15.11.2016.

Prezentācija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?

  • Ramune Cērpa

    Ramune Cērpa

    Latvijas Bankas ekonomiste
  • Daina Paula

    Daina Paula

    Latvijas Bankas ekonomiste

Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2016. gada 14. novembrī

Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku.  Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?

APA: Cērpa, R., Paula, D. (2019, 18. nov.). Prezentācija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1631
MLA: Cērpa, Ramune. Paula, Daina. "Prezentācija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1631>.

Komentāri ( 2 )

  • zose

    19.11.2016 11:53

    Atkal vecās tukšās peršas par budžeta deficītu. Patiesībā igauņi (un Iagaunijā dzīvojošie) ir lielāki mahinatori par latviešiem, re kā Osinovskis izspiež no Latvijas 200 miljonus, draudot ar to, ka citādi Daugavpilī katrs otrais būs bez darba un Putinam pietiks tikai paskatīties Latgales virzienā, lai Latvijas kāršu namiņš sabruktu. Latvijas spogulis ir Vējoņa un Kukinska veselība, kuras nav, savukārt Igauniju vada jauni spēcīgi predatori.

  • zose

    19.11.2016 11:57

    Ja Latvija krīzes laikā būtu devalvējusi, tad būtu saglabāti visi lielie uzņēmumi un darba vietas, bet Igaunijas ekonomiskais brīnums būtu pakaļā. Jābrīnās par šo mazohistisko Latvijas tautu, kura atmaksā ES kredītu ar 4% gadā, ja Latvijas pārādzīmju likme Pasaules tirgos ir 0,46%. Igauņi te būtu tādu traci sacēluši, ka ES momentā piekristu kredīta atmaksai šobrīd.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up