14.11.2024.

Finanšu starpniecība un klimata pārmaiņas eirozonas ražošanas un investīciju tīkla modelī

Pētījums 6/2024

Ilustratīvs attēls pētījuma vāks
Foto: Latvijas Banka

Šajā pētījumā ar mērķi analizēt dažādu politikas instrumentu efektivitāti zaļās pārejas nodrošināšanā izveidots daudznozaru New-Keynesian E-DSGE modelis, kurā tautsaimniecības nozares ir savstarpēji saistītas ar ražošanas un investīciju saitēm. Atšķirībā no vairuma iepriekš veikto pētījumu šajā modelī ir ieviesti finanšu starpnieki, kas finansē uzņēmumu kreditēšanu un valsts obligāciju iegādi. Pētījumā aplūkotie politikas instrumenti ietver nozarēm specifiskus banku regulēšanas mehānismus, nestandarta monetārās politikas instrumentus, dažādus oglekļa nodokļa ieņēmumu izlietošanas mehānismus, valsts finansētās zaļās investīcijas un nozarēm specifiskas investīciju nodokļu un subsīdiju politikas.

Pētījumā secināts, ka, ņemot vērā spēcīgās saites starp dažādām tautsaimniecības nozarēm, gandrīz visi politikas instrumenti ir neefektīvi zaļās pārejas nodrošināšanai. Proti, tie oglekļa emisiju samazinājumu var nodrošināt tikai ar ekonomiskās aktivitātes bremzēšanu. Izņēmums ir oglekļa nodokļa ieņēmumu izmantošana publiskā sektora investīcijām, kas paaugstina zemu emisiju nozaru produktivitāti, tādējādi mazinot emisiju daudzumu un veicinot ekonomisko aktivitāti.

APA: Grüning, P., Kantur, Z. (2024, 06. dec.). Finanšu starpniecība un klimata pārmaiņas eirozonas ražošanas un investīciju tīkla modelī. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6592
MLA: Grüning, Patrick. Kantur, Zeynep. "Finanšu starpniecība un klimata pārmaiņas eirozonas ražošanas un investīciju tīkla modelī" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 06.12.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6592>.
Up