18.02.2011.

Sezonālais naudas piedāvājuma samazinājums janvārī bijis neliels

Janvāris ierasti raksturīgs ar naudas piedāvājuma samazinājumu, kas seko decembra straujajam tēriņu kāpumam ar augstu mazumtirdzniecības aktivitāti un būtisku skaidrās naudas pieprasījumu. Tomēr šī gada janvārī uz tautsaimniecības atkopšanās fona naudas piedāvājuma sarukums bija krietni mērenāks nekā pērnā gada sākumā, turklāt atsevišķu naudas rādītāju kāpums turpinājās pat ierasti klusajā gada pirmajā mēnesī. Mēreni sarūkot latu, bet turpinot augt ārvalstu valūtas noguldījumiem, kopējais banku piesaistīto noguldījumu atlikums samazinājās tikai nedaudz; neliels bija arī skaidrās naudas pieprasījuma sarukums. Vienlaikus turpināja samazināties banku kopējais kredītportfelis, tomēr tā kritums bija lēnāks nekā decembrī.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, janvārī saruka par 0.8%, savukārt bāzes efekta iespaidā M3 gada pieauguma temps palielinājās līdz 11.8%. M3 sarukumu noteica skaidrās naudas samazinājums par 2.1% un mājsaimniecību latos veikto noguldījumu kritums par 2.2%. Vienlaikus ekonomiskās aktivitātes pieauguma iespaidā janvārī gandrīz nemainīgs palika uzņēmumu noguldījumu līmenis. Uzkrājumu veidošanas tendences būtiski nemainījās, jo termiņnoguldījumu samazinājumu janvārī daļēji līdzsvaroja noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu kāpums. Tomēr jāvērš uzmanība uz mājsaimniecību noguldījumu uz nakti sarukumu par 2.7% - straujāko pēdējo 12 mēnešu laikā, kas varētu liecināt par iedzīvotāju vēlmi saglabāt noteiktu patēriņa līmeni augošā nodokļu sloga un inflācijas apstākļos.

Iekšzemes kredītu atlikums janvārī saruka par 0.6%, savukārt kredītu gada krituma temps saglabājās nemainīgā 8.3% līmenī. Samazinājumu noteica galvenokārt mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu atlikuma pakāpeniskā mazināšanās, bet nefinanšu uzņēmumu kreditēšana saruka tikai par 0.2%, savukārt uzņēmumiem izsniegto latu kredītu atlikums pieauga jau trešo mēnesi pēc kārtas (janvārī par 10.0%), tādējādi nedaudz (par 0.7 procentu punktiem) palielinot arī latu kredītu īpatsvaru banku uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelī.

Pavasara mēnešos pozitīva ietekme uz naudas piedāvājumu varētu būt pakāpeniskam uzņēmumu rīcībā esošo līdzekļu pieaugumam, par ko liecina tautsaimniecības stabilizācija kopumā, banku solījumi attiecībā uz kvalitatīviem projektiem pārdomāti kāpināt uzņēmējdarbības sektora kreditēšanas tempus, kā arī atsākusies aktivitāte latu kredītu tirgū. Atšķirīga situācija ir mājsaimniecību sektorā, kur noguldījumu apjoms, visticamāk, turpinās samazināties, mājsaimniecībām sastopoties ar tēriņu pieaugumu, pieaugot energoresursu un pārtikas cenām, kā arī nodokļu palielinājuma dēļ.


Banku sistēmas monetārie rādītāji 

APA: Purviņš, V. (2019, 24. oct.). Sezonālais naudas piedāvājuma samazinājums janvārī bijis neliels. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1318
MLA: Purviņš, Vilnis. "Sezonālais naudas piedāvājuma samazinājums janvārī bijis neliels" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1318>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up