04.02.2014.

Valsts atbalsta programmas uzņēmējiem, izmantojot finanšu instrumentus: Latvijas iespējas, Japānas pieredze

Pagājušā gada nogalē, pateicoties Japānas Fonda stipendijai, man bija iespēja veikt pētījumu par valsts atbalsta programmām Japānā uzņēmējdarbības veicināšanai, izmantojot privātos-publiskos finanšu instrumentus (aizdevumi, garantijas, riska kapitāls utml). Latvijā šādas programmas tiek īstenotas, izmantojot galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus (neliels pienesums arī no Latvijas-Šveices sadarbības programmas), savukārt Japānā izmanto resursus, valstij pārsvarā aizņemoties iekšējā tirgū. Latvijā riska kapitāla pieredze ir tikai vidēji viena investīciju cikla garumā, kamēr Japānā valdības atbalsta programmas īstenotas jau kopš Meiji ēras laikiem (1868-1912), un līdz ar Abenomics sākumu 2013. gadā uzņēmējdarbības atbalsta programmas būtiski pieaugušas gan apjomā, gan dažādībā. Līdz ar to pētījuma mērķis bija gūt pieredzi, ko varētu izmantot Latvijā, domājot par nākamajiem ES fondu programmēšanas periodiem, kā arī par esošā piedāvājuma uzlabošanu.

2013. gada janvārī Japānas premjerministra Šinzo Abe pārstāvētā partija uzvarēja vēlēšanās, solot palielināt Japānas ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Tā rezultātā tika piedāvātas trīs izaugsmes programmas jeb Abenomics bultas: īstermiņa fiskālie stimuli, radikāla monetārās politikas mīkstināšana, strukturālās reformas. Ņemot vērā Japānas specifiskās reformas lauksaimniecības un enerģētikas jomā, kā arī Latvijas dalību eiro zonas vienotās monetārās politikas īstenošanā, pieredzes pārņemšanai aktuāli bija fiskālie stimuli. Uzņēmējdarbības veicināšanai valsts piedāvātie finanšu instrumenti Japānā un Latvijā ir līdzīgi (Japānas kolēģi par šo bija pārsteigti): mikro un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizdevumi, riska kapitāls, garantijas utt. Tomēr atšķiras iespējamo saņēmēju atbilstības kritēriji, riska novērtējums un sistēmas administratīvā puse.

Kopš pētījuma beigām Latvijā jau vērojamas vairākas pozitīvas tendences, kuras būtu bijušas vēlamas un tiek īstenotas. Piemēri - Vienotās attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveide un plašāks subsidēto aizdevumu saņēmēju loks. Tajā pašā laikā riska kapitāla programmas joprojām ir samērā ierobežojošas, trūkst reģionālās dimensijas, kā arī vērojami vāji iedrošinājumi uzsākt pirmo, varbūt otro biznesu. Tādējādi jauni uzņēmumi Latvijā biežāk cīnās (kāds pat teiktu - gremdē no visām pusēm vienlaicīgi, mēģinot iemācīt atbildību), kamēr Japānā tos vairāk pasargā, vajadzības gadījumā vienojoties par revitalizācijas atbalstu vai pagarinot atmaksu plānu utt. Tajā pašā laikā Japānas uzņēmumu attieksme pret risku nav vieglprātīga (moral hazard), un bankrotējušo un zaudēto līdzekļu apjoms abās valstīs ir līdzīgs (ap 2% no riska uzraudzītiem līdzekļiem).

Notiekošās pārmaiņas

1. Administratīvās reformas rezultātā Japānā 2008. gadā tika izveidots Japan Finance Corporation (JFC). JFC apvienoja 4 valdības institūcijas, kas strādāja ar atbalsta programmām uzņēmējiem, tai skaitā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs. Uzdevums bija koncentrēt ekspertu pieredzi un nodrošināt programmu savstarpējo papildinātību. Pēc apvienotās institūcijas izveidošanas MVU izsniegto subsidēto kredītu pieaugums gada skatījumā griezumā bija lielākais kopš 1993. gada, un eksperti uzskata, ka esošais JFC daudz efektīvāk spēj reaģēt arī uz pēkšņiem notikumiem ekonomikā. To pierādīja 2011. gada Lielā zemestrīce un tai sekojošie cunami postījumi, kad daudziem uzņēmumiem bija nepieciešami līdzekļi seku likvidēšanai. Bankas joprojām izvairījās no riska un ierobežoja kreditēšanu, savukārt JFC rīkojās pretcikliski, palielinot līdzekļus atbalsta programmās gan tieši cietušajiem uzņēmējiem, gan netieši – novēršot problēmas piegādāju problēmu dēļ.

Latvijā pagājušā gada nogalē Ministru kabinets atbalstīja AFI izveidi, paredzot tajā apvienot VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" un VAS "Lauku attīstības fonds". Vērtējot Japāna pieredzi, līdz ar AFI izveidošanu ir pieaugušas gaidas, ka finanšu instrumentu popularitāte Latvijā palielināsies un institūcija varēs attīstīt situācijai atbilstošus, kompleksus piedāvājumus.

2. Japānā aizdevumu programmas nediskriminē pēc darbības nozares, bet uzsvaru liek uz izaugsmes potenciāla uzrādīšanu. Piemēram, starp finanšu instrumentu saņēmējiem tiek atbalstīti arī mazumtirgotāji un ģimenes uzņēmumi, veidoti īpaši piedāvājumi novecojošās sabiedrības ilgākai aktīvai nodarbinātībai, kā arī programmas depresīvo rajonu atdzimšanai. Japānā pašlaik ir iespējams saņemt atbalstu puķu un stādu tirgošanai, nūdeļu restorāna izveidei, ekoloģiskās produkcijas veikala izveidei (ne tikai ražošanai) utml.

Latvijā 2014. gada 7. janvārī apstiprinātie grozījumi mezanīna aizdevumu programmā paplašināja potenciālo saņēmēju loku, iekļaujot mazumtirdzniecības komersantus, kā arī paredzot atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai. Mezanīna aizdevumu izsniedz papildus bankas aizdevumam, tādējādi samazinot no bankas nepieciešamā kredīta apjomu, bet ar zemāku nodrošinājuma kārtu un iespēju atmaksāt vienā maksājumā termiņa beigās (maksimums - 10 gadi). Gadījumos, kad ideja neatbilst ES fondu grantu saņemšanai vai nav prasmes vai ticības tā iegūšanai, subsidētais aizdevums var iedrošināt paplašināt uzņēmumu. Saskaņā ar Lursoft datiem 2012. gadā 24.5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem vienlīdz visos reģionos savu pamatdarbību saistīja ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus). Līdz ar to, atbilstošo saņēmēju lokā iekļaujot Latvijā populārāko komercdarbības jomu, programmas iespējas tiek būtiski paplašinātas.

Gaidas pēc pārmaiņām

1. Riska kapitāla piedāvājums no ES fondu projektiem joprojām pieejams ļoti ierobežotam uzņēmēju lokam, turklāt tā apgūšana sokas gaužām lēni (veikto maksājumu apjoms - 29.3% no programmā pieejamā finansējuma (31.12.2013)[1], kāpums par 1.3 procentpunktiem kopš augusta). Inovācija, nenoliedzami, ir ātrākais ceļš uz izaugsmi, bet tā prasa līdzekļus, un riska kapitāla pieredze Latvijā ir ļoti maza. Pēdējā pusgada laikā ir notikušas pozitīvas programmu izmaiņas, paplašinot piedāvājumu arī uz "sēklas" un sākuma (start-up) kapitālu, tādējādi atbildot uz potenciālo uzņēmēju norādīto problēmu par sākuma kapitāla nepieejamību. Tomēr jauni uzņēmumi Rīgā joprojām tiek dibināti vismaz divas reizes biežāk nekā Latvijā kopumā[2], mazinot reģionu nozīmi ekonomiskās aktivitātes veidošanā (44% jaundibināto uzņēmumu reģionos pret Rīgas uzņēmumu skaitu 2013. gadā, 47% pret Rīgu 2007. gadā). Tas savukārt palielina ienākumu atšķirības plaisu, mazinot vienmērīgas reģionālās attīstības iespējas.

    Japānā valsts subsidēto riska kapitālu reģionos iepludina, veidojot universitāšu iniciētus nozaru-universitāšu riska kapitāla uzņēmumus. Tas vienlaikus ļauj saglabāt zinātnisko potenciālu reģionos un rada vietējos inovatīvos uzņēmējus (spin-off).

    2. Subsidēto aizdevumu programma pašvaldībām uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai - Japānas pieredze, kas Latvijas reģionos būtu vērtīga. Potenciālie investori Latvijā ir norādījuši uz (kvalificēta vai skaitliska) darbaspēka trūkumu un vāju infrastruktūru reģionos. Ņemot vērā esošo Valsts kases aizdevumu piedāvājumu, kura ietvaros pašvaldības var aizņemties dažādām vajadzībām līdz 20% no ieņēmumu apjoma, šīs programmas ietvaros tiktu iesniegts apvienots publiskās (pašvaldības) un privātās (investora, ja nepieciešams) puses pieteikums aizdevuma saņemšanai. Ekonomiski pamatots, ar potenciālo investoru savstarpēji saskaņots īstermiņa aizņēmums vides sakārtošanai būtu ilgtspējīgas attīstības investīcija, kas risinātu vismaz vienu no šķēršļiem investoru piesaistei reģionos.

     3. Aizdevums bez nodrošinājuma Latvijā pieejams nelielu, mikro kredītu līmenī (līdz 7000 eiro). Tikmēr Japānā ir mazo un vidējo uzņēmumu programma, kuras ietvaros iespējams saņemt subsidēto aizdevumu virs 100 000 eiro pret galvojumu vai ieteikumu no nozares asociācijas. Ja projekts tiek vērtēts kā nozarei vai reģiona izaugsmei svarīgs un asociācija dod šādu savu atzinumu, turklāt biznesa plāns ir dzīvotspējīgs, JFC var lemt par atbrīvojumu no nodrošinājuma un piešķirt pat līdz 100% no projekta tāmes.

     4. Atbalsts otrās iespējas došanai (business restart), aizdevums seniora biznesam – programmas, kas Latvijā tiek uzskatītas par riskantiem ieguldījumiem, bet labi strādā Japānā. Revitalizācijas aizdevums pieejams gan mikro, gan MVU programmā. Savukārt seniors var saņemt aizdevumu trīs gadu pensijas apmērā, un šādā laikā aizdevums arī jāatmaksā. Ieturēšanu veic automātiski - pirms pensijas ieskaitīšanas pensionāra kontā. Gadījumos, kad aizdevumu nepaspēj atmaksāt, to sedz apdrošinātājs.

    Kopumā Japānā programmu piedāvājums ir būtiski lielāks. Protams, finanšu instrumentu aploksnes ir ļoti dažādas un arī Japānā joprojām ir iespējas programmas uzlabot. Tomēr Japānā publisko-privāto finanšu instrumentu programmām 2013. gadā paredzēti 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Latvijā tuvu 6% no IKP tiek paredzēti ikgadējām subsīdijām un dotācijām, attīstībā atkārtoti ieguldāmiem līdzekļiem novirzot tikai 0.1% no IKP.

    Ilgtermiņā nepieciešamo publiskā finansējuma daudzumu mazina tieši finanšu instrumenti. Latvijā valsts finansiālais atbalsts uzņēmējdarbībai tradicionāli tiek sagaidīts no ES fondiem neatmaksājamu dotāciju (grantu) vai subsīdiju veidā. Tomēr Eiropas Komisija vairākkārt ir norādījusi, ka ES fondu nākotne ir finanšu instrumenti. Turklāt Latvijas demogrāfijas statistika rāda, ka 2013. gada sākumā iedzīvotāju skaits vecumā 65 un vairāk sasniedza 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju novecošana jau ir valsts budžeta problēma, kas kļūs daudz asāka līdz 2030. gadam, ar līdzīgu tendenci visā Eiropā. Tādēļ svarīgi ir pāreju no grantiem uz subsidētiem aizdevumiem uzsākt savlaicīgi, sākotnēji, piemēram, pielietojot likmi, kas būtu tuva 0%, un izmantojot jau esošo praksi Latvijas-Šveices sadarbības programmā – pēc veiksmīga pirmā uzņēmējdarbības gada iespējams pretendēt uz grantu daļējai aizdevuma atmaksai. Domājot par ES fondu apjoma mazināšanos nākotnē, papildus iespējams ieviest specializētās aizdevumu programmas, piemēram, dividenžu ieņēmumus no Latvenergo izmantot energoefektivitātes paaugstināšanas projektos.

    Eiropas Komisijas pētījumi[3] apliecina, ka valdība var veicināt privātā finansējuma izmantošanu, arī dalot, nevis uzņemoties finanšu risku. Japānas pieredze un 2013. gada izpildes dati par IKP izaugsmi rāda, ka fiskālie stimuli ekonomikā strādā. Svarīgi ir radīt iespējas darīt, nevis iemeslus, lai nedarītu.



    [2] 2013. gadā Rīgā reģistrēti 18.4 jauni uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem; Latvijā 8.1 jauns uzņēmums uz 1000 iedzīvotājiem (Lursoft uzņēmumu dati, CSP iedzīvotāju dati, Latvijas Bankas aprēķins).

    [3] European Commission, Financial instruments in Cohesion policy, working paper, 2012

    APA: Traidase, B. (2020, 05. jun.). Valsts atbalsta programmas uzņēmējiem, izmantojot finanšu instrumentus: Latvijas iespējas, Japānas pieredze. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/582
    MLA: Traidase, Baiba. "Valsts atbalsta programmas uzņēmējiem, izmantojot finanšu instrumentus: Latvijas iespējas, Japānas pieredze" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.06.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/582>.
    Up