Algas pirktspēja pieaug arvien straujāk, bet neradot inflācijas riskus
01.03.2013.
Atalgojuma un nodarbinātības kāpuma dēļ ienākumu pieaugums iedzīvotāju maciņos kļūst arvien jūtamāks, kas veicina gan mazumtirdzniecības apjomu, gan patērētāju nākotnes gaidu uzlabojumu. 2012. gada 4. ceturksnī vidējā alga tautsaimniecībā bija par 4.0% augstāka nekā pērnā gada atbilstošajā periodā. Saglabājoties zemai inflācijai, algas pirktspēja turpina pieaugt arvien straujāk (gada laikā – par 2.5%). Tomēr atalgojuma kāpums joprojām ir pamatots ar darba ražīguma pieaugumu un tādējādi nerāda riskus cenu stabilitātei un tautsaimniecības konkurētspējai.
Reālās darba samaksas un darba ražīguma indekss (2005 1. cet. = 100)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas ekonomistu aprēķins;
* darba ražīgums par 2012. g. 4. cet. - operatīvie dati
Uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru, stabilizējies zem 10% (Eiropas Komisijas dati). Tas ir mazāk nekā pirms-burbuļa gados (2002. - 2004.), un tādējādi atspoguļo normālu ("līdzsvara") situāciju (veicinot investīciju un līdz ar to darba ražīguma pieaugumu), nevis to, ka darbaspēka trūkuma dēļ algas turpmākajā laikā varētu palielināties straujāk par darba ražīgumu.
2012. gadā vidējā bruto alga pieauga par 3.7%, jo augstais bezdarbs ļāva ražošanas apjomus pieaudzēt uz jaunu darbinieku rēķina, tiem maksājot algu, kas ir zemāka par vidējo uzņēmumā (un tas nobīdīja vidējās algas statistiku uz leju). Bezdarba pakāpeniskā tuvošanās dabiskajam bezdarba līmenim nozīmē, ka turpmāk strauji palielināt nodarbinātību uzņēmējiem būs grūtāk un lielākus līdzekļus būs jānovirza darba ražīguma veicinošām investīcijām. Tas būtu pamats arī straujākam atalgojuma kāpumam, kas 2013. gadā varētu veidot 4-5% - joprojām neradot nozīmīgu inflācijas spiedienu tautsaimniecībā.
KindleAtsauksmes
Ekonomists, 01.03.2013 - 15:26
Ja algu kāpums 2013.g. prognozēts 4-5%, cik prognozēts produktivitātes kāpums?
Vai nav tā, ka veselīgā ekonomikā produktivitātes kāpumam jābūt mazliet augstākam par algu kāpumu?
Ekonomists, 01.03.2013 - 18:00
Vai nebūtu tā, ka labas izaugsmes gados zemāks algas kāpums par pruduktivitātes kāpumu nodrošinātu zināmu rezervi negatīva produktivitātes šoka gadījumā, jo tad uzņēmumiem nevajadzētu uzreiz samazināt algas (kas ir grūti izdarāms) vai atlaist darbiniekus (kas arī nav patīkams process)?
Ekonomists, 02.03.2013 - 15:31
"Negatīvs produktivitātes šoks - teorētisks gadījums" - vai tas ir arī Latvijas Bankas viedoklis?
Negatīvs produktivitātes šoks, šķiet, ir visai reāls lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā laikapstākļu u.c. dabas iegribu dēļ. Ja šāds šoks noris pietiekami plašā mērogā, tas var diezgan būtiski ietekmēt ekonomiku.
Negatīvs produktivitātes šoks, šķiet, var notikt arī ieguves rūpniecībā kaut vai to pašu laikapstākļu dēļ.
Dabas apstākļi vai avārijas var ietekmēt elektroenerģijas, gāzes apgādes un ūdens apgādes nozares.
Būvniecības nozari tieši ietekmē laikapstākļi.
Tirdzniecības, rūpniecības nozares var ietekmēt darbinieku masveida saslimšana (gripas vai cita vīrusa uzliesmojums).
Transporta nozari, šķiet, var ietekmēt gan laikapstākļi (piem., aizsalst ostas), gan negaidītas izmaiņas kādā no piegādes ķēdes posmiem.
Papildus tam, šīs un citas nozares var tikt ietekmētas netieši caur otrās kārtas efektu.
Turklāt, produktivitātes šoks var nenotikt pašmāju ekonomikā; tāpat tā efekts var tikt sajusts gan tieši, gan netieši.
yndi halda, 05.03.2013 - 16:15
"...turpmāk strauji palielināt nodarbinātību uzņēmējiem būs grūtāk un lielākus līdzekļus būs jānovirza darba ražīguma veicinošām investīcijām. Tas būtu pamats arī straujākam atalgojuma kāpumam, kas 2013. gadā varētu veidot 4-5% - joprojām neradot nozīmīgu inflācijas spiedienu tautsaimniecībā."
Kas Jums liek domāt, ka patiešām būs algu kāpums? Žurnālā IR bija raksts, kā zivju pārstrādes uzņēmums masveidā ved iekšā bulgāru strādniekus, kas gatavi strādāt par algu, par kuru vietējie muguras neloka. Ja lētu darbaspēku dabūt ir tik salīdzinoši vienkārši, kāpēc celt algas?
Janis_L, 09.04.2013 - 13:57
citāts no raksta - "2012. gadā vidējā bruto alga pieauga par 3.7%, jo augstais bezdarbs ļāva ražošanas apjomus pieaudzēt uz jaunu darbinieku rēķina, tiem maksājot algu, kas ir zemāka par vidējo uzņēmumā (un tas nobīdīja vidējās algas statistiku uz leju)."
Vai augstais bezdarbs vai zemākas algas par vidējo bija cēlonis vidējās bruto algas pieaugumam vai tomēr kas cits? Ja šeit nebūtu vidējā, bet kopsumma - tad es varbūt piekristu, ja statistikas dati izrādītos atbilstoši.
Arī šaubos vai riska nosaukšana par teorētisku gadījumu ir attaisnojama bez pamatojuma.
