18.07.2013.

Turpinās mērens naudas piedāvājuma kāpums

Jūnijā kopējais naudas piedāvājums nedaudz palielinājās, augot mājsaimniecību noguldījumiem un mazliet – arī skaidrās naudas pieprasījumam. Savukārt atsevišķa savulaik nekustamā īpašuma jomā izsniegta liela apjoma kredīta atmaksas iespaidā saruka kredītiestāžu kopējais iekšzemes kredītu portfelis.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, jūnijā palielinājās par 0.5%, savukārt tā gada pieauguma temps veidoja 3.3%. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, pieauga iekšzemes noguldījumi uz nakti un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, bet saruka noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem. Jūnijā pirmo reizi šogad sezonālu iemeslu – atvaļinājumu laika un Jāņu brīvdienu - iespaidā nedaudz pieauga skaidrās naudas pieprasījums, tomēr šis kāpums bija daudz lēnāks kā iepriekšējā gada jūnijā. Līdz ar to kopējā tendence – skaidrās naudas daudzuma samazināšanās, tuvojoties eiro ieviešanai, - turpinājās un skaidrās naudas apjoms apgrozībā jūnija beigās jau par 5.2% atpalika no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumi jūnijā palielinājās par 35.4 milj. latu, savukārt uzņēmumu noguldījumi saruka par 18.5 milj. latu. Vienlaikus izteikts norēķinu kontu atlikumu (pieprasījuma noguldījumu) kāpums turpinājās gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā, to veicinot noteiktajai virzībai uz eiro un augošajam ieņēmumu līmenim.

Jūnijā iekšzemes kredītu kopējais atlikums samazinājās par 1.9%, tai skaitā uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums par 2.8%, bet mājsaimniecību kredītportfelis – par 0.7%. Tā kā lielāko daļu kopējā kredītu samazinājuma veidoja minētais vienreizējais liela aizdevuma dzēšanas darījums, kopējā kredītportfeļa sarukums neliecināja par negatīvām pārmaiņām kredītu tirgū. Uzņēmumu kredītportfeļa gada samazinājuma temps jūnijā veidoja 5.3%, bet mājsaimniecību kredītportfeļa - 7.7%.

Naudas piedāvājuma stabilitāte norāda uz Latvijas tautsaimniecības noturīgo attīstību. Neraugoties uz to, ka ārējā vide nav uzlabojusies, iekšzemes patēriņš turpina augt, nodrošinot arī atbilstošu naudas piedāvājuma līmeni. Naudas piedāvājuma stabilitāte gaidāma arī turpmāk, tomēr tā ietvaros risināsies izteikts skaidrās naudas pieprasījuma sarukums, ko noteiks pieņemtais galīgais lēmums par Latvijas uzaicināšanas dalībai eirozonā. Kreditēšanas jomā, ja izslēdzam atsevišķu liela apjoma darījumu vai iespējamu strukturālu pārmaiņu ietekmi, varam gaidīt turpmāku stabilizēšanos un mērenu uzņēmējdarbības kreditēšanas kāpumu.

APA: Purviņš, V. (2019, 24. oct.). Turpinās mērens naudas piedāvājuma kāpums. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1059
MLA: Purviņš, Vilnis. "Turpinās mērens naudas piedāvājuma kāpums" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1059>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up