08.03.2010.

Straujais inflācijas kritums: bāzes efekta loma

Pēdējo gadu laikā inflācijas pārmaiņas ir bijušas īpaši lielas. Pēc augstākā līmeņa sasniegšanas 2008. gada vidū, inflācija strauji mazinājusies. Salīdzinājumā ar 2009. gada janvāri, t.i., 13 mēnešu laikā, inflācija jau mazinājusies par 14 procentu punktiem, un šī gada februārī jau 5 mēnešus pēc kārtas bija vērojams cenu kritums pret iepriekšējo gadu, kas sasniedza 4.2%. Starp nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmējuši šo kritumu, noteikti jāmin straujais iekšzemes pieprasījuma kritums, darbaspēka izmaksu samazināšanās, kā arī uzņēmumu strukturālās pārmaiņas, turklāt cenu mazināšanos veicinājis arī energoresursu cenu kritums. Tomēr gada inflācijas straujais sarukums ir ne tikai attiecīgā mēneša īstermiņa cenu sarukuma rezultāts, bet to nosaka arī iepriekšējā gada attiecīgā mēneša cenu pārmaiņu ietekmes beigas jeb tā saucamais "bāzes efekts".

Bāzes efekts tiek definēts kā pagājušā gada attiecīgā mēneša patēriņa cenu pārmaiņu ietekme uz attiecīgā mēneša gada inflācijas pārmaiņām. Tomēr jāatzīmē, ka bāzes efekti neietekmē gada inflācijas lielumu, gada inflācija precīzi atspoguļo patēriņa cenu līmeņa pārmaiņas gada laikā, bāzes efekts palīdz izskaidrot gada inflācijas pārmaiņas jeb tempu, kādā tā samazinās vai pieaug salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Proti, pērnā gada februārī, kāpjot netiešo nodokļu likmēm, bija vērojams nozīmīgs cenu līmeņa kāpums salīdzinājumā ar janvāri, bet, beidzoties šai nodokļu likmju kāpuma ietekmei uz gada pārmaiņām, šī gada februārī gada inflācijai salīdzinājumā ar gada inflāciju janvārī ir tendence mazināties – jeb (tā kā inflācija ir negatīva) deflācijai pieaugt.

Nesenā pagātnē kopējā ekonomiskā situācija ir strauji mainījusies, tādējādi izraisot arī nozīmīgas pārmaiņas patēriņa cenu līmenī. Cenu pārmaiņas seko pieprasījuma kritumam ar nozīmīgu novēlošanos, un, kā redzams 1. attēlā, patēriņa cenu mēneša pārmaiņas uz ekonomiskās aktivitātes kritumu reaģēja 2008. gada otrajā pusē, un no šā laika vērojams noturīgs cenu kritums. Izņēmums ir 2009. gada janvāris un februāris, kad nozīmīgu patēriņa cenu pieaugumu noteica pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu likmju palielināšana.

1.attēls Sezonāli izlīdzinātas PCI pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, %

2009. gada sākumā inflācijas straujo kritumu nozīmīgi veicināja inflāciju samazinoša jeb negatīva bāzes efekta ietekme (sk. 2. attēlā) jeb cenu kāpums 2008. gada pirmajā pusē. Visnozīmīgāko negatīvo bāzes efektu veidoja 2008. gada cenu pieaugums pamatinflācijā ietilpstošo preču un pakalpojumu cenās, nozīmīgi inflācijas kritumu 2009. gadā ietekmēja arī 2008. gadā pieaugušās administratīvi regulējamās cenas, īpaši kāpums energoresursu tarifos. Un pretēji – gada pārmaiņu kritumu lēnāku padarīja 2008. gadā krītošās degvielas cenas. 2009. gada janvārī un februārī tika būtiski mainītas netiešo nodokļu likmes, tādējādi izraisot nozīmīgu preču un pakalpojumu cenu kāpumu, un, beidzoties šī pieauguma ietekmei uz cenu līmeņa gada salīdzinājumu, inflācija turpināja strauji mazināties arī 2010. gada janvārī un februārī. Februārī tā bija par 3.0 procentu punktiem zemāka nekā 2009. gada decembrī.

2. attēls Bāzes efektu un attiecīgā mēneša PCI pārmaiņu devumi inflācijas pārmaiņās, procentu punktos
* attiecīgā mēneša ietekme aprēķināta, no kopējām pārmaiņām inflācijā atņemot kopējā bāzes efekta ietekmi.

Tuvākajā nākotnē gaidāma deflāciju mazinoša, bāzes efekta ietekme uz inflācijas dinamiku. To noteiks patēriņa cenu kritums, kurš aizsākās 2009. gada aprīlī. Tomēr jāatceras, ka bāzes efekti izskaidro tikai vienu kopējās inflācija dinamikas daļu. Vājajam pieprasījumam nosakot cenu līmeņa samazināšanos, deflāciju mazinošais jeb pozitīvais bāzes efekts gan stabilizēs inflācijas dinamiku. Taču tas nenozīmē, ka patēriņa cenu korekcija ir noslēgusies. Kaut arī gada pārmaiņu apjoms turpmāk nemazināsies tik strauji, kā novērots līdz šim, joprojām zemā iekšzemes pieprasījuma līmeņa un uzņēmumu izdevumu optimizācijas ietekmē arī tuvākajā nākotnē turpināsies patēriņa cenu mazināšanās un tiks novērota deflācija.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 18. nov.). Straujais inflācijas kritums: bāzes efekta loma. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/480
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Straujais inflācijas kritums: bāzes efekta loma" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/480>.

Līdzīgi raksti

Up