20.12.2016.

Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis

  • Linda Vecgaile
    Linda Vecgaile
    Latvijas Bankas ekonomiste
Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis
Foto: Shutterstock
Lai gan tūrisma nozarei [1] Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma (1. attēls) [2], tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju. Tā nodrošina darbu (2. attēls) ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Par tūrisma eksportu. Tūrisma nozares panākumi Latvijā

Ar tūrisma jomu saistītās institūcijas aktīvi rūpējas, lai piesaistītu viesus no ārvalstīm, un pēdējā laikā arvien biežāk medijos lasām ziņas par panākumiem, kas pozitīvi aizplīvuro iepriekšējos gados piedzīvotās neveiksmes.

Piemēram, 2014. gadā sarūgtinājumu par tūrisma datu pasliktināšanos veicināja Krievijas viesu Latvijā samazināšanās [3]. To noteica Krievijas ekonomikas bremzēšanās un rubļa vērtības dramatiskais kritums attiecībā pret eiro.

Tomēr vienlaikus priecīgi izskanēja paziņojumi, ka viesnīcās mainījies viesu sastāvs - mazāku apkalpoto viesu skaitu no Krievijas kompensējis viesu pieaugums no Eiropas Savienības (ES) valstīm. To veicināja gan Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss 2014. gadā, gan arī Latvijas prezidentūra ES Padomē 2015. gadā. Abi gadi vairoja Latvijas popularitāti, līdzās, piemēram, iebraukušajiem ierēdņiem, pulcinot arī tūristus un žurnālistus.

Idejiski, grandiozu starptautisku pasākumu skaitam mazinoties, arī ieceļotāju skaitam būtu jāmazinās. Tomēr šogad notiek pretējais. Pirmā pusgada periodā pozitīvā tendence tūrisma pieauguma jomā turpinās – pieaug gan ārvalstu viesu skaits, gan arī ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits (3. attēls).

 

Turklāt arī Krievijas viesu skaits salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn ir nedaudz palielinājies. Vislielāko devumu viesu skaita pieaugumā 2015. gadā veidoja Lietuva, Igaunija, Apvienotā Karaliste, ziemeļvalstis (4. attēls).

 

Tās pašas valstis turpināja veidot pieaugumu arī šā gada sešos mēnešos, piepulcinot arī viesus no ASV. Pieaugumu pēdējā pusgadā veicināja arī viesu pieplūdums, piemēram, no tādām eksotiskākām valstīm kā Ķīna un Izraēla.

Ķīnas gadījumā viena no Latvijas panākumu atslēgām ir ģeogrāfiskais novietojums, jo liela daļa ķīniešu dodas, piemēram, uz Helsinkiem un tālāk uz Baltijas valstīm. Savukārt Izraēlas faktoru skaidro “WizzAir” atvērtais tiešais savienojums ar šo valsti.

Viesu pieplūdums liecina, ka mēs kā valsts spējam apmierināt ārvalstu iebraucēju pieprasījumu. Iespējams, to skaidro spēja piedāvāt sakārtotu vidi un infrastruktūru, kvalitatīvu atpūtu un dažādus pakalpojumus, jo līdzās viesiem no kaimiņvalstīm lielu daļu pastāvīgo iebraucēju veido komforta un kvalitātes ziņā izlutinātie viesi no attīstītajām valstīm, piemēram, no Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas.

To varētu pamatot, piemēram, jaunākais "Ceļojumu un tūrisma konkurētspējas ziņojums" par 2015. gadu, kas salīdzina 90 dažādus ar tūrisma jomu saistītus kritērijus, kas ir būtiski ieceļotājiem, izvērtējot 141 valsti. Latvija šo valstu reitingā saņēmusi 4 no 7 maksimālajiem punktiem, kas uz kopējā fona izskatās gluži labi [4].

Daži no kritērijiem ir, piemēram, drošība (Latvija ieguvusi 5.8 punktus; salīdzinājumam – Vācijā šis kritērijs novērtēts ar 6.1, Zviedrijā – 6.1), kopējais veselības un tīrības līmenis (6.2 punkti; salīdzinājumam – Vācijā šis kritērijs novērtēts ar 6.8, Zviedrijā – 5.9), tūrisma pakalpojumu infrastruktūra (5.1 punkts; salīdzinājumam – Vācijā šis kritērijs novērtēts ar 5.6, Zviedrijā - 4.8).

Salīdzinot attiecīgos rādītājus, redzams, ka punktu gradācija salīdzināto valstu starpā nav nemaz tik atšķirīga. Turklāt, piemēram, tūrisma pakalpojumu infrastruktūras un kopējā veselības un tīrības līmeņa jomā Zviedrija saņēmusi pat zemāku vērtējumu kā Latvija.

Ko šādas tendences varētu liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Vispārīgi vērtējot, varētu spriest, ka tas liecina, ka valsts attīstās gan ekonomiski, gan sociāli, kas piesaista arī ārvalstu viesus.

No citas puses, ieceļošanu Latvijā veicina arī ar ekonomiku nesaistīti faktori – piemēram, ģeogrāfiskais novietojums, vēsturiskais mantojums, neskarta daba un, iespējams, pat aspekts, ka Latvija ir mazāk ekonomiski attīstīta, salīdzinot, piemēram, ar rietumu vai ziemeļu valstīm, ko ieceļotāji uztver kā sava veida eksotiku.

 

Par tūrisma importu. Vai Latvijas iedzīvotāju ceļošanas tendences liecina par ekonomikas attīstību?

Šā gada sākumā "Latvia Tours" atgādināja, ka tautsaimniecības kontekstā vērtīgi ir analizēt tūrisma datus ne vien no ienākumu jeb tūrisma eksporta skatpunkta, bet pievērst uzmanību arī tūrisma importam jeb Latvijas iedzīvotāju (rezidentu) izmantotajiem tūrisma pakalpojumiem jeb veiktajiem tēriņiem ārvalstīs.

Tas pamatots ar argumentu, ka izdevumi tūrismam varētu būt viens no aspektiem, kas raksturo labklājības līmeni valstī, jo, pieaugot tūrisma pakalpojumu izmantošanas biežumam un atvēlētajiem līdzekļiem, tas varētu liecināt par iedzīvotāju ienākumu palielināšanos. Tādējādi "Latvia Tours" izstrādāja “Latvia Tours Ceļojumu indeksu” (turpmāk – tūrisma indekss).

Ja paraugāmies Latvijas maksājumu bilances pakalpojumu eksporta un importa datos par ienākumiem, kas gūti no ārvalstu viesiem, kā arī par ārvalstīs veiktajiem tēriņiem, tajos atspoguļojas iepriekš apspriestās tendences (5. attēls). Proti, ienākumi no ārvalstu ieceļotājiem pieaug, tāpat arī izdevumi ārvalstīs ir ar pieaugošu tendenci. Turklāt pieaug izdevumi tieši saistībā ar personiskajiem braucieniem, kas saskan arī ar tūrisma indeksa datiem.

 

Raugoties uz tūrisma datiem no Latvijas iedzīvotāju izdevumu skatpunkta, pārdomas raisa šādi aspekti. Tūrismam atvēlētie tēriņi ir dati, kas intuitīvi šķiet salīdzinoši sensitīvi pret kopējā ekonomikā notiekošajiem procesiem, jo ceļošana ir uzskatāma par drīzāk luksusa nekā ikdienišķu preci/pakalpojumu. Lai baudītu tūrisma aktivitātes, tam ir jāvelta izdevumi, kas netiek klasificēti kā tēriņi pirmās nepieciešamības vajadzībām, piemēram, pārtikai vai komunālajiem maksājumiem. Tie ir brīvie līdzekļi, kas paliek pāri, kad visi svarīgākie rēķini ir nomaksāti.

Saskaņā ar "Latvia Tours" apkopotajiem datiem 2015. gada II pusē, kopš 2014. gada II pusgada, tūrisma indekss ir bijis nepārtraukti augošs. Varētu secināt, ka tūrisma pieaugums liecina par brīvo finansiālo līdzekļu palielināšanos. Vai šāda tendence patiešām varētu signalizēt par labklājības paaugstināšanos? Vai arī tūrisma indekss varētu būt izmantojams tikai kā rādītājs ekonomikas noskaņojuma mērīšanai?

Izmantojot dažādus ekonomikas rādītājus, kas varētu pamatot tūrisma pieauguma datus, veidojas dažādi secinājumi. Piemēram, 2015. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2014. gada otro pusi ir samazinājies bezdarbnieku īpatsvars. Ja to izmanto kā izskaidrojošo faktoru tūrisma pieaugumam, jāņem vērā, ka īpatsvars varētu mazināties arī citu faktoru ietekmē, piemēram, iedzīvotāju darbspējīgā vecumā skaita samazināšanās dēļ. Tajā pašā periodā palielinājusies arī strādājošā vidējā darba samaksa, kas attiecīgi varētu veicināt brīvo līdzekļu pieaugumu. Tomēr nedrīkst arī izslēgt iespēju, ka, ienākumiem palielinoties, tūrisms varētu arī sarukt, un vienlaikus tas nebūtu viennozīmīgi interpretējams kā ekonomikas pasliktināšanos signalizējošs faktors. Iespējams, iedzīvotāji ceļošanas vietā izvēlas citus naudas tērēšanas veidus, piemēram, iegādājas jaunu transportlīdzekli vai nekustamo īpašumu.

Izdevumus tūrismam varētu ietekmēt arī tādi faktori kā uzkrājumu dinamika. Piemēram, spriežot par uzkrājumu aspektu, interesantus datus ataino pētījumu kompānijas SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja par iedzīvotāju ceļošanas paradumiem, konkrētāk, izdevumiem ceļošanai.

Iegūtie aptaujas dati ilustrē, ka salīdzinoši liela respondentu procentuālā daļa naudu braucienam īpaši krājuši (43%) vai arī izmantojuši esošos līdzekļus (37%). Šāda informācija varētu liecināt par divām interesantām tendencēm. Pirmkārt, šāda finanšu plānošanas taktika varētu signalizēt par tādu ekonomikā svarīgu aspektu kā uzticība tautsaimniecībai un paļaušanās uz nākotni, jo ceļojums parasti saistās ar izdevumu plānošanu tuvākai vai tālākai nākotnei. Ja cilvēks plāno ceļojumu, turklāt saskaņā ar datiem 25% respondentu paredz turpmākajos ceļojumos tērēt vairāk, tas varētu liecināt par darbavietas un ienākumu stabilitāti un kopējās ekonomikas paredzamību.

Otrkārt, cits aspekts ir, cik ilgi līdzekļi ir krāti. Iespējams, sabiedrība ir ilgstoši veikusi uzkrājumus, un līdzekļi ceļošanai ir bijuši pieejami jau kādu laiku, taču dažādi globāli notikumi veicinājuši šo līdzekļu "pieturēšanu". Apstākļiem stabilizējoties un nostiprinoties paredzamības sajūtai, iedzīvotāju tēriņi palielinās, t. sk., uz iekrājumu rēķina. Respektīvi, ja iedzīvotāji veido uzkrājumus un novirza tos, piemēram, tūrismam, tas ne vienmēr varētu nozīmēt, ka ir pieauguši ienākumi.

"Latvia Tours" jaunākie apkopotie aptaujas dati [6] par iedzīvotājiem, kuri iecerējuši tuvāko 12 mēnešu laikā doties atpūtas braucienā ārpus Latvijas, liecina, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir sarukusi to ceļotāju daļa, kuri plāno ceļojumam tērēt vairāk naudas. Palielinājies arī to skaits, kas šaubās savā atbildē.

Šāda tendence iet sazobē ar kopējo ekonomisko noskaņojumu. Piemēram, prognozes par šā gada tautsaimniecības izaugsmes tempu daudzviet gan pasaulē, gan Latvijā tikušas mazinātas, ko veicina neziņas pieaugums par nākotni.

Tam par iemeslu ir gan gausā globālās ekonomikas izaugsme, gan neskaidrības saistībā ar pasaules ekonomikas lielvalstu politiskajiem lēmumiem (piemēram, ASV prezidenta vēlēšanas, Brexit). Šie varētu būt faktori, kas vairo respondentu bažas par nākotnes ienākumiem un izdevumiem, secīgi veicinot arī ceļojumiem ieplānoto tēriņu sarukumu.

Tomēr ceļojumiem novirzāmo līdzekļu apmēra sarukumu varētu skaidrot arī citi aspekti. Piemēram, izmaksas atpūtas braucieniem kļuvušas draudzīgākas saistībā ar naftas cenu kritumu, kas veicinājis arī avio lidojumu cenu samazinājumu. Šo aspektu varētu pamatot fakts, ka saskaņā ar aptaujas datiem, kopš 2015. gada nedaudz ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākā gada laikā plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānoto izdevumu ceļojumiem samazinājumu var ietekmēt arī respondentu lēmumi novirzīt vairāk naudas citiem pirkumiem vai ieguldījumiem, vai arī lēmums izvēlēties tuvāku galamērķi, kas attiecīgi var izmaksāt lētāk.

 

Tēriņi tūrismam – instruments ekonomikas noskaņojuma pētīšanai

Nobeigumā secināms, ka tūrisms ir tautsaimniecības sastāvdaļa, kas nes ienākumus valstij gan tiešā, gan netiešā veidā. Tūrisma joma veicina darbavietu rašanos, iekšzemes preču un pakalpojumu patēriņu, kā arī ir stimuls dažādu pakalpojumu uzlabošanai, kā arī vides un infrastruktūras labiekārtošanai, kas secīgi veido gan materiālo vērtību apgrozību, gan emocionālu un estētisku baudījumu.

Analizējot tūrismu, ir interesanti palūkoties uz to ne vien no ienākumu, bet arī no izdevumu skatpunkta. Aplūkojot atsevišķus ekonomisko norišu aspektus un mēģinot vilkt paralēles ar tūrisma jomā notiekošo, secināms, ka ir grūti novilkt viennozīmīgu un nepārprotamu vienlīdzības zīmi starp tūrisma aktivizēšanos un tautsaimniecības attīstības tempu. Piemēram, iebraucēju plūsmu var ietekmēt gan ar ekonomisko attīstību saistīti faktori, gan arī gluži pretēji – zināms attīstības trūkums vai ar ekonomiku nesaistīti faktori.

Savukārt iedzīvotāju lēmumus doties ārvalstu ceļojumā nereti ietekmē ne vien materiālas vērtības (piemēram, ienākumu uzlabošanās vai pasliktināšanās), bet arī dažādi psiholoģiski aspekti, kurus bieži nav iespējams kvantificēt un attēlot vizuāli. Tādējādi, lai gan nav šaubu, ka izdevumi tūrismam ir tēriņi, ko var atļauties tikai tad, kad visi obligātie maksājumi ir jau nosegti, tomēr ar tūrismu saistīto makroekonomikas datu pārmaiņas var tikt drīzāk izmantojamas kopējā ekonomiskā noskaņojuma izzināšanai.

 


[1] Analizēts, vadoties pēc NACE 2.red. tautsaimniecības sektoru klasifikācijas (I sekcija jeb Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi)

[2] Arī kolēģe Agnese Rutkovska savā rakstā "Cik svarīgs Latvijas tautsaimniecībai ir ārvalstu tūrists?" ir veikusi tūrisma nozares novērtējumu [raksts: https://www.makroekonomika.lv/cik-svarigs-latvijas-tautsaimniecibai-ir-…]

[3] Šo notikumu sīkāk jau analizēja kolēģe A. Rutkovska savā rakstā "Latvijas tūrisma nozarē pūš rietumu vēji" [raksts: https://www.makroekonomika.lv/latvijas-turisma-nozare-pus-rietumu-veji]

[4] http://reports.weforum.org/travel-and-tourism-competitiveness-report-20…

[6] http://www.latviatours.lv/lv/celojumu-indekss-2/index.html

APA: Vecgaile, L. (2024, 28. mar.). Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1747
MLA: Vecgaile, Linda. "Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1747>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up