Bezdarba kritums palēninās: te gan sezona, gan izmaiņas "simtlatu" darbos

Oļegs Krasnopjorovs
Oļegs Krasnopjorovs
Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists
22.02.2012.

Bezdarba kritums turpinās jau septīto ceturksni pēc kārtas. Darba meklētāju īpatsvars 2011. gada 4. ceturkšņa laikā saruka par 0.1 procentu punktu (līdz 14.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), kas ir lēnāk nekā iepriekš. Lēnāks bezdarba kritums saistāms ar pagaidu darbu programmas restrukturizāciju un jau tradicionāli zemāku nodarbinātību ziemas sezonas laikā. Proti, decembrī, līdz ar pagaidu darbu jeb "100-latu" programmas pirmās kārtas noslēgšanos, tajā nepiedalījās neviens dalībnieks. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem, šis efekts vien darba meklētāju īpatsvaru 2011. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni paaugstināja par 0.8 procentu punktiem. Pēc "tukša" decembra arī janvāris pagaidu darbu ziņā bija "pustukšs", jo vairākas pašvaldības pagaidu darbu otro kārtu sāka īstenot tikai no 2012. gada februāra. Turklāt, pat pagaidu darbu programmas otrajai kārtai uzņemot pilnus apgriezienus, dalībnieku skaits tajā būtiski atpaliks no pirmās kārtas. Tādēļ mazāks nodarbināto skaits pagaidu darbos atstās palielinošu ietekmi uz bezdarbu (un samazinošu – uz nodarbinātību) arī nākamajos ceturkšņos.

Bezdarba dati uz ekonomiskās aktivitātes dinamiku reaģē ar novēlojumu, tāpēc tautsaimniecības attīstības palēninājums pērnā gada nogalē tajos vēl neatspoguļojās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma datiem, nodarbināto skaita gada pieauguma temps sasniedza četru gadu maksimumu (3.7%). Uz nodarbinātības pieaugumu norāda arī visi pieejamie statistisko datu avoti. Piemēram, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem par sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāju skaitu (neietver ēnu ekonomiku un pagaidu darbu pirmās kārtas dalībniekus), darba ņēmēju skaits decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, pieauga par 2.2%.

Uzņēmēju nodarbinātības prognozes kopumā saglabājas pozitīvas. Lai gan šis rādītājs ir diezgan svārstīgs un uzņēmēju atbilžu saldo patlaban ir tikai nedaudz virs nulles, Eiropas Komisijas dati liecina, ka darbinieku skaita palielinājumu plānojošo uzņēmēju pārsvars par tiem, kas plāno darbinieku skaitu samazināt, 2012. gada janvārī apstrādes rūpniecībā sasniedza 11 mēnešu maksimumu (mazumtirdzniecībā – 6 mēnešu maksimumu). Negatīvas nodarbinātības gaidas vērojamas tikai būvniecībā, kas ir pretrunā ar līdz šim straujo nodarbinātības kāpumu šajā nozarē. Šādu fenomenu var izskaidrot ēnu ekonomikas izplatība, proti, konjunktūras aptaujās piedalās tikai oficiālie uzņēmumi, bet darbaspēka apsekojuma dati ietver arī iedzīvotājus, kas būvniecības pakalpojumus sniedz neoficiāli.

Tautas skaitīšanas rezultāti darbaspēka apsekojuma datos vēl nav atspoguļojušies. Darbaspēka apsekojuma rezultātu analīzē joprojām fokusējamies uz relatīviem lielumiem (īpatsvariem), absolūtos lielumus (skaitu) izmantojot tikai informatīvā nolūkā. Pēc mūsu aplēsēm, ņemot vērā nereģistrēto migrāciju, piemēram, nodarbināto skaits 2011. gada 4. ceturksnī bija 870 tūkstoši, nevis 987 tūkstoši, kā šodien ziņo CSP. Līdzīgi pārvērtēts ir arī darba meklētāju skaits u.c.

Citēt

Atsauksmes

Pievienot jaunu atsauksmi

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
Nolūkā veidot lietišķu un konstruktīvu diskusiju par makroekonomikas jautājumiem:
  • atsauksmju autorus aicinām reģistrēties;
  • nereģistrētu lietotāju atsauksmes pirms to publicēšanas caurskata un apstiprina vietnes redaktors;
  • nepublicējam vai dzēšam atsauksmes, kas nav saistītas ar publicētajā materiālā aplūkotajiem jautājumiem, aizskar cilvēka godu un cieņu, satur rasu un nāciju naidu veicinošus elementus, satur rupjības, neievēro morāles un pieklājības normas un kuru autori slēpjas aiz cita cilvēka vārda.