogēnas monetārās savienības apstākļus. Šim nolūkam izmantots empīrisku un strukturālu modeļu kopums – strukturālā vektoru autoregresija un dinamiskais stohastiskais vispārējā līdzsvara modelis.

Pētījumā iegūtās empīriskās liecības rāda, ka centrālās bankas bilances samazināšanai ir ierobežots makroekonomiskās stabilizācijas potenciāls, jo tās ietekme uz ekonomisko aktivitāti un inflāciju ir krietni vājāka nekā bilances palielināšanai. To apstiprina arī ar strukturālo modeli veiktās simulācijas, liecinot, ka bez procentu likmju paaugstināšanas augstu inflāciju nav iespējams ierobežot. Tomēr modeļa simulācijas arī atklāj, ka bilances samazināšana, to īstenojot kopā ar aktīvu procentu likmju politiku, rada zināmu deflācijas spiedienu, pieprasot mazāk agresīvu tradicionālās monetārās politikas instrumentu reakciju. Attiecībā uz potenciālo centrālās bankas bilances samazināšanas ietekmi eirozonā gaidāms, ka tās ietekme būs vājāka nekā ASV, jo Eiropas Centrālās bankas iepriekš īstenoto aktīvu iegādes programmu ietvaros valsts sektora obligācijas veidojušas lielāku īpatsvaru nekā ASV Federālo rezervju sistēmas īstenotajās programmās. No modeļa skatpunkta raugoties, centrālajai bankai samazinot privātā sektora vērtspapīru apjomu, tautsaimniecībā tiek atbrīvots lielāks kredītriska apjoms, padarot to efektīvāku.

Pētījumā arī apstiprināts, ka bilances samazināšanai saglabājas vērā ņemama ietekme uz ilgtermiņa procentu likmēm. Ņemot vērā eirozonas valstu heterogenitāti, ieteicams centrālās bankas bilanci samazināt mēreni, lai neradītu fragmentācijas riskus un traucējumus kopējās monetārās politikas transmisijā. Taču, ja šādi riski īstenojas, Eiropas Centrālā banka var īstenot uz tirgus stabilizēšanu vērstu kvantitatīvo stimulēšanu (market-stabilisation QE), piemēram, izmantojot nesen izziņoto Transmisijas aizsardzības instrumentu (Transmission Protection Instrument). Pētījumā secināts, ka šāda instrumenta izmantošana spēj efektīvi novērst fragmentāciju eirozonas valstu obligāciju tirgos, turklāt radot nelielu inflācijas spiedienu salīdzinājumā ar tradicionālo kvantitatīvās stimulēšanas programmu.

 

APA: Grüning, P., Zlobins, A. (2024, 17. apr.). Centrālās bankas bilances samazināšana: ASV pieredze un potenciālā ietekme eirozonā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6217
MLA: Grüning, Patrick. Zlobins, Andrejs. "Centrālās bankas bilances samazināšana: ASV pieredze un potenciālā ietekme eirozonā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6217>.
Up