22.12.2021.

Globālo piegādes ķēžu nedienas jeb Grinča plāns nozagt Ziemassvētkus

Grinča tēls filmā “Grinčs” (2018).
Foto: Grinča tēls filmā “Grinčs” (2018). Foto: LETA/CAP/RFS
“Pop guns! And bicycles! Roller skates! Drums! Checkerboards! Tricycles! Popcorn! And plums! And he stuffed them in bags. Then the Grinch, very nimbly, stuffed all the bags, one by one, up the chimbley.”
(Rotaļu šautenes! Un divriteņi! Skrituļslidas! Bungas! Dambrete! Trīsriteņi! Popkorns! Un plūmes! Grinčs visu to sabāza maisos un naski sāka stūķēt augšā pa skursteni.)

Gan kalendārs, gan laikapstākļi liecina par to, ka tuvojas Ziemassvētki un līdz ar to arī dāvanu laiks, kad visi drudžaini steidzamies uz veikaliem (vai arī interneta vietnēm), lai pirkumu grozos ieliktu kārotās preces priekš tuviniekiem, draugiem, kolēģiem. Pēdējā laikā medijos bieži dzirdam par sastrēgumiem pasaules ostās un citiem kavējumiem dažādos piegādes ķēžu posmos, kā arī jaunā Covid-19 paveida (omikrona) radītajām sekām. Brīžiem piezogas sajūta, ka, kamēr mēs saldi dusējām, Grinčs klusām un sistēmiski strādā nevis pie dāvanu nozagšanas, bet gan pie sabotāžas, kura padarītu dāvanu nokļūšanu zem Ziemassvētku eglītēm neiespējamu. Raksta turpinājumā pastāstīšu, vai Grinčam šogad patiešām izdosies nozagt Ziemassvētkus un īstenot savu nelietīgo plānu, cenšoties rast atbildi uz sekojošajiem jautājumiem:

  • Cik būtiskas ir šobrīd novērotās piegādes ķēžu problēmas pasaulē?
  • Kādi ir nedienu iemesli?
  • Cik drīz problēmas varētu atrisināties?

Sabotāža Ziemassvētku vecīša darbnīcā

Pēdējā laikā gan starptautiskajos, gan vietējos informācijas avotos arvien biežāk izskan ziņas par to, ka patērētājiem nākas saskarties ar preču nepieejamību veikalos vai neierasti ilgiem piegādes laikiem (piemēri IKEA un melnās piektdienas piegāžu problēmām). Patiesībā līdzīgas problēmas konstatē arī vairāki ražotāji, sākot ar plaši pazīstamajiem vācu automašīnu zīmoliem un beidzot ar tipogrāfijām Latvijā. Rodas jautājums, vai ažiotāžas apmērs, kas nolasāms no mediju virsrakstiem, ir proporcionāls tam, kas faktiski notiek. Atbilde ir viennozīmīgs "jā". Visticamāk, šim "jā" pat varētu klāt pielikt nu jau leģendāro – "Draugi, nav labi!"

Termins “piegādes ķēdes” kā tāds daudziem nav svešs un ir dzirdēts pietiekoši bieži. Tomēr vairumam tas asociējas primāri ar izejmateriālu vai preču transportēšanu, neskatoties uz to, ka tas patiesībā ietver arī ražošanas un apstrādes posmus, kuriem nepieciešams iziet cauri, lai nogādātu produktu līdz gala patērētājam. Iemesls, kādēļ es šo faktu izceļu, ir tāds, ka ar izaicinājumiem šobrīd saskaras ne tikai piegādes ķēžu loģistikas, bet arī ražošanas puse.

1. attēls. Bloomberg piegādes ķēžu saspīlējumu indekss

Bloomberg piegādes ķēžu saspīlējumu indekss
Avots: Bloomberg

Piezīmes: Indekss ietver virkni rādītāju, kas raksturo piegādes ķēžu saspīlējumus, piemēram, neizpildīto pasūtījumu apmērus, piegādes laikus, izejmateriālu cenas, uzkrājumus un darbaspēka pieejamību. Indeksa kāpums liecina par situācijas pasliktināšanos. Jaunākais novērojums par 2021. gada oktobra beigām.

Saņemtā informācija par dažādiem ražošanas un piegādes posmiem liecina, ka problēmu kamols veļas lielāks un lielāks jau vairākus mēnešus, un jāatzīmē, ka tās nav unikālas kādai konkrētai pasaules valstij (sk. 1. attēlu). Izejmateriālu, naftas un pārvadāšanas cenas ir nebijušos augstumos. Tas kombinācijā ar arvien izteiktāku darbaspēka trūkumu ir radījis sava veida "ideālo vētru" priekš uzņēmumiem un piegādātājiem.

Protams, nedienas nav gājušas secen arī eiro zonas tautsaimniecībai, kur rekordaugsts ražojošo uzņēmumu skaits norāda uz nespēju pietiekošā apjomā sev nodrošināt izejmateriālus un iekārtas (sk. 2. attēlu). Saspīlējumiem ir tendence uzkrāties pa dažādiem piegādes ķēžu soļiem un vislielākie zaudētāji parasti meklējami ķēdes pēdējos posmos, kas visbiežāk ir industrijas ar augstu ražošanas procesu sarežģītību, kuras ir atkarīgas no specializētu izejmateriālu un iekārtu piegādēm no citām valstīm. Visbiežāk tajos atrodas tādas attīstītās ekonomikas kā eiro zona, kurām piegādes ķēžu problēmas izteikti sit pa kabatu.

2. attēls. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu izlaides apjoma ierobežojošie faktori (atbilžu saldo, %; eirozonā kopā)

Apstrādes rūpniecības uzņēmumu izlaides apjoma ierobežojošie faktori
Avots: Eiropas Komisija

Piemēram, automašīnu ražošana gan pasaulē, gan arī eiro zonā šobrīd ir viena no visvairāk skartajām jomām. Mūsdienu automašīnas nav iedomājamas bez kruīza kontroles, drošības spilveniem vai ABS bremžu sistēmas. Vairumā gadījumu šīs funkcijas tiek nodrošinātas ar mikroshēmu palīdzību, kas tiek izgatavotas Āzijas valstīs, piemēram, Taivānā, kas nespēj apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu apstākļos, kad pandēmijas ietekme mazinās un pasaule iet ārā no krīzes un ierobežojumiem. Vairākos gadījumos auto ražotāji un izplatītāji pat norāda, ka pasūtījumu izpilde ir aizkavējusies par gandrīz gadu. Šādus un citus līdzīgus piemērus nav jāmeklē tālu, jo arī apģērbu, kokmateriālu un pat rotaļlietu izgatavotāji ir saskārušies ar grūtībām nodrošināt sev nepieciešamos izejmateriālus.

Virkne apstākļi nospēlējuši par labu Grinčam

Lai gan liecības un piemēri globālajiem piegāžu ķēžu saspīlējumiem ir meklējami gandrīz uz katra stūra, tie tikai ilustrē problēmas radītos simptomus un nesniedz pilnu ainu par to, kas ir šīs situācijas galvenie cēloņi. Kaut kādā mērā tās ir vienkārši pēdējo mēnešu netipiski straujās ekonomikas atkopšanās sekas. Neapšaubāmi, to daļēji nosaka arī nepārtrauktie Covid-19 uzliesmojumi gan rūpnīcās, gan pasaules lielākajās ostās, kam seko valdību noteikti ierobežojumi, kas būtiski apgrūtina ražotāju un piegādātāju spēju operatīvi izpildīt pasūtījumus, bet ar to stāsts nebūt nebeidzas.

Pandēmijas sākumā krītoties pieprasījumam, daudzi uzņēmumi bija spiesti pazemināt savas ražošanas jaudas un atlikt investīcijas attīstībā vai atsevišķos gadījumos pat atteikties no saviem pamatlīdzekļiem. Šāds novērojums bija aktuāls kuģniecībā, kur loģistikas firmas bija spiestas pārdot vai demontēt kuģus un konteinerus, lai nodrošinātu sev izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus. Lielāka kuģu flote un konteineru pieejamība būtu lieti noderējusi, lai apmierinātu šobrīd strauji pieaugošo pieprasījumu pasaulē. Tagad ražotājiem un piegādātājiem neizbēgami būs nepieciešams vairāk laika, lai kāpinātu jaudas un noķertu pieaugošo pieprasījumu, kuru uz priekšu stutē arī pakalpojumu joprojām ierobežotā pieejamība, kā arī uzņēmumu vēlme veidot papildu izejmateriālu un preču krājumus, kas ļautu vieglāk pārdzīvot negaidītu piegāžu pārrāvumus.

Pašlaik jaudu kāpināšana nav viegli paveicams uzdevums, pateicoties vēsturiski augstajām enerģijas cenām, kas, tāpat kā patērētājiem, arī ražotājiem un piegādātājiem rada papildu izmaksas un ievērojamu robu budžetā. Vairākos gadījumos ražotnes ir pat saskārušās ar realitāti, ka turpināt darbību ir kļuvis nerentabli. Viens no iemesliem augstajām enerģijas cenām ir saistīts ar klimatu un laikapstākļiem. Izteikti auksta iepriekšējā ziemas sezona, nelabvēlīgi laikapstākļi alternatīvajiem energoresursu iegūšanas veidiem un globāla tendence pāriet uz videi nekaitīgākiem kurināmajiem ir rezultējies neredzēti augstās dabasgāzes cenās šajā ziemā. Šajā sakarā jāmin arī ģeopolitiskie saspīlējumi ar Krieviju, kā rezultātā dabasgāzes piegādes uz Eiropu netiek nodrošinātas vajadzīgajos apmēros (vairāk lasiet manas kolēģes Daces Bērziņas rakstā).

Pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis dabas katastrofu skaits – sākot no postošiem plūdiem un beidzot ar ekstremāliem sausuma periodiem un mežu ugunsgrēkiem. Jau iepriekš piesauktās mikroshēmu rūpnīcas Taivānā tika apdraudētas sen nepieredzēta sausuma dēļ, kā rezultātā strauji izsīka ūdens pieejamība, kas kritiski nepieciešama pusvadītāju ražošanā. Ar klimatu saistītas notikumi ir apgrūtinājuši arī mežsaimniecību. Regulāri ugunsgrēki un tagad arī plūdi Kanādas Britu Kolumbijā, no kuras ievērojamos apjomos iegūst un eksportē kokmateriālus, apturējuši jebkādas iespējas reģionā īstenot saimniecisko darbību, tādējādi būtiski ierobežojot kokmateriālu pieejamību, sagādājot grūtības virknei saistīto nozaru, piemēram, tipogrāfijai. Iepriekš arī Latvijas mežsaimnieki ir izjutuši klimata pārmaiņu sekas uz savas ādas, kad siltā un relatīvi sausā laika dēļ strauji izplatās mizgraužu populācija.

Atšķirībā no citiem augstāk minētajiem faktoriem, klimatu pārmaiņu ietekme, visticamāk, nebūs pārejoša un pati no sevis neatrisināsies, it īpaši ņemot vērā to, ka pasaules lielāko ekonomiku īstenotā politika klimata jomā būtiski atpaliek no tā, kas nepieciešams, lai novērstu klimata pārmaiņu radītos draudus videi un ekonomikai.

Ziemassvētku brīnuma gaidībās

Ko tad īsti gaidīt tuvākajās nedēļās un mēnešos? Viena ticama hipotēze ir, ka grūtākais periods piegādes ķēdēm ir jau aiz muguras. Šādu signālu sūta vairākas pēdējā laika tendences:

  • naftas cenu kāpums atslābst, daļēji pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC+ apņēmībai ar laiku kāpināt naftas ieguvi;
  • kuģu fraktēšanas cenas sāk normalizēties un sastrēgumi ostās tiek pamazām novērsti;
  • palielinoties vakcināciju tvērumam un mazinoties ierobežojumiem, ražotnes un ostas var netraucēti darboties un patērētāji varēs pārnest daļu no saviem tēriņiem atpakaļ uz pakalpojumu sektoru, tādējādi samazinot spiedienu uz piegādes ķēdēm.

Tomēr ar pilnīgu pārliecību nošķirt signālu no trokšņa ir sarežģīti, it īpaši ņemot vērā nenoteiktību, kuru rada jaunais Covid-19 paveids un klimata pārmaiņas. Arī neskaidrība par to, cik gatavi patērētāji būs iztērēt pandēmijas laikā izveidotos uzkrājumus svētku sezonā rada tikai papildu nenoteiktību.

Diemžēl pārliecība par to, ka sliktākais ir garām, nav garants tam, ka gaidāms būtisks situācijas uzlabojums. Svētku laikā, protams, mums visiem ir tieksme saskatīt katrā lietā labo, taču nevar noliegt to, ka pašu uzņēmumu nākotnes redzējums saistībā ar piegādes ķēžu problēmām nav rožains (sk. 3. attēlu).

3. attēls. Uzņēmumi vērtējums par piegādes ķēžu un izejmateriālu iegādes cenu spiedienu ilgumu (% no respondentiem)

Uzņēmumi vērtējums par piegādes ķēžu un izejmateriālu iegādes cenu spiedienu ilgumu
Avots: ECB ekonomikas biļetens 07/2021

Piezīmes: Uzņēmumu orientētie sektori aptver starppatēriņa un kapitālpreces, būvniecību, transportēšanas un biznesa pakalpojumu uzņēmumus, bet patērētāju orientētie sektori aptver patēriņa preces (ieskaitot pārtiku), mazumtirdzniecību un pakalpojumus.

Aptauju dati liecina par to, ka vairāk nekā puse uzņēmumu sagaida, ka problēmas piegādēs ilgs vismaz sešus mēnešu, daudziem sniedzot pat vēl pesimistiskākas atbildes, it īpaši tiem, kuri iesaistīti preču ražošanā un piegādē.

Tiem, kuri cerēja, ka šogad veikalu plauktos varēs atrast visas meklētās dāvanas, nāksies vilties un cerēt uz Ziemassvētkus brīnumu, jo nešķiet, ka nedienas piegāžu ķēdēs tik drīz rimsies. Tomēr mierinājums un viedi vārdi šoreiz meklējami pavisam negaidītā vietā – no paša Ziemassvētku zagļa, Grinča.

"Then the Grinch thought of something he hadn't before! What if Christmas, he thought, doesn't come from a store. What if Christmas...perhaps...means a little bit more!"
(Tad Grinčam prātā ienāca iepriekš nebijusi doma. Varbūt Ziemassvētkus nerada veikala apmeklējums, bet tie… iespējams… nozīmē kaut ko mazliet vairāk)

 

APA: Zutis, K. (2024, 17. apr.). Globālo piegādes ķēžu nedienas jeb Grinča plāns nozagt Ziemassvētkus . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5450
MLA: Zutis, Klāvs. "Globālo piegādes ķēžu nedienas jeb Grinča plāns nozagt Ziemassvētkus " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5450>.

Restricted HTML

Up