Izaugsmes potenciāla sēklas snauž neauglīgā augsnē vai nelabvēlīgos laikapstākļos: IKP nīkst

Latvieši allaž ir vērojuši un pierakstījuši dažādas laika zīmes, lai pēcāk mēģinātu paredzēt ražu un laikapstākļus. Latvijas tautsaimniecībā apsteidzošo rādītāju norādes uz konkrētā ceturkšņa iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz šim ir rezultējušās mainīgos panākumos: nozaru īstermiņa dati vai ienākumu dati mēdz rādīt pretēju dinamiku, piemēram, šo nozaru pievienotajai vērtībai vai privātajam patēriņam. Šā gada 1. ceturksnī vairākas "laika zīmes" vedināja domāt, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) "diezkāds nebūs". Ārējā vide saglabājās nestabila, mazumtirdzniecības reālais apgrozījums saruka, rūpniecību bremzēja laikapstākļu ietekme uz enerģijas ražošanu; karšu maksājumu dati, koriģēti ar cenu līmeņa pārmaiņām, rādīja panīkumu patēriņā. Un šodien pārliecināmies, ka IKP salīdzināmās cenās 1. ceturksnī saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī (0.0 % ceturksnis pret ceturksni; Centrālās statistikas pārvaldes sezonāli koriģēti dati).

Mēdz teikt, ka motivāciju vairo darbu izpildes termiņu tuvošanās. Atsevišķiem investīciju projektiem (piemēram, no Latvijas atveseļošanas un noturības plāna līdzekļiem finansējamajiem) šādas motivācijas nav trūcis. Savukārt privātā sektora investīciju augsni pēdējā laikā uzlabo procentu likmju samazināšanās, kā arī hipotekārās (pār)kreditēšanas nosacījumu vienkāršošana, kas pamazām atspoguļojas jaunu un pārskatītu aizņēmumu aktivitātē. Tikmēr ģeopolitiskie un tirdzniecības politikas "laikapstākļi" ir ļoti nepastāvīgi. Ģeopolitiskā nestabilitāte virza domāšanu aizsardzības stiprināšanā. Savukārt reāllaika cenošana piemeklējusi ne vien tirdzniecību, bet arī tirdzniecības politiku: pasaule ik rītu mostas tirdzniecības politikas realitātes šovā, kas uzņēmumiem var būt ieguldījumus demotivējošs. Izmaisot šo kokteili, investīciju aktivitāte šogad gaidāma augstāka nekā pērn, un 1. ceturkšņa dati jau ir solis šajā virzienā (+14.0 % pret iepriekšējo ceturksni). Tas redzams arī būvniecības attīstībā.

Raugoties uz privātā patēriņa dinamiku, nāk prātā Imanta Ziedoņa epifānijas vārdi: "Briesmīgais cilvēk! Visbriesmīgākais no briesmīgajiem. Tu neko negribi. Tu esi briesmīgāks par tiem, kuri visu grib."[1] Nav gan gluži tā, ka negrib pilnīgi neko, tomēr negrib vairāk nekā agrāk. Pārfrāzējot, privātais patēriņš kopumā nesasniedz to, kāds tas bija iepriekšējā ceturksnī (-0.2 % pret iepriekšējo ceturksni). Neraugoties uz to, ka ienākumi aug (tajā skaitā minimālās algas kāpuma un nodokļu pārmaiņu ietekmē), patērētāji aptaujās nepauda optimismu, un to var skaidrot ar uzkrājumu atjaunošanu no samērā zemā līmeņa, kā arī piesardzīgu skatu nākotnē augstās nenoteiktības fonā. To, ka tērēšanas prieks ir bijis ļoti apvaldīts, analizējām jau, vērtējot mazumtirdzniecības dinamiku 1. ceturksnī.

Tirdzniecības tarifu karuselis pagaidām nav veicinājis eksporta priekšpiegādes (frontloading) tarifu pieauguma gaidās: Latvijas tiešā eksporta uz ASV vērtība pēdējos mēnešos nav būtiski izvirzījusies ārpus līdz šim vērotās amplitūdas, un atsevišķi pieaugumi martā nav saistīti ar Latvijā ražotām precēm. Tomēr kopumā eksporta apjoms 1. ceturksnī pārsniedzis iepriekšējā ceturkšņa līmeni. Jaunākie ASV prezidenta paziņojumi gan par tarifu līmeni, gan iespējamajiem to piemērošanas termiņiem neļauj iemigt ražotājiem un eksportētājiem, apsverot konkurētspējas grūtības un citus tirgus. Aicinājums krīzēs saskatīt iespējas dažreiz var izklausīties pēc cinisma, un aizsardzības vajadzību pieaugums nav nekas iedvesmojošs, gluži kā avārija, ugunsnelaime vai plūdi. Tomēr arī nelabvēlīgi apstākļi ražotājiem var pavērt potenciālu ražošanai gan iekšzemes vajadzībām, gan eksportam. Ronalds Reigans, komentējot neierobežotu izaugsmi, esot uzsvēris, ka cilvēka izdomai neesot robežu[2]. Radošums diemžēl ir divējādas lietojamības (dual use). Kaut izdotos to pēc iespējas drīz novirzīt priecīgākiem mērķiem.