03.07.2020.

Pirmais iespaids par absolventu monitoringa datiem

Foto: Shutterstock

Jūnija vidū Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pirmo reizi publicēja datus par Latvijas augstskolu un koledžu absolventu darba gaitām gadu pēc alma mater.

Tagad jebkurš interesents var apskatīties, kā dažādu studiju programmu 2017. gada absolventiem klājas darba tirgū 2018. gadā -  vai un kurās nozarēs tie strādāja, cik daudz pelnīja.

Uz nepieciešamību sekot mācību iestāžu absolventu profesionālām gaitām Latvijas Banka ir norādījusi vairākkārt. Absolventu monitorings ir nepieciešams, lai reflektantiem būtu pieejami objektīvi dati par karjeras un ienākumu izredzēm, savukārt valsts iestādēm – par studiju kvalitāti noteiktajā augstskolā, studiju programmā un apakšprogrammā. Absolventu monitoringa viena gada datu publikācija vērtējama kā pirmais solis šajā virzienā.

Ko VAR secināt no absolventu monitoringa pirmās publikācijas?

Pirmkārt, ir skaidri redzams, ka cilvēkiem ar augstāko izglītību ir lielāki ienākumi un zemāks bezdarba risks. Tas apstiprina arī Latvijas Bankas 2015. gada pētījuma rezultātus. IZM dati rāda, ka jau pirmajā gadā pēc bakalaura programmas absolvēšanas vidējā alga pārsniedz Latvijas vidējo rādītāju (lpp. 1 un 10). Ar vecuma palielināšanos izglītības ietekme uz algu tikai pieaug (sk. 13. slaidu).

Otrkārt, starp dažādu Latvijas augstskolu absolventiem pastāv būtiska atšķirība ienākumu un bezdarba ziņā. Tas apstiprina to, ko saku jau vairākus gadus – Latvijā ir gan labas augstskolas, gan arī bezkaunīgas diplomu kaltuves (tajās studiju prasības noteiktas tik zemu, ka ikviens var bez īpašām pūlēm iegūt diplomu – šādas "studijas" diemžēl neattīsta darba tirgū nepieciešamās prasmes). Tieši iegūtajām zināšanām un prasmēm ir ietekme uz karjeru un ienākumiem (nevis “papīrītim”, kas visās augstskolās izskatās līdzīgi).

Treškārt, ir zināma līdzība starp 2017. gada absolventu darba gaitām un 2017. gada studiju programmu akreditācijas rezultātiem. Piemēram, no visām augstākās izglītības iestādēm, kuru studiju programmas tika akreditētas 2017. gadā, viszemāko vērtējumu ieguva Vadības koledža (sk. 3. attēlu). Tieši šīs mācību iestādes absolventu vidū bija arī augstākais bezdarbs (sk. 1. attēlu). Divi mani secinājumi no akreditāciju ziņojumu analīzes: (1) “mazās iestādēs izglītība ir sliktāka nekā lielajās”; un (2) “izglītības kvalitāte filiālēs ir sliktāka nekā centrālajās fakultātēs” (sk. attiecīgi 3. un 4. nodaļu) tiek apstiprināti ar IZM publicētajiem absolventu bezdarba un atalgojuma datiem (sk. 18. - 19. slaidu[1] .

 

Ko NEVAR secināt no absolventu monitoringa pirmās publikācijas?

Gan ienākumus, gan bezdarba iespējamību nosaka ne tikai izvēlētā augstskola un studiju programma, bet arī vairāki citi faktori, ja tos neņem vērā, tad absolventu monitoringa dati var novest pat pie kļūdainiem secinājumiem.

Piemēram, studiju jomā “sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” ir gan visvairāk augstskolu un koledžu, gan visvairāk absolventu, gan arī augstākais bezdarbs (sk. 9. un 12. slaidu). Pārprodukcija? Ne gluži. Tieši sociālo zinātņu joma vēsturiski iepatikusies gan diplomu kaltuvēm (salīdzinoši zemas studiju izmaksas), gan arī "slinkākajiem" skolēniem (jo diplomu kaltuvēs studēt ir “vieglāk”). Ir tikai loģiski, ka mazāk uzcītīgiem jauniešiem, kuri turklāt ieguvuši nekvalitatīvu “augstāko izglītību”, ir salīdzinoši liela bezdarba iespējamība. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka bezdarbs draud sekmīgiem skolēniem, kas iestāsies augstas kvalitātes sociālo zinātņu studiju programmās (Latvijā ir arī labas programmas sociālo zinātņu jomā, un tur studēt nav viegli).

Tāds pats secinājums attiecas uz humanitārās zinātnes un mākslas programmām (arī tur absolventu vidū ir augsts bezdarbs). Ja skolēns tajās iestājas tikai tāpēc, ka tur var studēt budžetā un “nav matemātikas”, tad viņam ir visai liela iespēja papildināt šīs studiju jomas drūmo statistiku.

Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā nav pieprasījuma pēc nākotnes Gido Kokariem un Džemmām Skulmēm. Latvijas sabiedrība un valsts kopumā būtiski zaudēs no tā, ka jauni un talantīgi mākslinieki spiedīs sevi studēt nevis kordziedāšanu vai vizuālo mākslu, bet IT un fiziku (jo šajās jomās viņiem var nebūt ne dotību, ne motivācijas).

Vēl viens piemērs. No IZM publicētajiem datiem izriet, ka koledžu absolventiem ir līdzīgi ienākumi kā bakalaura programmu absolventiem (sk. 13. attēlu). Tas gan nenozīmē, ka koledžu izglītība palielina ienākumus tieši par tik daudz kā bakalaura programma augstskolā. Tipisks koledžas absolvents ir gados vecāks un ar ilgāku darba pieredzi (lpp. 2). Darba pieredze ir viens no faktoriem, kas veicina atalgojumu (lpp. 12). Tāpēc, salīdzinot vidējo algu bakalauriem, piemēram, ar 1 gada darba pieredzi, un koledžas absolventiem ar 5 gadu darba pieredzi, nevar nodalīt izglītības devumu. Ja atšķirīgu darba pieredzi neņemtu vērā, tad kāds skolēns var iestāties koledžā tikai tāpēc, ka “studijas maksā lētāk, bet varēs saņemt tādu pašu algu kā pēc augstskolas”, bet rezultātā var sanākt vilties.

Trešais piemērs. IZM dati rāda, ka vislielākie ienākumi vienu gadu pēc alma mater ir Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) absolventiem (lpp. 6). Tas, ka kādas reģionālās augstskolas absolventiem alga ir divreiz mazāka var arī nenozīmēt, ka izglītība tur ir tieši divreiz sliktāka. Absolventu ienākumu atšķirība var atspoguļot vairākus citus faktorus – indivīdu sagatavotību studiju sākumā [2] , atšķirīgas angļu valodas zināšanu līmeni, vecāku ienākumus [3] vai arī sakarība starp izglītību un ienākumiem var būt abpusēja [4] . Tādējādi kādas mācību iestādes absolventu zemu atalgojumu būtu jāuztver kā sarkano lampiņu (vienu no vairākām lampiņām), kas var liecināt (bet var arī neliecināt) par nepietiekamu studiju kvalitāti.

Un visbeidzot. IZM publicētajos datos studiju programmu dalījums nav pietiekami detalizēts. Piemēram, maz ko izsaka vidējais atalgojums Latvijas Universitātes “sociālās un cilvēkrīcības” programmu maģistriem. No pieredzes zinu, ka tur ietilpstošās programmas un apakšprogrammas “uzņēmējdarbības ekonomika”, “matemātiskā ekonomika”, “Eiropas studijas” utt. satura ziņā atšķiras ļoti būtiski; pieļauju, ka tikpat būtiski atšķiras arī absolventu atalgojums. Šajā ziņā “Latvijas Universitātes maģistru vidējā alga” ir tikpat neinformatīva kā “vidējā temperatūra slimnīcā” – reflektanti nevar uz to balstīt studiju apakšprogrammu izvēli, valsts nevar uz to balstīt budžeta vietu politiku. Iespējams, detalizētāku datu publikāciju kavē neliels absolventu skaits atsevišķās studiju programmās, radot nepieciešamību aizsargāt personiskos datus. Ceru, ka turpmākajos gados IZM absolventu monitorings tiks paplašināts (par 2017. gada absolventiem datus plānots turpināt apkopot 10 gadu garumā, un katru gadu datubāzei pievienos arvien jaunu absolventu kopu) – tas ļautu publicēt absolventu darba tirgus gaitu apkopojumus arvien detalizētākā dalījumā.

 

Ko ar šiem datiem darīt vidusskolas beidzējam?

Iepazīties un izvērtēt – tikpat kritiski kā jebkuru citu informācijas avotu.

Manas rekomendācijas vidusskolu beidzējiem:

  • Studiju joma noteikti jāizvēlas pēc paša interesēm un dotībām [5] ;
  • Ir vērts izvēlēties studijas lielajās mācību iestādēs un programmās, kā arī centrālajās fakultātēs – mazajās iestādēs un filiālēs studiju kvalitāte var būt sliktāka resursu nepietiekamības dēļ (īstermiņā tas var nozīmēt “vieglākas” studijas, ilgtermiņā – zemākus ienākumus un lielāku bezdarba risku);
  • Atceries, ka IZM publicētie atalgojuma dati ir tikai vidējais rādītājs; nav garantijas, ka tieši Tavas izvēlētās apakšprogrammas kvalitāte ir tikpat augsta kā visai studiju tematiskajai jomai, par kuru ir apkopoti dati; studiju saturs mēdz būtiski atšķirties pat vienas augstskolas un studiju tematiskās jomas ietvaros;
  • Ja redzi, ka Tavas izvēlētās mācību iestādes absolventiem ir būtiski augstāks bezdarbs un zemāki ienākumi nekā pārējo mācību iestāžu līdzīgo studiju programmu absolventiem, tas var liecināt vai nu par studiju sliktu kvalitāti, vai arī par reflektantu vāju sagatavotību (vai arī par abiem šiem faktoriem kopā).

Komentārs sniegts 02.07.2020. laikrakstam “Druva”.

[1] Tas nozīmē, ka akreditācijas ziņojumi satur nozīmīgu informāciju – tiem arī turpmāk jābūt publiski pieejamiem. Tajā pat laikā akreditācijas ziņojumi nevar aizvietot absolventu monitoringu, jo akreditāciju uzdevums ir atsijāt pavisam neatbilstošas programmas; akreditācija nav domāta tam, lai atšķirtu teicamas studiju programmas no viduvējām.

[2] REA bakalaura programmā ir liels konkurss pat uz maksas vietām, citās augstskolās dažreiz pat budžeta vietas paliek neaizpildītas.

[3] Jo skolēna vecākiem ir augstāki ienākumi, jo mazāk uzmanības, izvēloties augstskolu, students pievērsīs budžeta vietu skaitam (tas, protams, nenozīmē, ka izglītība par maksu sistemātiski ir labāka nekā izglītība, studējot budžetā). Augstāki vecāku ienākumi var atspoguļot labākas sociālās saites, kas var palīdzēt atvasēm vieglāk atrast labi apmaksātu darbu.

[4] REA maģistrantūrā iestājas personas ar vismaz piecu gadu vadības stāžu. Tie parasti ir cilvēki, kas ir spējīgi samaksāt visai augstu studiju maksu – 33 000 eiro, kas vairākas reizes pārsniedz maģistrantūras studiju maksu citās Latvijas augstskolās.

[5] Tiešām nav jēgas studēt IT un fiziku tikai tāpēc, ka kāds teica, ka tur it kā pēc n-tajiem gadiem būšot pieprasījums, bet patiesībā šīs disciplīnas pašam skolēnam nepatīk. Līdzšinējā pieredze rāda, ka darba tirgus ilgtermiņa prognozes ir visai neprecīzas un var ātri mainīties; tikpat grūti ir paredzēt tehniskā progresa ātrumu un virzienu.

APA: Krasnopjorovs, O. (2020, 26. oct.). Pirmais iespaids par absolventu monitoringa datiem . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4849
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Pirmais iespaids par absolventu monitoringa datiem " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.10.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4849>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up