2025 | Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

Šis pētījums veltīts Eiropas Centrālās bankas procentu likmju politikas transmisijas uz galvenajiem makroekonomiskajiem mainīgajiem analīzei, izstrādājot uz aģentiem balstītu modeli (ABM), kurā tieši tiek ņemts vērā eirozonas uzņēmumu un iedzīvotāju neviendabīgums. Pētījuma rezultāti norāda uz vairākiem faktoriem, kuri monetārās politikas stingrības palielināšanas un mazināšanas apstākļos monetāro transmisiju ietekmē atšķirīgi. 

Pētījuma mērķis ir izpētīt un lietot ekonometriskās metodes un mašīnmācīšanās algoritmus Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempa prognozēšanai, kā arī salīdzināt iegūtos rezultātus. Empīriskie rezultāti liecina, ka mašīnmācīšanās algoritmi pirms Covid-19 pandēmijas nodrošinājuši konkurētspējīgu – un atsevišķos gadījumos arī labāku – prognozēšanas precizitāti. Tomēr svārstību periodā pēc 2020. gada, kurā norisinājās strukturālas pārmaiņas, tradicionālie statistiskie modeļi izrādījās stabilāki. Tas liecina, ka, lai arī mašīnmācīšanās spēj efektīvi uztvert nelineāras sakarības, tās veiktspēja, saskaroties ar režīma maiņu, var pasliktināties, ja vien modeļi netiek regulāri pilnveidoti vai papildināti ar papildu zināšanām. 

Latvijas Universitātes students Sandis Kurtišs darbā "Iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Latvijā, izmantojot OLG modeli" (Population Ageing and Its Impact on Pension Sustainability in Latvia Using OLG Model), lai novērtētu pirmā līmeņa pensiju plāna ilgtspēju, izmanto paaudžu pārklāšanās (OLG) modeli.

Balstoties uz šo modeli, autors analizē vairākus scenārijus, kuri varētu nodrošināt Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju. Analīzē galvenā uzmanība pievērsta šādu triju faktoru ietekmei: produktivitātes pieaugums, migrācijas bilances uzlabošana un pensijas vecuma palielināšana. Pētījuma rezultāti liecina, ka katrs faktors atsevišķi spēj radīt fiskālo pārpalikumu, taču visi kopā tie nodrošina vislielāko noturību pret demogrāfiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem. Pētījumā uzsvērta Latvijas migrācijas bilances nozīme. Viens no galvenajiem politikas ieteikumiem ir nepieciešamība samazināt emigrāciju un/vai piesaistīt vairāk augsti kvalificētu imigrantu. Ja šie mērķi netiks sasniegti, būs nepieciešams pakāpeniski paaugstināt pensijas vecumu līdz pat 69 gadiem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu Mika Dzedona un Pētera Leveikas darbā "Ārvalstu īpašnieki ES valstīs: ESG rādītāju uzlabotāji vai tikai garāmgājēji?" (Foreign Owners in EU Countries: Boosting ESG Performance or Just Passing Through?) analizēta ārvalstu īpašumtiesību nozīme ESG (vides, sociālo un pārvaldības) rādītāju uzlabošanā Eiropas Savienības uzņēmumos. Autori konstatē vairākus iespējamos šā procesa virzītājspēkus: uzlabotu informācijas pārredzamību, lielāku ilgtermiņa domāšanas nozīmi, pastiprinātu analītiķu un investoru uzmanību, kā arī labāku piekļuvi kapitālam. Pētījuma rezultāti liecina, ka ārvalstu īpašumtiesības var saistīt ar pozitīvu ietekmi uz ESG sniegumu. 

Piešķirtas četras veicināšanas balvas: Rīgas Ekonomikas augstskolas studentēm Madarai Initai Drukaļskai un Merili Andersonei par darbu "Nozares iekšējā pakalpojumu tirdzniecība un konverģence eirozonā" (Intra-industry Trade in Services and Eurozone Convergence), Rīgas Ekonomikas augstskolas studentēm Annai Masjko un Džojai Puči par darbu "Kā minimālās algas pieaugums ietekmē ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumus: Igaunijas un Latvijas gadījums" (How Minimum Wage Increases Affect Catering Service Firms: the case of Estonia and Latvia), Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem Markusam Strižko un Tomasam Vilkam par darbu "P2P finansēšanas ietekme uz nebanku aizdevēju izaugsmi un pelnītspēju" (The impact of P2P financing on non-bank lender growth and profitability) un Rīgas Tehniskās universitātes studentei Elīnai Elizabetei Pabērzai par darbu "Uz datiem balstīts ēnu ekonomikas novērtējums" (A Data Driven Assessment of the Shadow Economy). 

Studentu konkursa dalībniekus svinīgā pasākumā sveica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Godalgoto darbu autori saņēma naudas prēmijas. 

Šogad konkursā tika iesniegti 29 darbi no 6 Latvijas un ārvalstu augstskolām (Rīgas Ekonomikas augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Banku augstskolas un Frankfurtes Finanšu un vadības skolas). 
 

➡️Sīkāka informācija par konkursu un konkursa materiāli.