07.10.2021.

Uzņēmumu veselība pandēmijas laikā

  • Mārtiņš Grāvītis
    Mārtiņš Grāvītis
    komunikācijas projektu vadītājs
Roka ar termometru, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Centrālo banku, budžetu un uzraudzības politikas pasākumi uzņēmumu ievainojamību pandēmijā iegrožojuši, bet spiestā taupība uz investīciju rēķina iezāģējusi rītdienas izredzēm. Bankrotu vilnis krīzes kulminācijā novērsts, bet riski skartajās jomās joprojām pieturās, rāda Eiropas Centrālās bankas (ECB) analīze.

Ekonomistu grupa Gabe de Bonta (Gabe de Bondt) pārraudzībā mērījusi eiro zonas nefinanšu sabiedrību (NFS) sektora "temperatūru" - koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas ietekmi. Vērtēts arī apmērs, kādā spēcīgais valsts finanšu un centrālo banku monetārās politikas atbalsts mazinājis uzņēmumu finansējuma grūtības, finansiālo ievainojamību.

Šī analīze lasāma ECB Tautsaimniecības Biļetenā un balstīta uz sektora ceturkšņa kontu datiem, kas dod kopēju ainu par NFS sektoru - nenodalot valstis, tautsaimniecības sektorus, nozares vai uzņēmumus. Nacionālā ienākuma jeb kopprodukta kalkulēšana un uzņēmumu devums var likties stipri sarežģītāka padarīšana nekā temperatūras mērīšana. ANO pieskatītā standartizētā nacionālo kontu sistēma te kalpo kā labs ekonomiskās analīzes darbarīks.

Pandēmija apdraudējusi arī pelnītspēju un darbības efektivitāti

Uzņēmumi, kam ir labvēlīgi kreditori un investori, var, negūstot peļņu, pastāvēt labu laiku, bet, lai izdzīvotu ilgtermiņā, jāatgriežas pie saimniekošanas ar peļņu. Kopš pandēmijas sākuma peļņas kāpuma temps, mērot to pēc bruto darbības ieņēmumiem un naudas plūsmas pieauguma, bijis negatīvs. Naudas plūsma šajā periodā samazinājusies pat krasāk nekā globālās finanšu krīzes laikā. Neto darbības ieņēmumu attiecība pret pievienotās vērtības rādītāju un naudas plūsmas attiecība pret izlaides rādītāju uzrāda līdzīgu ainu.

Valsts un centrālo banku atbalsta pasākumi spēcīgi uzlabojuši nefinanšu uzņēmumu likviditāti

Uzņēmumu līdzekļiem sarūkot 2020. gadā (salīdzinājumā ar 2019. gadu), tie, piesardzības vadīti, sāka uzkrāt naudas līdzekļus, iepauzēt investīciju projektus. Bet tie saņēma arī valdības atbalstu aptuveni 550 miljardiem eiro apjomā. Bez šiem pasākumiem, uzņēmumu uzkrājumi 2020. gadā būtu bijuši daudz negatīvāki. Izsniegtos aizdevumus uzņēmumi izmantoja gan likviditātes krīzes novēršanai, gan turpmākiem naudas līdzekļu uzkrājumiem. 2020. gadā kopīgie NFS izsniegtie aizdevumi pieauga aptuveni par 240 miljardiem eiro vairāk nekā 2019. gadā.

Uzņēmumu piekļuvi kredītiem un finansēšanas nosacījumu uzlabošanos īpaši veicināja eiro zonas centrālo banku īstenotās jaunās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO), pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma (PĀAIP), valdības garantijas aizdevumiem un uzraudzības pasākumi. Naudas līdzekļu turējumi būtiski pieauga, jo uzņēmumi peļņas sarukumu kompensēja, stipri vairāk aizņemoties. Lielāko daļu iegūto līdzekļu tie piesardzīgi noguldīja – lai drošinātos pret iespējamu naudas līdzekļu trūkumu un priekšfinansētu apgrozāmā kapitāla finansējuma vajadzības, kā tika darīts iepriekšējos krīzes periodos.

Arī pašu uzņēmumu taupība stutējusi to likviditāti, kas gan daļēji - uz turpmākās izaugsmes rēķina

Turēta rūpe par krīzes prioritāti - nezaudēt spēju izpildīt īstermiņa saistība, gan ātri pārdot aktīvus naudas līdzekļu iegūšanas nolūkā, gan strauji samazināt visu veidu izmaksas un izdevumus. Cik vien iespējams atlikti vai atcelti arī ieguldījumu projekti . Izmaksu un ieguldījumu samazinājuma tīrais iznākums ceturkšņa kontu datos atspoguļots NFS neto aizdevumu pozīcijā (jeb finansējuma deficītā). Bruto pievienotās vērtības izteiksmē uzkrājumi palielinājās, bet ieguldījumi saruka. Tādējādi neto aizdevumi pieauga un 2020. gada 2. ceturksnī faktiski kļuva pozitīvi. Tomēr ieguldījumu projektu atcelšana var radīt ilgāka termiņa kaitējumu tautsaimniecībai, kavējot turpmāko izaugsmes potenciālu.

Uzņēmumiem pieejamie naudas līdzekļi procentu izdevumu segšanai pašlaik ir pietiekami, secina ECB ekonomisti. Izšķiroša nozīme bijusi gan augstākām naudas līdzekļu pozīcijām, gan zemākiem bruto procentu maksājumiem. Neraugoties uz spēcīgo parāda kāpumu, pandēmijas laikā bruto procentu maksājumi turpināja samazināties. To noteica arī fiskālās politikas atbildes reakcija, kas izpaudās PĀAIP, ITRMO, valdības garantiju aizdevumu un uzraudzības pasākumu veidā.

Pandēmijas ietekme var izrādīties ilgstoša, jo uzņēmumu naudas līdzekļu turējumi ļoti atšķiras

Bruto parāda rādītājs 2021. gada sākumā joprojām bija augsts, un naudas līdzekļu turējumi galvenokārt koncentrējās lielo kotēto uzņēmumu rokās. Tikmēr mazo un vidējo uzņēmumu ievainojamība joprojām ir augsta, un atšķirības starp valstīm un nozarēm te mazas.

Uzņēmumu ievainojamība pandēmijas gaitā krasi palielinājās, pārsniedzot līmeni, kāds bija vērojams pēc globālās finanšu krīzes. (Šī rādītāja mērīšanai ekonomisti izmanto apvienoto ievainojamības indeksu.)  NFS ievainojamības pieaugumu galvenokārt noteica sarūkoši pārdošanas apjomi, zemāka pelnītspēja, kā arī aizņemto līdzekļu apjoma un parāda kāpums. Tomēr ekonomiskās aktivitātes kāpums, kā arī uzņēmumu faktiskā un paredzētā peļņa kopš 2020. gada vidus uzlabojusi uzņēmumu parāda situāciju un līdz ar to ievainojamību.

Tālejošie monetārās, fiskālās un uzraudzības politikas pasākumi ierobežojuši uzņēmumu ievainojamības pieaugumu. Sniegts tiešs likviditātes atbalsts, uzlabojot piekļuvi kredītiem, parāda apkalpošanas izmaksas turētas vēsturiski zemā līmenī un ļauts pagarināt atlikušā parāda samaksas termiņu. Tas kopumā nav ļāvis īstenoties finansēšanas un pārfinansēšanas riskiem. Šādu pasākumu neesamības gadījumā ievainojamības indekss 2020. gada vidū būtu bijis būtiski lielāks.

Krīzē bankrotējušo maz, visvairāk skartās nozares joprojām riska zonā

Ja iepriekš uzņēmumu maksātnespēja bija cieši saistīta ar reālā iekšzemes kopprodukta kāpumu, pandēmijas laikā šī saikne pārtrūka: bankrotu skaits 2020. gadā samazinājās, neraugoties uz krasu ekonomiskās aktivitātes kritumu. Zemas parāda finansēšanas izmaksas, valdības atbalsta pasākumi, t.sk. bankrotu moratoriji, un tiesu slēgšana novērsa uzņēmumu stāvokļa pasliktināšanos, nepieļaujot strauju maksātnespējas gadījumu skaita pieaugumu krīzes kulminācijas laikā. Tomēr nevar izslēgt, ka daudzi uzņēmumi, īpaši tie, kuri darbojas pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs, joprojām varētu būt spiesti iesniegt bankrota pieteikumus, īpaši gadījumos, kad atbalsta pasākumi tiktu pāragri atcelti vai banku kreditēšanas nosacījumi kļūtu daudz stingrāki.

APA: Grāvītis, M. (2021, 24. oct.). Uzņēmumu veselība pandēmijas laikā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5361
MLA: Grāvītis, Mārtiņš. "Uzņēmumu veselība pandēmijas laikā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5361>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up