29.04.2021.

Trīs iemesli, kāpēc pārtikas mazumtirdzniecības cenas aug lēnāk par globālām cenām

Augļi tirdzniecības vietā, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Globālās pārtikas cenas no pērnā gada vidus nemitīgi pieaug un pašlaik ir augstākajā līmenī pēdējo septiņu gadu laikā. Taču mazumtirdzniecības veikalu plauktos būtiskas cenu pārmaiņas pārtikas produktiem nav novērojamas – kopumā pārtikas cenas šā gada martā bija līdzīgas kā pirms gada (vēl precīzāk – saruka par 0.4%). Kāpēc tā?

Pārtikas izejvielu globālās cenas ietekmē pārtikas mazumtirdzniecības cenas ar dažu mēnešu kavēšanos, un tas ir tikai viens no gatavo pārtikas produktu izmaksu posteņiem. Tādējādi, lai arī graudu globālo cenu kāpums par trešdaļu izskatās straujš, reāli tas pusgada laikā var sadārdzināt baltmaizes klaipu par pieciem centiem (kas ir mazāk nekā ierastās cenu svārstības dažādu pārdošanas akciju dēļ).

Pārtikas izejvielu globālās cenas pieaug dažādu iemeslu dēļ

Globālās pārtikas cenas pieaug jau desmit mēnešus pēc kārtas. Būtiski auga graudaugu cenas, atspoguļojot gan spēcīgu pieprasījumu no importētājvalstīm (Ķīnas), gan arī mazāku eksportu no Krievijas (ieviests eksporta nodoklis, lai mazinātu pārtikas cenu kāpumu iekšējā tirgū). Globālā graudaugu raža bijusi diezgan laba, bet cenu pieaugumu noteica lielāka vēlme veidot graudaugu uzkrājumus, lai apdrošinātos pret iespējamiem piegādes traucējumiem. Nedaudz pieauga arī globālās cenas piena produktiem (spēcīgs pieprasījums no Ķīnas un Rietumeiropas) un gaļai (augsts pieprasījums laikā, kad atsevišķās Eiropas valstīs uzliesmo putnu gripa un Ķīnā atkal parādās cūku mēris). Cukura cenu kāpums atspoguļo naftas cenas atkopšanos pēdējo mēnešu laikā, kā rezultātā cukura vietā arvien biežāk tiek ražots etanols.

Zemāk – trīs iemesli, kāpēc pārtikas mazumtirdzniecības cenas Latvijā atpaliek no globālām pārtikas izejvielu cenām.

1. Pārtikas izejvielas ir tikai viens no gatavo pārtikas produktu izmaksu posteņiem

Gatavo pārtikas produktu cenu būtiski ietekmē arī darbinieku atlīdzība, degviela, elektrība, uzglabāšanas izmaksas, iepakojums. Piemēram, cena, par kuru svaigpiens tiek iepirkts no zemniekiem, ir trīsreiz mazāka par pasterizētā piena cenu mazumtirdzniecības veikala plauktā. Lai cik paradoksāli tas neliktos, arī graudi veido visai nelielu daļu no maizes cepšanas izmaksām. Pandēmijas izraisītā krīze būtiski mazināja algu celšanu un energoresursu cenas, kas lielā mērā ļāva kompensēt pārtikas izejvielu globālo cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu pašizmaksu.

2. Pārtikas izejvielu globālās cenas novēloti ietekmē pārtikas mazumtirdzniecības cenas

Pat ja globālā graudu cena pēkšņi divkāršosies, maizes mazumtirdzniecības cena šodien vēl paliks nemainīga. Pirmkārt, maizes cepšanai tika izmantoti graudi (milti), kas tika iegādāti iepriekš un par iepriekšējo, zemāko cenu. Otrkārt, arī produktu piegādes cenas noteiktam periodam ir fiksētas. Dažām izejvielām un gataviem pārtikas produktiem var būt visai ilgs glabāšanas termiņš – šajos gadījumos visai iespaidīgs ir kavējums starp pārtikas izejvielu globālām cenu pārmaiņām un mazumtirdzniecības cenu dinamiku. Piemēram, Latvijas Bankas pētījuma nr.1/2020 rezultāti liecina, ka, mainoties cukura globālām cenām, puse no transmisijas uz cukura mazumtirdzniecības cenām parasti notiek astoņu mēnešu laikā, bet pilna transmisija var aizņemt pat divus gadus. Ja šajā periodā cukura cenu dinamika nomainās uz pretējo, pilnu transmisiju mēs veikalu plauktos tā arī neredzēsim nekad.

Graudu, piena vai gaļas gadījumos transmisija ir ātrāka, bet arī tā var aizņemt dažus mēnešus. Tādējādi, pat ja globālās pārtikas cenu pieaugums izrādīsies noturīgs, pārtikas mazumtirdzniecības cenas augs pakāpeniski.

3. Mazumtirdzniecības cenas samazina sīvāka konkurence

Pēdējo mēnešu laikā pārtikas mazumtirdzniecības cenas Latvijā aug nedaudz lēnāk, nekā varēja gaidīt, ņemot vērā globālās pārtikas izejvielu cenu dinamiku un to novēloto ietekmi uz gatavu pārtikas produktu cenām. Tam par iemeslu varētu būt Lidl un Mere mazumtirdzniecības gigantu pakāpeniska ienākšana Latvijā, kas nozīmētu sīvāku konkurenci mazumtirdzniecības tīklu vidū un tādējādi arī mazāku uzcenojumu. Daži mazumtirdzniecības tīkli varēja samazināt produktu cenas vēl pirms jaunienācēju ekspansijas, tādā veidā cenšoties ierobežot to izplešanās ambīcijas.

Viedokļraksts publicēts portālā nozare.lv

APA: Krasnopjorovs, O. (2024, 23. apr.). Trīs iemesli, kāpēc pārtikas mazumtirdzniecības cenas aug lēnāk par globālām cenām. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5200
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Trīs iemesli, kāpēc pārtikas mazumtirdzniecības cenas aug lēnāk par globālām cenām" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5200>.

Restricted HTML

Up