03.05.2011.

Valdības parāda sliktā ietekme

Kas veido valdības parādu

Pēdējos gados nozīmīgi pieaugusi valdības parāda aktualitāte. Lai izprastu, ko nozīmē augošais valdības parāds tautsaimniecībai un kādas sekas tas atstāj, ir vērts sākumā aplūkot faktorus, kas veido valdības parādu un veicina tā pieaugumu. Valdības parāda apjomu parasti attiecina pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), kas ataino cik lielu ienākuma daļu parāds veido.

Valdības parāds attiecībā pret IKP pieaug galvenokārt trīs faktoru ietekmē. Pirmkārt, ja valdība īsteno stimulējošu fiskālo politiku jeb tērē vairāk nekā nopelna. Otrkārt, ja parāda jeb aizņemšanās procentu likme ir lielāka par IKP jeb tautsaimniecības izaugsmi. Treškārt, parāda pārmaiņas ietekmē valdības finanšu ieguldījumu politikas maiņa un/vai valdības parāda novērtējuma pārmaiņas. Parāda pieaugumu var veicināt, piemēram, finanšu krīzes izraisītie valdības pasākumi finanšu sektora stabilizācijai vai nacionālās valūtas kursa straujš kritums – ja aizņēmums ņemts ārvalstu valūtā, parāda apjoms nacionālajā valūtā pieaug. 

Kādas ir parāda pieauguma sekas: teorija un prakse

Taču pārsvarā augošs parāds nozīmē to, ka valsts tērē vairāk nekā pelna jeb dzīvo ar budžeta deficītu. Ekonomistu vidū nav vienprātības jautājumā par šādas politikas ietekmi uz tautsaimniecību īstermiņā, taču ilgtermiņā ietekme ir negatīva. Parāda ietekme ir negatīva vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, paaugstinoties valsts riska faktoram – tai kļūstot mazāk uzticamam aizņēmējam – pieaug ilgtermiņa procentu likmes gan pašai valdībai, gan uzņēmumiem. Tas veicina investīciju samazinājumu un rezultātā arī darbaspēka ražīguma kritumu. Otrkārt, paaugstinoties valdības parādam, ekonomikas dalībnieki sagaida, ka valdība cels nodokļus vai mazinās izdevumus, un samazina savu patēriņu. Treškārt, procentu maksājumi kāpj, kā rezultātā patiešām palielinās nodokļu slogs.

2010. gadā nopublicētajā SVF ekspertu pētījumā "Valdības parāds un izaugsme"[1] pētīta valdības parāda ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā (izmantojot attīstīto valstu un attīstības valstu datus par laika periodu no 1970. gada līdz 2007. gadam). Autori secina, ka valdības parāda attiecības pret IKP palielinājums par 10 procentu punktiem izraisa reālā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugumu tempa samazinājumu par 0.2 procentu punktiem gadā. Taču ietekme nav lineāra – jo augstāks ir sākotnējais valdības parāda līmenis, jo lielāka ir valdības parāda pieauguma negatīvā ietekme. Turklāt autoru darbs liek secināt, ka mazāk stabilās attīstības valstīs šis efekts mēdz būt lielāks nekā attīstītajās valstīs.

Ekonomikas pētījumos atrodami arī mēģinājumi noteikt kritisko valdības parāda līmeni, kuru pārsniedzot, tiek radīti draudi tautsaimniecības attīstībai pat īsā laikā. Saskaņā ar ASV ekonomikas profesoru Keneta Rogofa un Karmenas Reinhartas pētījumu "Izaugsme parāda laikā"[2] pasaules attīstītajām valstīm šāds slieksnis ir 90% no IKP, bet attīstības valstīm tas ir krietni zemāks.  

Valdības parāda dinamika attīstītajās un attīstības valstīs

Valdības parāda jautājums vienmēr aktualizējas pēc finanšu krīzēm, jo sarūk IKP un tādējādi arī nodokļu ieņēmumu pieaugums, valdības vai nu mēdz ir spiestas īstenot finanšu sektora glābšanas pasākumus, vai sāk pielietot budžeta stimulus tautsaimniecības atveseļošanai. Arī pēdējā krīze nav izņēmums.

Pasaules attīstītajās valstīs valdības parāds trīs gadu laikā pieaudzis dramatiski, sasniedzot 96.6% no IKP 2010. gadā[3]. Arī vidējā termiņā valdības deficīta līmenis tiek prognozēts virs pirmskrīzes līmeņa – īpaši aktuāli tas ir Japānā, ASV un Itālijā. Lai valdības parādu samazinātu līdz ilgtspējīgam līmenim, atsevišķās attīstītajās valstīs ir nepieciešama ārkārtīgi liela budžeta korekcija jeb deficīta mazināšana (ceļot nodokļus vai mazinot izdevumus). Vislielākā korekcija nepieciešama Japānā (13.3% no IKP), tai seko Īrija (12.4% no IKP) un ASV (11.3% no IKP). Ja ņem vērā, ka Īrija jau sākusi īstenot pieņemto budžeta konsolidācijas plānu, tad lielākās korekcijas ir nepieciešamas tieši Japānā un ASV, kuru valdības vēl pa īstam nav ķērušās klāt saviem mājas darbiem. Turklāt, ja ņem vērā sagaidāmo izdevumu pieaugumu veselības aprūpei un vecuma pensijām, tad budžeta līdzsvara sasniegšanai nepieciešamās korekcijas ziņā priekšā ir ASV ar nepieciešamo korekciju 17% no IKP apmērā.

Attīstības valstīs situācija izskatās nedaudz cerīgāka, jo 2010. gada beigās uzkrātais parāds bija 36.5% no IKP. Turklāt tiek prognozēts, ka attīstības valstu tautsaimniecība augs straujāk par attīstīto valstu tautsaimniecību, kā arī attīstības valstu IKP pieauguma temps pārsniegs parāda procentu likmi, kā rezultātā tiek prognozēts valdības parāda samazinājums. Taču jāpiebilst, ka attīstības valstīs valdības parāda slieksnim jābūt zemākam un augsta parāda negatīvā ietekme ir lielāka. Latvijas valdības parāda līmenis (44.7% no IKP) 2010. gadā bija augstāks par attīstības valstu vidējo, turklāt nākamajos divos gados tiek prognozēts neliels kāpums. Jāpiebilst arī, ka Latvijā šis parāda apjoms uzkrāts relatīvi īsā laika periodā un rada diezgan lielu slogu tautsaimniecībai augstu procentu izdevumu veidā, kas atņem līdzekļus tādām svarīgām jomām kā veselības aprūpe un izglītība (parāda apkalpošanas izdevumi 2011. gadā pārsniedz skolotāju algām paredzēto finansējumu).

Tātad iestājies laiks visām valstīm rīkoties parāda sloga mazināšanai. Kādi ir instrumenti valdības parāda mazināšanai?

Pirmais, lai cik pirmajā brīdī sāpīgs, ir uz izdevumu mazināšanu balstīta budžeta konsolidācija (ko Latvija daļēji ir paveikusi). Tas ļauj ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus. No vienas puses, mazāki izdevumi nozīmē mazāku budžeta deficītu un tātad zemāku aizņemšanās nepieciešamību. No otras puses, šāda pieeja palīdz samazināt tautsaimniecību izkropļojošu nodokļu slogu un veicina tāda ekonomikas izaugsmes tempa sasniegšanu, kas pārsniegtu parāda procentu likmi. Otrais ir 100reiz piesauktās strukturālās reformas, kurās vērtējama izdevumu ilgtspēja jeb uzturamība nākotnē – ņemot vērā demogrāfisko situāciju, valdības ieguldījumu efektivitāti u.c. faktorus.

Kāpēc Latvijā brālis "parāds" no mazā brāļa kļuvis par lielo brāli, un vai tas ir riska faktors, kas draud ar nepatikšanām valstij un katram no mums, par to pētnieciskā seriāla "Naudas Zīmes" sērijā “Latvijas parāda sliktā ietekme” 3. maijā LTV1 plkst. 22.45.



[1] M. S. Kumar, J. Woo. Public Debt and Growth. IMF Working Paper 10/174, July 2010

[2] C. M. Reinhart, K. S. Rogoff. Growth in a Time of Debt. NBER Working Paper Series No. 15639, January 2010

[3] International Monetary Fund. Fiscal Monitor. April 2011

 


Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 3. maijā.

 

APA: Tkačevs, O. (2021, 21. oct.). Valdības parāda sliktā ietekme. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/419
MLA: Tkačevs, Oļegs. "Valdības parāda sliktā ietekme" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/419>.

Līdzīgi raksti

Up