29.04.2016.

Tieša runa: veselības aprūpes reformas neizslēdz papildu finansējuma piesaisti nozarei

Latvijas Televīzijas (LTV) 27. aprīļa raidījumā "Tieša runa" izvērtās spraigas diskusijas par to, kas īsti veselības aprūpes sistēmai ir nepieciešams – papildu nauda vai reformas?

Diskusijas laikā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Dr. habil. med. Valdis Keris vairākkārt atsaucās uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Komisijas (EK) ziņojumiem, kuros it kā secināts, ka visas reformas Latvijas veselības nozarē jau esot veiktas un faktiski nepieciešams tikai papildu finansējums.

Apgalvojums, ka reformas vairs nav nepieciešamas, ir pretrunā ar Finanšu ministrijas audita rezultātiem, kur identificēts caurskatāmības trūkums nozares finansējuma sadalē (sk. šeit). Pie līdzīgiem un pat vēl skarbākiem secinājumiem iepriekš nonākusi arī Valsts kontrole - "… aprēķinātie veselības aprūpes pakalpojumu tarifu izmaksu veidi jeb elementi nav patiesi, pamatoti un aktuāli…''.

Turklāt Kera kunga apgalvojumu ir sarežģīti atrast arī abu starptautisko iestāžu ziņojumos. Katrs pats var par to pārliecināties (tāpat kā par to, ka arī vairāki citi Kera kunga apgalvojumi ir tukšas pļāpas, piemēram, kopā ar arodbiedrību līderi vērstie nepamatotie uzbrukumi Latvijas Bankai - http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/melu-detektors-vai-peteris-krigers-saka-patiesibu.a179224/).

EK 2015. gada ziņojumā par Latviju vesela apakšnodaļa veltīta strukturālām problēmām veselības aprūpes sistēmā. Lai gan jau sākotnēji tiek uzsvērts, ka sistēma cieš no zema publiskā finansējuma un augstiem privātiem tēriņiem, ziņojumā arī nepārprotami norādīts uz daudzām sistēmas nepilnībām, kuras ar reformu palīdzību būtu jākoriģē, piemēram, nepietiekama ģimenes ārstu finansējuma sasaiste ar kvalitāti, pāreja uz slimnīcu finansēšanu caur DRG sistēmu (ar diagnozēm saistītu grupu (Diagnosis related groups) apmaksas modelis), medicīnisko vadlīniju izstrāde utt.

Arī PVO (sk. pētījumu) paralēli norāda gan uz zemu finansējuma apjomu, gan uz izmaksu efektivitātes novērtēšanas un sistēmas caurskatāmības trūkumu.

Pie līdzīgiem secinājumiem esam nonākuši arī Latvijas Bankā, un mūsu viedoklis ir un paliek nemainīgs – Latvijas veselības aprūpes nozarei ir nepieciešamas gan reformas, gan nauda.

Pašreizējos apstākļos, bez skaidri definēta un caurskatāma veselības aprūpes pakalpojumu groza, kā arī pamatota un aktuāla tarifu/cenu aprēķina, pat trūkstošā finansējuma apjoma noteikšana nav viegli paveicams uzdevums. Tādēļ pakalpojumu groza un aktuālu tarifu/cenu noteikšana ir darbības (jeb reformas) ar visaugstāko prioritāti. Arī e-veselības projekta pilnvērtīga realizācija ir darāmo darbu saraksta augšgalā.

Savukārt tālāka finansēšanas sistēmas modeļa izstrāde jau ir diskusiju temats. Viens variants ir radīt regulētas konkurences apstākļus obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, kas jau kopš 2006. gada sekmīgi darbojas Nīderlandē. Turklāt sistēmas efektivitāti apliecina vairāki pētījumi (piemēram, šis).

27. aprīļa LTV raidījuma diskusiju karstumā starp argumentiem par finansējuma piesaistes veidiem izskanēja trāpīga frāze no ģimenes ārsta Lonarda Augusta, kurš teica, ka galvenais ir pacients. Tādēļ vērts minēt, ka Nīderlandē iedzīvotāju pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem ir starp augstākajām Eiropā un vienlīdz pieejama gan iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, gan turīgiem iedzīvotājiem (skat. attēlu). Par šādiem rādītājiem Latvijā šobrīd varam vien cerēt.

Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ, ienākumu apjoma dalījumā (%; 2013. gadā) 

Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā

Avots: Eurostat

Piezīme: Pirmā kvintīle raksturo iedzīvotājus ar zemākajiem ienākumiem, savukārt piektā – ar augstākajiem. 

 

APA: Vilerts, K., Rutkaste, U. (2019, 25. may.). Tieša runa: veselības aprūpes reformas neizslēdz papildu finansējuma piesaisti nozarei. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/516
MLA: Vilerts, Kārlis. Rutkaste, Uldis. "Tieša runa: veselības aprūpes reformas neizslēdz papildu finansējuma piesaisti nozarei" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 25.05.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/516>.

Komentāri ( 4 )

  • zostiņa

    29.04.2016 12:05

    Diezgan muļķīgas idejas. Pirmkārt, pāreja uz jaunu sistēmu nozīmē maksāt dubulti. Vēža slimnieki, sirds slimnieki, diabēta slimnieki paliks vecajā valsts sistēmā, jo tik negatīvu risku nevienam privātajam neuzspiedīs. Šajā apdrošināšana sistēmā būs pamatā jauni un veseli cilvēki, tātad katru gadu tiks izmaksātas milzīgas dividendes. Kad šie jaunie ci;lvēki pamazām paliks veci un sāks bojāties, būs SICCO scenārijs - no viņiem visādi kratīsies vaļā, vai vienkārši nemaksās par pakalpojumiem.

    Cik var kāpt uz tā paša grābekļa ...

    Turklāt Latvijā ir varena apdrošināšanas sabiedrību bankrota vēsture, no zila gaisa bankrotēja tolaik otrā lielākā sabiedrība Alianse. Kas pārņems no turienes sliktos riskus? Atkal dumjā valsts?

  • zostiņa

    29.04.2016 12:11

    Interesanti, ka Latvijas banka atsaucas uz avotiem, kuri skaidri formulē "Less wealthy countries on the recovery from financial crisis?" - "The top end of the ranking in 2014 did show a concentration of the wealthier countries, which was more obvious than in any previous edition. It would seem that these countries were able to avoid the (rather modest) effects of the financial crisis"

    Tātad bagātās ES valstis finanšu krīzes sekas uzkrāva mazāk bagātajām

    Kas arī ir nebagātās Latvijas problēma: ja nebūtu jāzaudē 23 miljardi EUR Latvijas komercbanku sistēmas glābšanai (SVF dati kumulatīvi 2008-2015), tad nekādu problēmu ar veselības aprūpi nebūtu.

  • Kārlis Vilerts

    29.04.2016 13:43

    Paldies par komentāriem!

    Vai arī "skaidri definēta un caurskatāma veselības aprūpes pakalpojumu groza, kā arī pamatota un aktuāla tarifu/cenu aprēķina izveidi" Jūs sauksiet par muļķīgām idejām?

    Riska selekcija ir problēma šāda veida sistēmās, bet ar to cīnās veidojot riska izlīdzināšanas mehānismus. Tas ir viens no (ja ne vis) būtiskākajiem priekšnoteikumiem privāto apdrošinātāju piesaistē.

    Nenoliedzami pirms privāto apdrošinātāju iesaistes sistēmā būtu nepieciešami apjomīgi priekšdarbi normatīvā regulējuma izstrādē un pilnvērtīgas informācijas nodrošināšanā.

    Šis ir viens no potenciālajiem sistēmas finansēšanas mehānismiem. Labprāt dzirdētu Jūsu viedokli par citām alternatīvām.

  • zose

    29.04.2016 18:07

    Latvijas likums par apdrošināšanas līgumu nekādu tādu ārēju riska izlīdzināšanas mehānismu neparedz. Ja to ieviestu, tad rastos jautājums par citiem apdrošināšanas veidiem - kāpēc neieviest tur. Tas būtu starta šāviens bezprecedenta mahinācijām apdrošināšanas sektorā. Katrs kaut cik pieredzējis apdrošināšanas ārsts pratīs jebkuru nieru kaiti iekodēt kā diabētu un otrādi.

    Turklāt sistēmā ar izlīdzināšanu samazinās izmaksu optimizācijas jēga un saimnieciskums. Šādas sistēmas tuvojas sociālās apdrošināšanas sistēmām, kāda Latvijā jau ir. Taču administratīvās izmaksas sociālā sistēmā ir 3-4%, privātā 25%.

    Latvijā vienīgā iespēja ir katastrofiskais pūls. Taču arī tas būs problemātiski, jo Latvijā ārsti ir atbildīgi tikai savas sapuvušās borģeles līmenī, un nekāda valstiska atbildība nevienam ārstam nevar tikt uzlikta. Mēģinājumi kaut ko uzspiest beigsies tiesās.

    Līdz ar to vispār nav aptverams, kādas izmaiņas prasīs šīs apdrošināšanas ieviešana. Likvidēt 4. maija republiku būtu vieglāk.

    Reālāks risinājums būtu papildapdrošināšanas ieviešana ar tīri komplementāru funkciju. Taču tas pasaulē darbojas tikai mutualizācijas kontekstā. Latvijā nekāda mutualizācija nav iespējama, priekš tam te ir pārāk mazs tirgus, mutualizēt varētu sākot ar 300 MEUR gada prēmiju.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up