Preču imports sasniedzis vēsturiski augstāko vērtību; eksports apliecina mūsu uzņēmēju konkurētspējas noturību

Izaugsme pasaules ekonomikā turpina labvēlīgi ietekmēt Latvijas preču eksportu. Pieprasījuma aktivizēšanās tirdzniecības partnervalstīs sekmējusi reālo apjomu pieaugumu eksportā. Savukārt ārējās tirdzniecības nosacījumu uzlabošanos nodrošināja eksporta cenu kāpums galvenajām eksporta precēm (pārtikai, koksnei, metāliem, graudaugiem). Latvijas preču eksporta tirgus daļu pieaugums šā gada pirmajā pusē apliecina Latvijas uzņēmēju konkurētspējas noturību.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada jūlijā eksporta un importa gada izaugsme bija ar pozitīvu zīmi – attiecīgi 8.3% un 14.5%. Jūlijā salīdzinājumā ar jūniju kritumu atsevišķās preču grupās noteica sezonāla rakstura faktori (graudaugu eksportā) un reeksporta samazināšanās (mehānismu eksportā).

2018. gada septiņos mēnešos preču eksporta nominālā vērtība pieaugusi par 9.5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Preču eksporta pieaugumu galvenokārt nodrošināja lielākās preču eksporta grupas: koksne un koka izstrādājumi, lauksaimniecības un pārtikas produkti, mehānismi un elektroiekārtas, parastie metāli un metāla izstrādājumi. Preču eksporta izaugsmē nozīmīgāka bijusi eksporta reālo apjomu palielināšanās, bet cenu efekts bijis neliels. Saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas operatīvajiem datiem Latvijas preču eksporta daļa pasaules importā šā gada pirmajā pusē turpināja uzrādīt kāpumu. Lai gan Latvijas eksporta tirgus daļas dažos tradicionālajos partnervalstu tirgos (Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā) ir sarukušas, šo tirgus daļu kritumu pārsvarā noteica reeksporta plūsmu samazināšanās minētajā valstīs. No tradicionālajiem eksporta noieta tirgiem eksporta tirgus daļu pieaugums vērojams Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā, Dānijā. Būtiskāku lomu preču eksporta izaugsmē šogad spēlē vietējie ražotāji, par ko liecina iekšzemē saražotās produkcijas eksports, kas pārsniedz reeksporta rādītāju. Iekšzemē saražotā eksporta galvenie vilcējspēki ir bijuši koksnes, pārtikas, graudaugu un metāla nozares. Kokapstrāde ir viens no galvenajiem apstrādes rūpniecības un eksporta dzinējspēkiem pēdējo gadu laikā, attaisnojot agrāk veiktās investīcijas šajā nozarē. 

Preču importa nominālā vērtība 2018. gada septiņos mēnešos pieaugusi par 9.1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Preču imports šā gada jūlijā sasniedzis mēneša vēsturiski augstāko vērtību. Preču importa izaugsmē noteicošā loma pirmajā pusgadā bija reālo apjomu gada pieaugumam, ko veicināja veiktie ieguldījumi būvniecībā un apstrādes rūpniecībā (mašīnās un iekārtās). Pozitīvi, ka daļa jauno investīciju projektu apstrādes rūpniecībā orientēti uz produktivitātes pieaugumu un inovācijām eksportam. Savukārt tirdzniecības centru, biroju, infrastruktūras būvju celtniecība turpinās kāpināt pieprasījumu pēc apstrādes rūpniecības produkcijas, piemēram būvmateriāliem, metāla būvkonstrukcijām u.c. Importa palielināšanos turpina noteikt arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pieejamība un privātā patēriņa kāpums. 

Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka, vērtējot savu konkurētspējas pozīciju, uzņēmēju vērtējums par 3. ceturksni būtiski uzlabojies gan vietējā tirgū, gan ES tirgū, gan ārpus ES.

Lai gan ārējie apstākļi šobrīd eksportētājiem ir labvēlīgi, tomēr negatīvie riski pilnībā nav pazuduši. Ārējās tirdzniecības veiksmīgu izaugsmi joprojām apdraud ģeopolitiskie riski, dažādu tarifu un sankciju "kari" starp pasaules vadošajām ekonomikām, kā arī klimata pārmaiņas un laika apstākļu untumi (sausums, vētras u.tml.). Ņemot vērā augsto jaudu noslodzi rūpniecībā, algu kāpumu, darbaspēka ierobežojumus un iepriekšējo gadu zemo investīciju apjomu, sagaidāms, ka eksporta kāpums šā gada otrajā pusē būs nedaudz mērenāks.