28.07.2017.

Rosība mazumtirdzniecībā pieaug

Rosība mazumtirdzniecībā pieaug
Foto: Shutterstock
Pēc visai mērena pieauguma pērnā gada beigās un šā gada pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecības aktivitāte otrajā ceturksnī uzrāda jau straujāku attīstības tempu.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli izlīdzinātiem datiem apgrozījums salīdzināmās cenās ceturkšņa laikā audzis par 1.7%, un gada pieauguma temps pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem sasniedza 3.3%.

Mazumtirdzniecības pieaugumā nedaudz sarucis auto degvielas tirdzniecības devums, savukārt pieaudzis devums no mājsaimniecības piederumu tirdzniecības, kā arī pēc ilgāka pārtraukuma pozitīvu devumu nodrošināja arī pārtikas tirdzniecība. Tāpat neliels, bet noturīgs turpina būt pozitīvais devums no mazumtirdzniecības ārpus veikaliem un stendiem, tostarp pa pastu vai internetā.

Lai gan mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma rādītāji ne vienmēr atspoguļo iedzīvotāju patēriņa tendences, labvēlīgi apstākļi darba tirgū jau ilgstoši sekmējuši noturīgu iedzīvotāju tēriņu pieaugumu. Turklāt patērētāju noskaņojuma rādītāji neliecina, ka šī tendence tik drīz varētu mainīties.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka patērētāju noskaņojums šī gada otrajā pusē turpina uzlaboties un ir pārsniedzis pagājušā gada vidējo līmeni. Turklāt uzlabojums novērojams gan patērētāju redzējumā par personisko finanšu stāvokli, gan arī par valsts ekonomisko attīstību. Arī mērenas inflācijas atgriešanās nav pasliktinājusi patērētāju noskaņojuma rādītājus.

Aktuāls ir jautājums, kādas vēsmas mazumtirdzniecības nozarē nesīs jaunais nodokļu regulējums? No vienas puses, minimālās algas un atvieglojumu celšanas rezultātā ieguvēji no jaunā regulējuma būs darba ņēmēji (patērētāji), kuriem pārmaiņas papildinās maciņa saturu un, visticamāk, veicinās arī patēriņu.

No otras puses, šo efektu zināmā mērā atsvērs izmaksu pieaugums no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un akcīzes nodokļa palielinājuma. Turklāt VSAOI kāpums tiešā veidā sadārdzina darbaspēka izmaksas. Savukārt to, cik labi strādās pārmaiņas uzņēmuma ienākuma nodokļa regulējumā, lielā mērā noteiks veids, kā jaunais regulējums tiks ieviests. Proti, cik vienkārša būs nodokļa administrēšana un vai nepieaugs birokrātijas slogs.

Jau vairākkārt minēts, ka mazumtirdzniecības nozarē uzsākti vairāki vērienīgi projekti. Pirmos soļus loģistikas centra paplašināšanā spēris "Rimi". Tāpat arī nesen ziņots, ka Purvciems ir izvēlēts par pirmo mājvietu globāli zināmā Vācijas mazumtirdzniecības tīkla "Lidl" veikalam. Ar lieliem apgriezieniem tiek būvēts IKEA, kura ienākšana tirgū nozīmēs ne tikai jaunu tirgus spēlētāju, bet arī jaunas iespējas citiem uzņēmumiem. Ārvalstu pieredze rāda, ka līdz ar IKEA veikalu atvēršanu uzplaucis apriņķī esošo ēdināšanas un citu pakalpojumu sniedzēju bizness.

APA: Vilerts, K. (2024, 28. mar.). Rosība mazumtirdzniecībā pieaug. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3855
MLA: Vilerts, Kārlis. "Rosība mazumtirdzniecībā pieaug" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/3855>.

Restricted HTML

Up