05.03.2021.

Tautsaimniecības sektoru dažādie likteņi pasaules veselības krīzē atspoguļojas arī maksājumu bilancē

Rīgas konteineru osta
Foto: Shutterstock

2020. gada 4. ceturksnī pasaules ekonomiskās aktivitātes atgūšanās sekmēja turpmāku Latvijas preču eksporta pieaugumu, kamēr pakalpojumu eksports, ik pa laikam pastiprinoties pārvietošanās un kontaktēšanās ierobežojumiem, turpināja stagnēt.

Pandēmijas apstākļos Latvijas preču eksports gadā kopumā spēja pat pieaugt, taču turpmākā izaugsme nebūs tik strauja, apzinoties problēmas piegāžu ziņā un turpmākas ražošanas pieauguma iespējas no sasniegtā rekordapjoma. Nevaram būt droši, ka arī turpmāk pārrobežu ekonomisko aktivitāti nekavēs administratīvi ierobežojumi un infekcijas uzliesmojumi.

Kā krīzē, tā atkopšanās fāzē Latvijas preču eksportu sekmēja gan partnervalstu tautsaimniecību veiksmīgāka attīstība uz Eiropas fona, gan ražoto produktu struktūra, kas baudīja noturīgāku pieprasījumu pandēmijas apstākļos.

2020. gada graudaugu rekordraža, kas trāpīja uz palielinātu pieprasījumu un augošām cenām, turpināja celt Latvijas preču eksportu arī pērnā gada 4. ceturksnī. Strauji turpināja augt mehānismu un elektronikas eksports, un gada pēdējā ceturksnī koksnes eksportētāji baudīja pieprasījuma un cenu kāpumu.

Preču eksporta vērtība 2020. gada 4. ceturksnī pieauga par 14.5% un gadā kopumā pārsniedza 2019. gada vērtību par 4.3%.

Pavisam cita aina vērojama pakalpojumu eksportā, kur arī 4. ceturksnī atkopšanās no dziļā 2. ceturkšņa aktivitātes krituma bija pavisam neliela un vairāk nekā par piekto daļu atpalika no iepriekšējā gada pēdējā ceturkšņa līmeņa. Vissmagāk cietušais braucienu eksports 4. ceturksnī spēja sasniegt tikai ap ceturtdaļu iepriekšējā gada līmeņa, tā kā pārvietošanās ierobežojumi joprojām nemazinājās un saglabājās cilvēku piesardzība pret atpūtas un darījumu braucieniem.

Nedaudz atkopās transporta nozares eksports, izņemot gaisa transportu. Savukārt pieprasījums pēc citiem pakalpojumiem - saimnieciskās darbības, telesakaru, datoru un informācijas - pandēmijas apstākļos pat pieauga.

Preču eksporta izrāvienam ievērojami pārsniedzot importa pakāpenisko atgūšanos, kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance 4. ceturksnī pieauga līdz 2.7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopā ar pārpalikumu ienākumu kontos (4.8% no IKP), 2020. gada 4. ceturksnī tekošā konta bilancē izveidojās pārpalikums 7.5% apmērā no IKP.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP
Avots: Latvijas Banka

Ienākumu kontu dinamiku noteica sākotnējo ienākumu konts, kas 2020. gada 4. ceturksnī palielinājās, lauksaimniekiem saņemot Eiropas Savienības subsīdijas. Pārpalikumu palielināja arī mazākas ārvalstu investoru Latvijā dividendes sākotnējo ienākumu konta debeta pusē, pandēmijas norisēm mazinot investoru peļņu.

Finanšu kontā 4. ceturksnī lielākās plūsmas bija saistītas ar Latvijas Bankas dalību Eirosistēmas monetārās politikas operācijās un valdības parāda vērtspapīru atlikuma samazināšanos. Tiešo investīciju formā Latvijā turpinājās līdzekļu ieplūde (par 2.2% no IKP) gan jauna kapitāla, gan reinvestētās peļņas formā.

APA: Kalniņš, G. (2021, 19. jun.). Tautsaimniecības sektoru dažādie likteņi pasaules veselības krīzē atspoguļojas arī maksājumu bilancē. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5152
MLA: Kalniņš, Guntis. "Tautsaimniecības sektoru dažādie likteņi pasaules veselības krīzē atspoguļojas arī maksājumu bilancē" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.06.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5152>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up