Atsācies inflācijas kritums, pārtikas cenas turpina augt

Sekojot naftas cenu kritumam pasaules tirgos, maijā mazinājušās degvielas cenas. Mēneša laikā nebūtiski sarukušas arī cenas atpūtas pakalpojumiem, kā arī apģērbiem un apaviem. Šo produktu cenu sarukums daļēji kompensē pārtikas cenu pieaugumu, kas joprojām ir viena no būtiskajām inflāciju uzturošajām komponentēm.

Dažādu preču cenu pieaugumi (un atsevišķām – samazinājumi) patēriņa grozā nav vienmērīgi, līdz ar to katra cilvēka personīgi izjustās ikdienā lietoto cenu pārmaiņas var būtiski atšķirties no statistikā aprakstītā. Droši vien reti kurš atzītos, ka jūt, ka viņa pirkto preču un pakalpojumu cenas gada laikā nav būtiski mainījušās. Daudz aktīvāk neapmierinātību ar cenu pieaugumu izsaka tie, kam ikdienas produktu cenas kāpj straujāk nekā vidējais cenu līmenis, turklāt vismaz daļai ir pamats to darīt.

Tā kā pašlaik cenu pieauguma augšgalā ir pārtikas preces, tad diemžēl visvairāk cenu pieaugumu izjūt cilvēki ar zemākiem ienākumiem, kam daļa no maciņa satura, kas jāatvēl pārtikas iegādei, ir lielāka. Turklāt kolēģis izpētījis, ka tieši zemo cenu kategorijā pārtikas cenas Latvijā ir augstākas nekā kaimiņvalstīs.

Tā kā naftas un dabasgāzes cenas pasaules tirgos saglabājas zemas, gaidāms, ka šajā gadā energoproduktu cenas arī Latvijā būtiski nepieaugs. Tomēr noturīgais vidējās algas pieaugums un pārtikas cenu izmaiņu globālie faktori, kombinācijā ar vietējo cenu veidošanās specifiku, joprojām spēlēs nozīmīgu lomu šī gada Latvijas vidējā cenu līmeņa pārmaiņās. Bet par to plašāk rīt – Latvijas Bankas inflācijas prognožu prezentācijā.