28.10.2015.

Uzņēmēji būtiski palielina savus uzkrājumus

Septembris bija ceturtais mēnesis pēc kārtas, kurā uzņēmumi visai būtiski palielināja savus noguldījumus bankās, kamēr mājsaimniecību uzkrājumi auga vien nedaudz. Uz noguldījumu pieauguma rēķina audzis arī Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas piedāvājumā M3. Savukārt kreditēšanas jomā būtisku pārmaiņu nebija – nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis praktiski nemainījās, bet banku kopējais iekšzemes kredītportfelis nedaudz saruka, saglabājot mājsaimniecību kredītportfeļa mērenā sarukuma tendenci.

Kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums septembrī pieauga par 0.6%, bet to gada kāpuma temps sasniedza 9.0%. Noteicošais noguldījumu kāpumā bija uzņēmumu devums – to noguldījumi mēneša laikā palielinājās par 1.2% un pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša līmeni par 11.7%, bet mājsaimniecību noguldījumi auga vien par 0.2% un to gada pieauguma temps veidoja 6.9%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs septembrī palielinājās par 2.0% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 1.3%, savukārt noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 2.7%. Lai gan skaidrās naudas daudzums apgrozībā turpināja mazināties, Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija pozitīva - Latvijas devums eiro zonas M3 pieauga par 1.3% un par 9.1% pārsniedza iepriekšējā gada septembra līmeni.

Septembrī banku iekšzemes kredītportfelis samazinājās par 0.1%, t.sk. kredīti nefinanšu uzņēmumiem pieauga par 0.02%, bet kredīti mājsaimniecībām saruka par 0.3%. Iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps septembrī bija -3.7%, t.sk. -4.0% kredītiem nefinanšu uzņēmumiem un -5.1% kredītiem mājsaimniecībām.

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas

Avots: Latvijas Banka

Septembra dati apstiprinājuši agrākos vērtējumus gan par kreditēšanas procesu lēnu atkopšanos, gan straujāku uzņēmēju un mērenāku mājsaimniecību uzkrājumu kāpumu. Sagaidāms, ka tautsaimniecības stabilitāte līdz ar Eirosistēmas monetārās politikas ietekmi (Latviju tā gan vairāk ietekmē pastarpināti) aizvien plašāk sāks atspoguļoties kreditēšanas jomā. Lai gan vairākās eiro zonas valstīs un eiro zonā kopumā kredītu atlikums jau pieaug gan absolūtā izteiksmē, gan gada skatījumā, Latvijā kredītu kāpums vēl kavējas, tomēr aizvien jaunas pazīmes liecina, ka tas nav aiz kalniem. Starp jaunākajām no tām jāmin septembrī veiktais banku kreditēšanas apsekojums, kurš apliecināja: bankas piedāvā labvēlīgākus kreditēšanas nosacījumus un turpinās atvieglot kreditēšanas standartus; vienlaikus pieprasījums pēc kredītiem aug un sagaidāms tā tālāks kāpums arī šā gada 4. ceturksnī.

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Uzņēmēji būtiski palielina savus uzkrājumus. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/888
MLA: Purviņš, Vilnis. "Uzņēmēji būtiski palielina savus uzkrājumus" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/888>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up