09.09.2015.

Sarežģījumi ārējā vidē neaptur Latvijas eksporta ceļu kalnā

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas eksporta tirgos, mūsu valsts uzņēmēji turpina apliecināt savu spēju ātri un sekmīgi sameklēt jaunus tirgus un startēt tajos ar konkurētspējīgiem produktiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūlijā Latvijas ārējās preču tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieaudzis par 5.6%, preču eksportam un importam pieaugot attiecīgi par 5.0% un 6.1% salīdzinājumā ar jūniju. Savukārt salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju preču eksporta un importa vērtība palielinājusies attiecīgi par 0.4% un 2.2%.

Jūlijā salīdzinājumā ar jūniju preču eksportā vislielāko kāpumu uzrādīja mehānismi un elektroiekārtas (monitoru, projektoru un televīzijas uztvērējaparatūras eksports uz Lietuvu un Spāniju), parastie metāli (eksports uz Turciju un Alžīriju), parasto metālu izstrādājumi (eksports uz Somiju, Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Zviedriju), lauksaimniecības produkti (gaļas un piena produkti, zivju izstrādājumi, graudaugi), pārtikas rūpniecības ražojumi (galvenokārt alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju) un minerālprodukti (naftas eļļu un no bitumenminerāliem iegūto eļļu eksports uz Poliju).

Šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu eksports ir saglabājis pieaugumu par 2.4%, uzrādot kāpumu mehānismu un elektroiekārtu, celtniecības materiālu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, optisko ierīču un aparatūras, kā arī koksnes, papīra, plastmasas un tekstila izstrādājumu eksportā.

Preču importa pieaugumu jūlijā galvenokārt nodrošināja starppatēriņa un kapitālpreču pieaugums, kas ļauj cerēt uz nelielu impulsu preču eksporta kāpināšanai turpmākajos mēnešos.

Vērtējot Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas, risku turpmākai eksporta izaugsmei joprojām ir daudz. Labvēlīgu ārējās tirdzniecības attīstības scenāriju galvenokārt apdraud pasaules ekonomikas lēnā izaugsme, kas nenorit saskaņā ar gaidām par tās izaugsmes paātrināšanos. Arī negatīvie signāli par Ķīnas ekonomiku, kura bremzējas vairāk nekā prognozēts, rosina bažas par pieprasījuma dinamiku ārējā vidē. Tāpat preču eksporta, kā arī investīciju attīstību joprojām ierobežos Krievijas ekonomikas lejupslīde un importa ierobežojumi, kā arī ģeopolitiskās situācijas nenoteiktība.

Tomēr, neskatoties uz ne visai labvēlīgajiem apstākļiem Latvijas eksporta vidē, mūsu uzņēmēji turpina pierādīt, ka spēj gan efektīvi izmantot valsts atbalsta instrumentus, gan investēt, lai kāpinātu savu konkurētspēju un veiksmīgi diversificētu eksporta tirgus. Lai gan zināma stagnācija ir vērojama atsevišķās nozarēs, tomēr Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides un eksporta reālie apjomi nav būtiski mazinājušies.

Nevar noliegt, ka šogad pārtikas nozarei diezgan lielas problēmas ir radījis Krievijas embargo, tomēr šā gada laikā Latvijas pārtikas produktu ražotāji ir atraduši jaunus eksporta tirgus vairāk nekā 35 valstīs. Vieni no smagāk skartajiem ir piena produktu eksportētāji, kurus negatīvi ietekmēja gan Krievijas embargo, gan piena cenu kritums globālajā tirgū, gan Eiropas Savienības (ES) atceltās piena kvotas, tomēr arī šīs nozares uzņēmumi pierāda, ka spēj turpināt darboties, elastīgi reaģējot uz ārējās tirdzniecības šķēršļiem. Šā gada jūlija eksporta dati atkal jau pierāda, ka piena produktu eksportētāji nepadodas un aktīvi meklē jaunus noieta tirgus savai produkcijai – jūlijā piena produktu eksportu kāpināt palīdzēja ne tikai darbība ES valstīs (Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Itālijā, Somijā un Francijā), bet arī eksports uz Turkmenistānu, Japānu, Taizemi, Maroku, Malaiziju, Saūda Arābiju un ASV.

Arī zivju pārstrādes uzņēmumi, neskatoties uz šķēršļiem Krievijas tirgū, turpina darboties un, saņemot Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācijas atļauju, jau jūlijā uz šo valsti nogādāja šprotes un auksti kūpinātu lašu produktus. Uz Ķīnu plānots sākt arī zivju pirkstiņu un burgeru eksportu. Patlaban ceļā uz Pekinu ir pirmais konteiners ar SIA "Gamma-A" ražotajām šprotēm, kuras Ķīnā sāks tirgot ap oktobra vidu, bet nākamās šprotu kravas tiks sūtītas novembrī vai decembrī.

Savukārt uzņēmums "Latfood", ieguldot 3 miljonus eiro ražošanas iekārtās un uzsākot jauna veida "katliņčipsu" (kettle chips) ražošanu Baltijas valstīs, ir spējis septiņu mēnešu laikā sasniegt 80% ražošanas jaudu noslodzi un vairāk nekā 90% no saražotā eksportēt.

Latvijas eksporta izaugsmes noturēšanai un kāpināšanai aktualitāte Nr.1 šobrīd ir un būs investīcijas, kas nepieciešamas uzņēmumu ražīguma palielināšanai, jaunu nišas produktu ražošanai, kā arī jaunu noieta tirgu atrašanai.

APA: Pelēce, D. (2019, 17. sep.). Sarežģījumi ārējā vidē neaptur Latvijas eksporta ceļu kalnā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/893
MLA: Pelēce, Daina. "Sarežģījumi ārējā vidē neaptur Latvijas eksporta ceļu kalnā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/893>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up