11.11.2015.

Vai pēckrīzes bezdarba samazināšanas resurss ir izsmelts?

Sekojot līdzi aktuālākajām tendencēm Eurostat statistikas ziņās – pirmajam apkopojumam par darbaspēka plūsmu statistiku [1] – gribējām pievērst uzmanību pēdējiem Latvijas Bankas  aprēķiniem par situāciju Latvijā. 2013. gadā publicējām darbaspēka plūsmu analīzi, kas apkopoja informāciju no 2006. līdz 2011. gadam, kura pamatā bija darbaspēka apsekojuma mikrodati [2]. Tagad analīze ir papildināta ar datiem līdz 2014. gadam, un ar šī raksta palīdzību vēlamies informēt par jaunākajiem novērojumiem un atbildēt uz šobrīd ļoti aktuālo jautājumu: – vai bezdarba līmenis Latvijā varētu turpināt samazināties uz augstā pēckrīzes bezdarba līmeņa rēķina vai šis resurss ir izsmelts?

Kā noteikti labi atceramies, 2009. gadā ekonomikas krīzes rezultātā strauji pieauga bezdarbs, daudziem cilvēkiem zaudējot darbu. 2009. gadā aptuveni 4% no iepriekšējā periodā nodarbinātajiem katru ceturksni zaudēja darbu (salīdzinot ar 1.5% pirmskrīzes laikā) [1. attēls]. Krīze Latvijā noritēja strauji, un jau 2010. gada 2. ceturksnī darbaspēka plūsmu tendencēs notika lūzums, t.i., darba attiecības pārtraukušo īpatsvars kļuva mazāks par darba attiecības uzsākušo īpatsvaru [2]. Līdz ar to no 2010. gada otrās puses mēs varam runāt par nodarbinātības tendenču uzlabošanos. Tomēr darba tirgus atgūšanās, atšķirībā no citiem ekonomiskiem procesiem, ir lēna un ilgstoša.

 

1. attēls. Darba plūsmas no/uz bezdarbniekiem (% no iepriekšējā ceturkšņa nodarbinātības līmeņa) un bezdarba līmenis Latvijā 

Darba plūsmas no/uz bezdarbniekiem (% no iepriekšējā ceturkšņa nodarbinātības līmeņa) un bezdarba līmenis Latvijā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), autoru aprēķini, izmantojot CSP darbaspēka apsekojuma mikrodatus

Piezīmes: 2007. gadā CSP darbaspēka apsekojuma izlases veidošanas metodoloģija mainījās, kas izveidoja datu pārtraukumu – nav vienu un to pašu (atkārtoti) intervēto mājsaimniecību datu par 2006. un 2007. gadu. Novērojumu pārtraukuma dēļ aprēķini balstīti uz datiem, kas iegūti, neietverot novērojumus ar nezināmām sākuma vai beigu vērtībām (cenzēti no kreisās un labās puses), tāpēc rezultātu tabulās un grafiskajos attēlos nav redzami 2007. gada plūsmu statistiskie dati.
 

Krīzes rezultātā kopējais bezdarbnieku skaits palielinājās, bezdarba līmenis sasniedza 20%, darba meklējumu periods kļuva garāks, kā arī strādājošā un uzņēmuma saderība (angl. worker-firm matches) kļuva trauslāka. To var raksturot ar faktu, ka nonākšana bezdarbnieka statusā vai izkļūšana no tā līdz pat 2013. gadam bija biežāka nekā pirmskrīzes periodā [1. attēls]. No 2014. gada darbaspēka plūsma no bezdarba uz nodarbinātību (% no nodarbinātiem iepriekšējā ceturksnī) ir pietuvojusies pirmskrīzes 1.5% līmenim, kas norāda uz to, ka bezdarba samazināšanās uz krīzes laikā akumulētās bezdarba bāzes tuvojas beigām; uz to norāda arī dati par dabiskā bezdarba līmeņa sasniegšanu [3].

Kāpēc tas ir aktuāli? Diemžēl, apzinoties pēdējo gadu vājo investīciju apjomu tautsaimniecībā, nav pamata cerēt uz strauju produktivitātes pieaugumu tuvākā nākotnē. Ir svarīgi arī tas, ka ierobežotos darbaspēka apstākļos turpmākais ekonomikas pieaugums valstī veicinās spiedienu uz algu līmeni, kas bez produktivitātes pieauguma pasliktinās mūsu cenu konkurētspēju eksporta tirgos. Tas savukārt ilgākā termiņā varētu bremzēt iedzīvotāju ienākuma līmeņa kāpumu. Līdz ar to aktualizējas nepieciešamība īstenot reformas, kas vērstas uz uzņēmējdarbības vides un izglītības līmeņa uzlabošanu valstī, kas ilgtermiņā varētu realizēties produktivitātes pieaugumā.

Apzinoties, ka bezdarbs Latvijā, tuvojoties savam dabiskajam līmenim, vairs tik strauji nesamazināsies, turpmākai ekonomikas attīstībai galvenokārt jābūt balstītai uz ekonomiskās konkurētspējas nostiprināšanu. Tas nozīmē, ka resursi ir jāgulda produktivitātes palielināšanā, strukturālā bezdarba samazināšanā, jāveicina mūžizglītības attīstība un jāuzlabo izglītības sistēma visā valstī.

 


 

[1] Eurostat News realease 189/2015 "First release of labour market flow statistics", 26.10.2015

 

[2] Braukša, Ieva & Fadejeva, Ludmila (2013) – Internal Labour Market Mobility in 2005–2011: The Case of Latvia. Latvijas Banka Working Paper Series, No. 2/2013. 45 p.

 

[3] Krasnopjorovs, Oļegs (2015) "Dabiskā un cikliskā bezdarba Latvijā novērtējums ar Beveridža līknes modeli", Latvijas Bankas Diskusijas materiāls, No. 2/2015

APA: Fadejeva, L., Opmane, I. (2021, 21. oct.). Vai pēckrīzes bezdarba samazināšanas resurss ir izsmelts?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/536
MLA: Fadejeva, Ludmila. Opmane, Ieva. "Vai pēckrīzes bezdarba samazināšanas resurss ir izsmelts?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/536>.
Up