29.06.2022.

Tēriņi aug – uzkrājumi dilst

Ilustratīvs attēls vīrietis pārskata čekus
Foto: Shutterstock

Krass energoresursu cenu kāpums un tam pakārtotās izmaiņas citu preču un pakalpojumu cenās, būtiski palielinājis iedzīvotāju izdevumus, liekot ķerties pie pandēmijas laikā uzkrātā. Ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistītie ģeopolitiskie riski bremzē uzkrājumu tērēšanu, tomēr gaidāmais straujais cenu kāpums rudenī, būtiskai daļai mājsaimniecību mazinās jebkādas iespējas veidot finansiālu drošības spilvenu. Nenoteiktība tautsaimniecības norisēs un apgrūtinošā investīciju lēmumu pieņemšana augstas inflācijas apstākļos, neveicina uzņēmumu kreditēšanas dinamisku izaugsmi. Vien mājsaimniecības joprojām aktīvi izmanto pēdējos zemo procentu likmju perioda mēnešus, aizņemoties gan mājoklim, gan patēriņam

Inflācijas kāpums un no tā atpaliekošais darba samaksas pieaugums (tātad - reālo ienākumu sarukums), kā arī praktiski neierobežotās pēcpandēmijas tēriņu iespējas, mainījušas vairāk nekā divus gadus ilgušo tendenci - veidot uzkrājumus. Pēdējo mēnešu laikā turpinājis mazināties iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps. Kopš marta tas aizvien vairāk atpaliek arī no gada inflācijas rādītāja (maijā attiecīgi 8.2% un 16.9%). Noguldījumu atlikums absolūtā izteiksmē martā, aprīlī un maijā gan audzis, tomēr visai nedaudz, un galvenokārt nefinanšu uzņēmumu sektorā (kopā par 5.0%), iedzīvotāju iztērētajam nonākot uzņēmumu kontos. Līdz ar to mājsaimniecību noguldījumi trīs mēnešos palielinājušies vien par 0.4%, tai skaitā termiņnoguldījumiem sarūkot par 3.8% (pēdējo 12 mēnešu laikā – par 14.9%), kas jau norāda uz nebaltai dienai veidoto uzkrājumu izlietošanas nepieciešamību vismaz daļā sabiedrības.

Pavasarī kreditēšanas aktivitāte nedaudz uzlabojās, galvenokārt uz mājsaimniecību kreditēšanas rēķina, kā arī atsevišķiem uzņēmumiem mēģinot relatīvi lēti aizņemties pirms procentu likmju paaugstināšanas un paspēt izmantot līdzekļus, pirms inflācija sasniedz jaunus augstumus. Martā – maijā iekšzemes kredītportfelis (neskaitot kredītus valdībai) palielinājās par 1.7%, mājokļa kredītu portfelim augot par 1.4% un patēriņa kredītiem – par 3.6%, bet kredītiem nefinanšu sabiedrībām – par 0.5%. Tas atspoguļojās arī kredītportfeļa gada pārmaiņu tempos - izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekmi, iekšzemes kredītiem kopumā gada pieauguma temps maijā veidoja +1.9%, kredītiem mājsaimniecībām sasniedzot +4.1%, kamēr kredītiem nefinanšu uzņēmumiem tas saglabājās negatīvs (-3.9%). No jauna izsniegto kredītu apjoms martā - maijā par 14.7% pārsniedza pērnā gada atbilstošajā periodā izsniegto (tostarp nefinanšu sabiedrībām par 18.5% un mājsaimniecībām - par 10.1% vairāk). Tomēr kopumā kreditēšanas nozīme tautsaimniecības attīstības finansēšanā turpināja rukt – kredītu attiecību pret iekšzemes kopproduktu šā gada 1. ceturksnī sarukusi līdz 36.5% (pērnā gada 4. ceturksnī 37.8%; 1. ceturksnī pirms gada 40.9%).

Algu kāpumam atpaliekot no inflācijas skrējiena, iedzīvotāju reālie ienākumi turpinās mazināties un noguldījumu atlikums bankās, īpaši mājsaimniecību sektorā, varētu sākt sarukt arī absolūtā izteiksmē. Sarukumu mīkstinošs faktors, iespējams, būs gaidāmais eiro bāzes likmju kāpums, kas, paaugstinot naudas cenu, varētu stimulēt bankas uz noguldījumu procentu likmju paaugstināšanu. No vienas puses, tas mazinātu skaidrās naudas kā uzkrāšanas līdzekļa augošo pievilcību, bet no otras – palielinātu banku resursu bāzi augstāku starpbanku naudas tirgus likmju apstākļos. Taču pēdējais faktors varētu būt mazāk nozīmīgs, jo uzņēmumu kreditēšanu joprojām ierobežos piesardzības līmenis jaunu investīciju veikšanā un netālā nākotnē – arī prognozējamais procentu likmju kāpums. Tas varētu palēnināt arī pašreiz visai lielo mājsaimniecību mājokļa un patēriņa kreditēšanas aktivitāti.

Izsniegto iekšzemes kredītu un piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)

 

Avots: Latvijas Banka * Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālām pārmaiņām Latvijas komercbanku sektorā un izmaiņām institucionālo sektoru klasifikācijā.

APA: Purviņš, V. (2022, 08. dec.). Tēriņi aug – uzkrājumi dilst. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5623
MLA: Purviņš, Vilnis. "Tēriņi aug – uzkrājumi dilst" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 08.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5623>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up