10.09.2012.

Preču eksports audzis straujāk nekā preču imports

Šā gada jūlijā ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieauga nedaudz – par 1.8%. Preču eksporta pieaugums bija straujāks kā importam gan mēneša, gan gada griezumā. Salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi eksports pieauga par 2.5%, bet imports par 1.2%. Preču tirdzniecības bilance mazliet uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu jūlijā sasniedza 164.7 milj. latu.

Preču eksporta vērtības pieaugums gada griezumā saglabājās nozīmīgs (+16.5%). Eksporta pieaugums preču grupu dalījumā saglabāja iepriekšējās tendences. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi visstraujāk pieauga parasto metālu, mehānismu un elektroiekārtu, minerālproduktu eksports, bet no nozīmīgākajām eksporta preču grupām lielāko kritumu piedzīvoja koksnes un tās izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu un augu valsts produktu eksports. Jūlijā lielākais eksporta gada pieaugums bija vērojams pārtikas rūpniecības ražojumu, parasto metālu, mehānismu un elektroiekārtu eksportā.

Preču importa gada kāpums būtiski samazinājās un bija 3.5%. Tomēr tas nenorāda, ka mazinās uzņēmējdarbības aktivitāte, jo imports mēneša griezumā turpināja augt. Gada tempu samazināja bāzes efekts (pagājušā gada jūlijā bija straujš importa kāpums). Importa pieaugumu joprojām virza starppatēriņa un kapitāla preču pieaugums. Tas liecina par pieprasījumu pēc izejvielām eksporta un vietējā tirgū realizējamās produkcijas ražošanai, kā arī investīciju precēm. Tomēr vērojams arī pakāpenisks patēriņa preču pieaugums. Salīdzinājumā ar jūniju būtiski pieaudzis mehānismu un elektroiekārtu imports, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī pārtikas preču imports. Salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju būtiski pieaudzis koksnes un tās izstrādājumu, celtniecības materiālu, pārtikas preču un satiksmes līdzekļu imports.

Ekonomiskā situācija Eiropā turpina pasliktināties, un ekonomiskās izaugsmes tempi kļūst lēnāki ne tikai krīzes skartajās valstīs, bet arī Latvijai svarīgākajās tirdzniecības partnervalstīs. Lai arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme šobrīd arvien vairāk balstās uz iekšējo pieprasījumu, un eksporta pieauguma tempi mazinās, nav sagaidāms, ka eksports nozīmi Latvijas ekonomikas attīstībā zaudēs. Latvijas tautsaimniecības attīstība arī turpmāk būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tomēr veiksmīgu eksporta attīstību apdraud naftas un citu izejvielu iepirkumu cenu kāpums, kā arī ekonomiskā attīstība Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Turpretī pozitīvi eksportu var ietekmēt pieaugošās pārtikas cenas. Neskatoties uz tendencēm eiro zonas ekonomikā, Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka augustā eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums nedaudz uzlabojies. Rādītāji par 3. ceturksni uzlabojušies gan eksporta pasūtījumu apjomu, gan konkurētspējas novērtējumam, t.sk., ievērojami uzlabojies uzņēmēju nākotnes redzējums konkurētspējai Eiropas Savienībā un ārpus tās. Tas liecina, ka Latvijas eksportētāji jūtas samērā pārliecinoši, veiksmīgi turpinot savu preču diversifikāciju un tirgus daļu palielināšanu. Arī Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā jaunākajā pasaules valstu konkurētspējas reitingā Latvija pakāpusies par deviņām pozīcijām – no 64. līdz 55. vietai. Papildu stimulu Latvijas ekonomikas attīstībai dos gan jau realizētās, gan plānotās investīcijas. Sākotnēji tās palielina importu, bet tālākā nākotnē – arī eksportu. Tikai daži piemēri: lai palielinātu konkurētspēju eksporta tirgos, poligrāfijas grupa Mūkusala žurnālu iespiešanas līnijas iegādei investēs 2.9 milj. latu. Piena pārstrādes AS Rīgas piena kombināts veicis trīs iepirkumu konkursus par šķidrā margarīna ražošanas iekārtu kompleksa un iepakošanas līnijas iegādi no Dānijas un Francijas kopsummā aptuveni par 4.5 milj. eiro. Tāpat uzņēmums paredz veikt iepirkumu par piena maisījumu termoapstrādes un fermentācijas iekārtu kompleksa piegādi no Krievijas 2.1 milj. eiro apjomā. Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē, Liepājā dibinātā SIA Natural resources plāno ieguldīt aptuveni 2.9 milj. latu biogāzes un koģenerācijas stacijas izveidē.

APA: Pelēce, D. (2024, 19. apr.). Preču eksports audzis straujāk nekā preču imports. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1143
MLA: Pelēce, Daina. "Preču eksports audzis straujāk nekā preču imports" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1143>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up