01.09.2020.

Vīruss turpinājis bremzēt darba samaksas pieaugumu

Foto: Shutterstock

Jaunākie atalgojuma dati liecina, ka Covid-19 vīruss negatīvi ietekmējis iedzīvotāju ienākumus jau plašākā iedzīvotāju grupā. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka šī gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa palielinājusies par 3.9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Lai gan ekonomikā kopumā dati neuzrāda atalgojuma kritumu, kāpums bijis pieticīgākais kopš 2016. gada.

Raugoties nozaru griezumā, situācija, kā to varēja gaidīt krīzes sākumā, bijusi ļoti nevienmērīga. Kamēr daļā nozaru atalgojuma pieaugums turpinājies, Covid-19 ierobežojošie pasākumi, kas ierobežoja vairāku nozaru darbību, kā arī mazāks pieprasījums, patērētājiem esot piesardzīgiem savos tēriņos, noteica darba samaksas samazināšanos citās nozarēs.

Līdzīgi kā pirmajā ceturksnī – lielākais atalgojuma kritums vērojams izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kuru jau sākotnēji skāra būtiski ierobežojumi. Tāpat darba samaksa samazinājusies arī tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī māksla un izklaide. Negatīvi ietekmētas arī uz eksportu orientētās apstrādes rūpniecības apakšnozares, kuras ir atkarīgas no ekonomiskās situācijas Latvijas tirdzniecības partnervalstīs.

Tam, ka pašreizējā situācijā nevaram novērot algu kritumu, ir vairāki iemesli. Šī krīze īpaši smagi skāra pakalpojumu nozares, kuras pārsvarā darbojas privātajā sektorā. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, atalgojuma pieaugums bijis pieticīgs tieši šeit, kamēr sabiedriskajā sektorā  saglabājies noturīgs. Tāpat liela daļa uzņēmumu algas pārskata gada sākumā un, sākoties finanšu problēmām, šis periods jau bija aiz muguras. Lai gan tas nenozīmē, ka atalgojumu samazināt nebija iespējams, tomēr šie apstākļi drīzāk rosināja uzņēmumus atteikties no bonusiem un piemaksām.

Būtiski, ka šī krīze skāra nozares, kur atalgojums jau pirms krīzes bijis relatīvi zems un, samazinoties nodarbināto skaitam šajās nozarēs, tika kavēts straujāks atalgojuma kritums.

Trešajā ceturksnī vidējās algas tendences visticamāk saglabāsies līdzīgas, uzņēmējiem saglabājot piesardzību. Lai gan uzņēmēju noskaņojuma rādītāji uzlabojas, domājams, ka ar algu palielināšanu neviens nesteigsies. To noteiks ne vien lielāka darbaspēka pieejamība, bet arī neskaidrā situācija partnervalstīs, kur slimības izplatība joprojām ir augsta, apgrūtinot nākotnes plānošanu uzņēmumiem.

Zinību dienas noskaņās gribētos piebilst, ka drošākais veids, kā palielināt savu atalgojumu nākotnē, ir kvalifikācijas celšana. Kamēr mazkvalificētā darbaspēka piedāvājums ir liels, augstas raudzes speciālisti joprojām ir pieprasīti. Tāpēc laikā, kad skolēni uzsāk jauno mācību gadu, par profesionālo pilnveidi rosinu padomāt arī citus.

 

APA: Migale, A. (2020, 22. sep.). Vīruss turpinājis bremzēt darba samaksas pieaugumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4891
MLA: Migale, Anete. "Vīruss turpinājis bremzēt darba samaksas pieaugumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.09.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4891>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up