20.12.2012.

Tautsaimniecības izaugsme veicina naudas piedāvājuma kāpumu

Visa gada garumā augošie produkcijas izlaides rādītāji, ko nosaka gan privātā patēriņa pieaugums, gan eksporta izaugsme, veicināja uzņēmēju noguldījumu kāpumu arī novembrī, vienlaikus nosakot kopējā naudas piedāvājuma palielināšanos. Iekšzemes kredītu portfelis nedaudz samazinājās, gandrīz nemainoties iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, bet samazinoties mājsaimniecību kredītportfelim.

Patērētāju noskaņojums bija pozitīvs, augošie ienākumi un zemās noguldījumu procentu likmes mudināja vairāk tērēt, līdz ar to izteiktāk iezīmējoties uzņēmēju noguldījumu noteicošajai lomai naudas piedāvājuma struktūrā. Novembrī uzņēmumu noguldījumi pieauga par 3.6%, kamēr mājsaimniecību noguldījumi - tikai par 0.8%, savukārt gada 11 mēnešos kopā šī attiecība bijusi vēl izteiktāka – attiecīgi 6.5% un 0.6%.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, novembrī palielinājās par 1.8%, uzrādot straujāko kāpumu kopš pērnā gada decembra, būtiski augot iekšzemes noguldījumiem uz nakti un nedaudz - noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un skaidrās naudas apjomam apgrozībā. Negatīvās reālās noguldījumu procentu likmes aizvien noteica to, ka augošie ienākumi koncentrējās norēķinu kontos bankās, bet termiņnoguldījumi turpināja sarukt. Novembrī skaidrās naudas pieprasījuma dinamika beidzot atgriezusies mērenāka gada kāpuma robežās, pārvarot pērnā gada nogalē vērojamās ar "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanu un baumu par atsevišķu banku darbību saistītās ažiotāžas ietekmi.

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Novembrī nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums praktiski nemainījās, uzņēmumu kredītportfeļa gada pārmaiņu temps, no bāzes izslēdzot šogad licenci zaudējušo banku rādītājus, uzlabojās līdz mīnus 2.0%, kas ir niecīgākais sarukums kopš 2009. gada vidus. Savukārt mājsaimniecību kredītportfelis turpināja vienmērīgā samazinājuma tendenci, kas vērojama jau kopš 2008. gada nogales (ik mēnesi tas samazinās 0.5-1% robežās). Līdz ar to, ievērojot privātpersonu noguldījumu stabilitāti, secināms, ka mājsaimniecību finanšu ievainojamības riski aizvien sarūk.

Novembra tendences naudas piedāvājuma dinamikā atbilst tautsaimniecībā kopumā vērojamajai attīstībai un, lai gan nākamajā gadā iespējama izaugsmes piebremzēšanās, krasas tendenču pārmaiņas nav gaidāmas. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums veicinās patēriņu un audzēs uzņēmēju rīcībā esošos līdzekļus. Savukārt tiem radīsies iespēja vairāk resursu ieguldīt attīstībā, mazinot kopējo parādu slogu un veiksmīgāk pārvarot pašreizējās ierobežotās kreditēšanās iespējas. Jau pavasarī varam prognozēt uzņēmumu kreditēšanas atgriešanos pozitīvas gada izaugsmes sektorā. Vienlaikus kredītiestāžu sektorā gaidāma tālāka kredītu/noguldījumu attiecības uzlabošanās, nostiprinot arī finanšu sistēmas stabilitāti. 

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Tautsaimniecības izaugsme veicina naudas piedāvājuma kāpumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1113
MLA: Purviņš, Vilnis. "Tautsaimniecības izaugsme veicina naudas piedāvājuma kāpumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1113>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up