16.11.2022.

Vai bezdarba vēji mainās?

Ilustratīvs attēls Cilvēki pārvietojas pa gājēju ielu
Foto: Shutterstock

Uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022. gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6.9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd atrodas pagrieziena punktā.

Nākamgad plānotais minimālās algas palielinājums sadārdzinās preču un pakalpojumu ražošanas procesu no darbaspēka izmaksu puses, tāpēc uzņēmumi, kuros liels strādājošo īpatsvars saņem minimālo algu, var apsvērt iespēju mazināt darbinieku skaitu. Pagaidām bezdarbs joprojām paliek salīdzinoši zemā līmenī, kaut arī turpmākais pieprasījuma samazinājums pēc darbaspēka var padzīt to vēl vairāk uz augšu.

APA: Migunovs, A. (2024, 29. mar.). Vai bezdarba vēji mainās?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5750
MLA: Migunovs, Andrejs. "Vai bezdarba vēji mainās?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 29.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5750>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up