01.01.2023.

Trīs ieteikumi labākam un mierīgākam 2023. gadam

Ilustratatīvs attēls: Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā Rīgā
Foto: Robert Sils / Shutterstock.com

Aizejošais ir bijis skarbs gads, pat pēc pēdējo pandēmijas gadu standartiem – Krievijas sāktais karš Ukrainā, straujais cenu kāpums. Nākamā gada sākumā tiek prognozēta īslaicīga un sekla recesija Latvijas tautsaimniecībā. Kā nodzīvot 2023. gadu, saglabājot ne tikai nopelnīto naudu un sirdsmieru, bet arī mēģinot atrast laimi? Zemāk – trīs mani personīgie ieteikumi, lai 2023. gads tieši jums nestu labklājību un mieru.

Nē – neparedzētiem pirkumiem un pārsteidzīgiem ieguldījumiem. Kad nauda zaudē vērtību augstās inflācijas dēļ, rodas kārdinājums to ātri iztērēt vai steidzami ieguldīt. Tomēr, vai tiešām nepieciešams visjaunākā zīmola mobilais tālrunis, ja esošajam nav ne vainas? Savukārt "investīciju" projekti, kuri it kā garantē lielu atdevi, var arī izrādīties krāpniecība, kas noved pie finanšu zaudēšanas. Kazino, finanšu piramīdas, kriptovalūtas, nezināmu uzņēmumu akciju vai "investīciju zelta" pirkšana lielākoties sniedz finansiālu labumu tikai to organizētājiem, bet ne lētticīgiem ieguldītājiem, it īpaši tādiem, kas par šādām "shēmām" pirms tam nav zinājuši. Tuvākajā laikā es neiesaku investīciju nolūkos iegādāties arī nekustamo īpašumu – mājokļu tirgus ir piebremzējies un 2023. gadā cenas noteikti neaugs tik strauji kā 2020.-2021. gadā. Protams, tas attiecas uz nekustamo īpašumu kā spekulācijas un investīciju objektu, nevis pārdomātu un rūpīgi izplānotu mājokļa iegādi, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus. Šādā gadījumā šķērslis nebūtu arī augstākas procentu likmes, jo ekonomika attīstās viļņveidīgi un pienāks laiks, kad tās atkal samazināsies.

Viens no drošākajiem ieguldījumu instrumentiem ir valsts krājobligācijas (kuras ikviens var iegādāties pats), bet peļņa nav pārāk augsta. Ja vēlies riskēt un nopelnīt vairāk, jāsaprot, ko dari, vai jāizmanto profesionāļu pakalpojumi. Finanšu ieguldījumi acumirklī nepadarīs cilvēku par miljonāru, lai arī ko apgalvotu reklāmas no sērijas "vecmāmiņa tikko nopelnīja savu pirmo miljonu kriptovalūtu tirgū". Cilvēks, kurš iegulda vienu eiro, lai pēc gada saņemtu miljonu, nākamgad, visticamāk, paliks bez sava sākotnējā eiro vai vismaz lielas daļas no tā.

Nē – ātriem kredītiem un lombardiem. Otra galējība – nemitīga dzīvošana parādos, aizņemoties desmit eiro līdz algas izmaksai – arī kaitē personīgajām finansēm. Ar patēriņa kredīta ņemšanu vienmēr ir jābūt ļoti piesardzīgam – rūpīgi izvērtējot iespēju to atmaksāt, īpaši laikā, kad aug procentu likmes.

Ja ātrajā kredītā pirktās lietas nepalīdzēs vairāk pelnīt, tad būtu labi tās nepirkt.

Atcerieties, ka kāzu svinēšanai paņemtais kredīts var kļūt par šķiršanās iemeslu. Ja jāņem kredīts, lai apmaksātu kārtējos komunālos rēķinus, īslaicīgu finansiālo grūtību gadījumā no ekonomiskā skatu punkta pareizāk būtu vienoties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par maksājumu atlikšanu, bet, ja grūtības ir ilgtermiņā, – jāapdomā mājokļa maiņa uz uzturēšanā lētāku.

Īpaši uzmanīgiem jābūt, aizņemoties no nebanku aizdevējiem. Tajos kredītu saņemt ir ātrāk un vienkāršāk nekā komercbankās, taču procentu likme ir ievērojami augstāka (kas kompensē augstu risku, ka izsniegtais aizdevums netiks atmaksāts). Tā vien šķiet, ka ikmēneša procentu likme 4% ir zema – šodien ņem 100 eiro, bet pēc mēneša atdod 104. Taču saliktie procenti nozīmē, ka gada procentu likme šajā gadījumā ir 60%, kas var iedzīt "parādu slazdā". Pirmais solis ceļā uz finansiālu (ja ne neatkarību, tad vismaz) stabilitāti – pilnībā pārtraukt izmantot kredītlīnijas un iet lombardiem ar līkumu.

Pasniegt labāko dāvanu sev un tuviniekiem. Vissvarīgākās lietas dzīvē ir pavisam vienkāršas un bieži vien – bezmaksas. Varbūt nav vērts pavadīt daudzas stundas bezjēdzīgā drūzmā veikalos? Cilvēki biežāk nožēlo to, ko dzīvē nav izdarījuši, nevis to, ko ir izdarījuši. Tāpēc labākā dāvana sev būtu uzdrošināties sākt darīt lietas, kas padara tevi un citus laimīgākus jau šodien, piemēram, apgūt kaut ko tādu, par ko jau sen sapņoji. Lai tava dāvana sev pašam izdotos un nepaliktu tikai kā liels sapnis, pie kura atgriezies pēc gada, ieplāno savas dāvanas saņemšanu. Piemēram, ja vēlies apgūt jauno on-line kursu, piesakies tam un ieliec savā kalendārā konkrētus laikus, ko tam veltīsi.

Savukārt labākā dāvana citiem ir kopā pavadītais laiks, uzmanība, cieņa un mīlestība.

Ir tik daudz iespēju šādām nemateriālām dāvanām sev un citiem (kas gan neatceļ materiālās dāvanas), ka, tās izmantojot, vairs neatliks laika uztraukties par nākamajām krīzēm. Lai arī krīzes periodā materiālā labklājība uz laiku var pazemināties, valsts atbalsta programmas var būtiski mīkstināt krīzes sekas – kā tas bija pandēmijas laikā un notiek pašlaik straujā energoresursu cenu kāpuma periodā. Turklāt jāņem vērā, ka dažreiz bažas par nākotni var arī neīstenoties, kā tas bija, piemēram, ar slavenajiem 2000. un 2012. gadu "pasaules galiem" vai "globālās finanšu sistēmas sabrukumu".

Krīzes ir bijušas un būs vienmēr. Valsts uzdevums ir palīdzēt tiem, kuriem pašiem ar to ir grūti tikt galā. Un ikvienam ir būtiski atrast tādu nodarbi, kas pašam patīk un sanāk vislabāk. Izcili skolotāji, ārsti un citu profesiju pārstāvji ir nepieciešami arī smagāko krīžu laikā. Un krīzes agri vai vēlu, bet beidzas. Lai nākamais gads mums visiem ir labāks par aizvadītajiem trim!

 

APA: Krasnopjorovs, O. (2023, 08. feb.). Trīs ieteikumi labākam un mierīgākam 2023. gadam. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5798
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Trīs ieteikumi labākam un mierīgākam 2023. gadam" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 08.02.2023. <https://www.makroekonomika.lv/node/5798>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up