20.10.2011.

Situācijas neskaidrība apstādina naudas piedāvājuma kāpumu

Situācijas saasināšanās ārējos tirgos, īpaši eiro zonā, kā arī joprojām neskaidrā politiskā perspektīva iekšzemē, mazināja uzņēmēju iespēju palielināt uzkrājumus, un septembrī banku piesaistītie noguldījumi un kopējais naudas piedāvājums nedaudz samazinājās, lai gan turpināja augt kā mājsaimniecību noguldījumi, tā skaidrās naudas pieprasījums. Nemainīgas jau trešo mēnesi bija kreditēšanas tendences – turpinājās lēns nefinanšu uzņēmumu kreditēšanas kāpums un izteiktāks latos izsniegto kredītu pieaugums, vienlaikus mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu atlikuma sarukumam nosakot kopējā banku kredītportfeļa samazināšanos.

Lai gan kopējais banku kredītportfelis vēl samazinājās, tomēr iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz 8.4%. Eiro kredīti turpināja sarukt, toties latu kredīti pieauga par 2.6% un to gada pieauguma temps sasniedza 17.9% - straujāko kāpumu gada skatījumā kopš 2007. gada pavasara. Auga arī latu kredītu īpatsvars kredītu kopapjomā (līdz 9.6%).

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, septembrī samazinājās par 0.3%, M3 gada pieaugumam veidojot 2.4%. Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums septembrī saruka par 0.5%, mazinoties uzņēmumu veiktajiem noguldījumiem (par 2.3%). Uzņēmēju ārvalstu valūtas uzkrājumus samazināja augstie izdevumi par importu, savukārt latu noguldījumus – mājsaimniecību vēlme samazināt tēriņus un palielināt noguldījumus bankās. Tādējādi mājsaimniecību noguldījumi septembrī palielinājās par 1.1%.

Gaidot prognozēto globālās ekonomiskās krīzes otro vilni un priekšā stāvošo ziemu, gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības, visticamāk, saglabās zināmu uzkrājumu drošības spilvenu, tādējādi nosakot naudas piedāvājuma stabilizēšanos, tomēr vienlaikus saasinoties eksporta ienākumu samazinājuma riskiem, kas naudas piedāvājumu varētu ierobežot. Savukārt kreditēšanas aktivizēšanās varētu ierobežoties ar lēnu konkurētspējīgākajiem uzņēmumiem novirzīto kredītu kāpumu. Pašreizējā situācijā nozīmīgākais ceļš, lai aktivizētu kreditēšanu un paaugstinātu Latvijas tautsaimniecības potenciālu globālo satricinājumu laikā, ir pēc jaunās valdības apstiprināšanas nekavējoties veidot nākamā gada budžetu ar deficītu ne lielāku par 2.5% no IKP (2% būtu optimāli), ilgi neatliekot arī jau tapušā un Saeimai izskatīšanai iesniegtā Fiskālās disciplīnas likumprojekta pieņemšanu, un 2013. gadā atgrieztos pie bezdeficīta budžeta situācijas.

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Situācijas neskaidrība apstādina naudas piedāvājuma kāpumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1240
MLA: Purviņš, Vilnis. "Situācijas neskaidrība apstādina naudas piedāvājuma kāpumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1240>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up